10 grāmatas, kas visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi.

Atceraties blogeru stafetes, tādas kā “Atrādi savu somu”, vai “grāmatu lasīšanas stāstu”? Pēdējā gan es nepiedalījos. Tagad ir jauna stafete, kuras aizsācēja ir Spīgana, un te ir noteikumi: “katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu”. Paldies Anetei, kas man nodeva tālāk šo stafetes kociņu. Izskatās grūti, bet viegli no tāda viedokļa, ka man pat 5 mīļāko grāmatu nosaukšana sagādā zināmas problēmas. 😀

10. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina

Tāpēc, ka tā ir pirmā grāmata, kas man aizņēma tik ilgu laiku, kamēr es viņu izlasīju. Stāsti par augstāko sabiedrību, īpaši laikā, kad modē bija garas un kuplas kleitas, vēdekļi un deju kartes mani vienmēr aizrāvuši. Grāmata man kaut kādā veidā atvēra acis uz to, ka pat tiem, kuriem dzīve šķiet kā dāvana, kas tikai jābauda, tā nemaz nav tik vienkārša.

9. Emīls Zolā – Dāmu paradīze

Kārtējā grāmata, kas stāsta par manu mīļāko laikmetu. Kad puķītes bija krāsainas un debesis bija zilas. Bet patiesībā ne jau skaistumā ir tas spēks. Te ļoti skaisti tiek parādīta savstarpējā attieksme vienam pret otru, kas atsaucas arī uz mūsdienām. Jā, nevar noliegt, arī mīlestības tēmai te ir pievērsta nemazums uzmanības, varbūt tāpēc lasījās ātrāk. Patika, jo man vienmēr ir patikušas grāmatas, kas saistās ar kādas vienas vietas daudzu personāžu likteņiem. Protams, ir labi, ja blakus ir uzskatāms piemērs (seriāls, filma) pēc romāna motīviem, bet tas ne vienmēr ir obligāti. Grāmata padziļināja manu interesi par cilvēkiem un psiholoģiju.

7. Stīga Lārsona triloģija

Manuprāt, otrais krimiķis, ko izlasīju. Nē, trešais. Pirmie divi bija Šerloks Holmss un Erkils Puaro. Ja pēc drūmu darbu lasīšanas man parasti arī pašai ir drūms garastāvoklis, tad šeit tā nebija, jo blakus bija nākamā daļa. Patika atšķirība no iepriekšējiem lasītajiem darbiem ar to, ka bija mūsdienīga vide un autors nebaidījās runāt par tēmām, par kurām atklāti runājot, daļa sabiedrības joprojām mulst. Par to cepums autoram. Kā arī par to, ka atvēra man acis uz to, ka viss pasaulē nav rožaini pūkains un ka mēs paši nosakām to, cik droši mēs jūtamies, dzīvojot ierasto dzīvi.

6. Arturs Goldens – Geišas atmiņas

Lasīju kaut kur ap 13-14 gadiem, tāpēc likās ļoti forši, ja lasītu tagad, nezinu, vai reakcija būtu tāda pati. Grāmata, kas bija pirmā citādas kultūras iepazīšanas ziņā, kā arī padziļināja manu interesi par Japānu un pavēra ceļu uz pieaugušo pasaules iepazīšanu. Arī lika respektēt citus cilvēkus tieši kultūras un uzvedības ziņā, jo visiem nav vienāds veids, kā, piemēram, sasveicināties, vai kā dziedāt. “Geišas atmiņas” lika pievērsties arī manis pašas atmiņām un tieši dēļ šī romāna es sāku rakstīt dienasgrāmatu.

5. Ērihs Marija Remarks – Lisabonas nakts

Šis ir viens no puzles gabaliņiem, kas, kopā salikti vēl ar dažām filmām, ikdienā piedzīvoto un stāstīto pievērš manu uzmanību tieši uz nejaušajām tikšanām. Un to, cik ļoti šīs nejaušas tikšanās ietekmē mūsu dzīvi. Tas liek mums iziet ārpus ierastā, un, teiksim, pēc darba laika nevis skriet mājās, bet pasēdēt kafejnīcā un parunāt ar cilvēkiem, vai apmeklēt kādu diskusiju. Pēdējā laikā man ir vairākas acīmredzamas nejaušas tikšanās bijušas ar pagātnē satiktiem cilvēkiem, un liels bija mans pārsteigums, kad atklāju pirmā iespaida radīšanas spēku. Vari radīt pavisam niecīgu iepaidu par sevi, un tevi nepazīs, bet var radīt spēcīgu pirmo iespaidu, un saskatīs daļu no tevis katrā garāmgājējā. Kamēr vienā no viņiem saskatīs tieši tevi.

4. Dž.Roulinga – Harija Potera sāga

Manuprāt, šī bija pirmā grāmata, kas patiešām atbilda manam vecumam. Nu labi, kad lasīju pirmo reizi, es nevarēju saprast, par ko visi tā jūsmo, bet, kad lasīju otro reizi kādos 15 gados, tad gan visas iznākušās daļas pēc kārtas ņēmu. Un pēc tam nepacietībā dīdījos, jo nevarēju sagaidīt vēl neiznākušās. Harijs Poters man atklāja skolas burvīgumu. Savā ziņā biju noslēgts bērns, kopīgu interešu man ar citiem nebija, tāpēc “slēpos” grāmatās. Harijs Poters deva pamudinājumu iznākt ārā no tās biezās aizsardzības čaulas, ko pati sev radīju, un izjust, piedzīvot un sajust to skolas laiku.

3. vieta ir dalīta, jo abas grāmatas mani ir iespaidojošas, bet var palikt zem vienas tēmas. Tās ir Markusa Zusaka – Grāmatu zagle un Rūtas Šepetys – Starp pelēkiem toņiem.

Runājot par Rūtu – tā bija pirmā grāmatas autore, kuru es satiku realitātē, un tieši dēļ viņas vizītes savā skolā es izlasīju šo romānu. Pēc romāna izlasīšanas man bija tāds – pff, kas tur grūts, es arī varu uzrakstīt grāmatu. Vārdu sakot, Rūta Šepetys bija mans pamudinājums sākt pašai kaut ko skricelēt uz mazām piezīmju lapiņām, savas ašās domas. Par Markusu Zusaku runājot, tā bija pirmā grāmata, kas mani saraudināja. Es nekad agrāk nebiju raudājusi, lasot grāmatu, vienmēr biju apstājusies kādā konkrētā vietā, emocionāli nomierinājusies, lai nesāktu birt asaras, bet šajā gadījumā tas nelīdzēja.

2. A.A.Milns – Vinnijs Pūks un viņa draugi

Pirmkārt, šī ir pirmā grāmata (tieši grāmata, ņemot vērā to, ka lappuses ir 150+), ko izlasīju pilnīgi patstāvīgi. Tā kā lasīt es iemācījos ļoti ātri, aptuvenais vecums varētu būt kādi 5-6 gadi. Protams, grāmata ir nemitīgi pārlasīta un tagad ir uz izjukšanas robežas, bet tieši tas vairo grāmatas burvību. Lieliska pirmā grāmata, ar ko iesākt savu lasīšanas maratonu visas dzīves garumā.

1. Zentas Ērgles triloģija “Starp mums, meitenēm, runājot”

Tas dziļais iespaids ir radies no tā, ka es biju īstajā vecumā un attīstības stadijā, kad grāmata jālasa. Kad gribēju uzzināt visu par to, kāda ir dzīve, bet neklausot pieaugušos. Grāmatas un vienaudži bija labs veids, kā to izdarīt. Zenta Ērgle arī pavēra pirmās durvis uz latviešu literatūru. Grāmata mani iespaidoja dziļāk, nekā liekas, arī kādu reizi gadā tiek pārlasīta. Agrāk man bija dāvināta grāmata jaunā izdevumā, kurā bija iekšā visas trīs daļas, kas nu ir kaut kur noplaucis.

10 grāmatas ir vieglāk izvēlēties, nekā, piemēram, “Lielajā lasīšanā” 5 vai pat 3. Un tad tu stundu stāvi domādams, kuras tad būs tās īstās. Arī ir interesanti lasīt citu blogeru 10 grāmatas, pie reizes atķeksējot jaunas, ko izlasīt. Bet tālāk gribētu ielūkoties Andas, Aigas un Norelles 10 grāmatās. Veiksmi! 🙂

Advertisements

77/101: Atskaite par vasaru, plāni rudenim.

https://i0.wp.com/data.whicdn.com/images/75568017/large.jpg

Rudenis man ir diezgan depresīvs laiks, un 1. septembris man jau ir sācies ar rudens pieskaņu – vakarā sagribējās karstu tēju. Tas vien nozīmē, ka agrie tumšie vakari, krēsla, lietus un krāsainās lapas vairs nav aiz kalniem. Un pēdējais ir pavisam tuvu – pie mājas augošajam bērzam jau ir 3 zari pilni ar dzeltenām lapām. Bet nu pietiks par to. Laiks kam? Apņemšanām pilnajam rudenim un vasaras saraksta noslēguma ceremonijai. 😀

Tā, sāksim ar vasaru. Mērķis gadalaikā (tātad, vasarā) man ir sasniegts. Esmu izlasījusi 20 grāmatas, kaut gan sākotnējais (pats sākotnējais, kad es taisīju 101 lieta 1001 dienā sarakstu) bija izlasīt 25. Bet nu nekas. Pietiks arī ar 80 grāmatām gada laikā. Tad nu lūdzu, iepazīstieties, kuri to vēl nav izdarījuši, ar manu vasaras listi. 1. Stīvens Klārks – Ellīgs gads Parīzē. Viegli, aizraujoši, ar lielu humora devu. 9/10. 2. Leslija Pīrsa – Bella. Viegls dāmu romāns, kuru lasot var ieskatīties prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības pasaulē. Nav tik baisi, cik izklausās. 8/10. 3. Viljams Samersets Moems – Teātris. Klasika, ko tur vairs. Ja godīgi, vairs neatceros, par ko tur bija. Ak vai. Nezin, kāpēc agrāk esmu ielikusi 8/10. 4. Stīvens Čboski – Čārlijs, malā stāvētājs. Latviskais nosaukums diezgan neveikls ir sanācis, un angliski man lasīt patika daudz labāk, jo latviski lasot, grāmata nedaudz vilka uz “Puķes Aldžernonam” pusi. Bet varbūt man tikai tā liekas. Par anglisko variantu 10, par latvisko – 8. 5. Kasandra Klēra – Stikla pilsēta. Latviski izdotās triloģijas noslēguma darbs, filmu Kaulu pilsēta jūs tagad varat redzēt uz ekrāniem. Filmu ievērtēt vēl tikai iekšu, bet par triloģiju (tagad, kad prieks un sajūsmas uzplūdi ir rimuši) lieku 9/10. Pasaule izfantazēta labi, bet tomēr riktīgi traucēja tracinoša galvenā varone, kurai ir tikai 15 gadi. Bet tomēr kaut kas to vērsa par labu. 6. Džūljens Bārnss – Beigu izjūta. Ahā, tagad pārlasot atsauksmi, atsaucu atmiņā par ko iet runa. Jā, stāsts bija labs, nedaudz depresīvs, bet labs. 10/10. 7. Sofi Oksanena – Staļina govis. Šī rakstniece mani patīkami pārsteidza. Lai gan daudzas reizes man sajuka, kad kurš ko stāsta, stāsts bija saprotams un ļoti precīzs. Rakstniece spēj arī kodolīgi izteikties un to es vērtēju ļoti augstu. Arī nelikās, ka lasu vēstures mācību grāmatu, kas jau ir labs rādītājs. 9/10. 8. Lisa Sī – Sniega Roze un slepenais vēdeklis. Stāsti par ķīniešiem un japāņiem un vispār Āzijas kultūru un cilvēkiem man vienmēr ir bijuši sirdij tuvi (ja jums ir ko ieteikt, ierakstiet komentāros.) un šis man sevišķi patika, jo bija aprakstītas man tik mīļās tradīcijas. 9/10. Un te nu nāk mans tik mīļais rakstnieks 9. Frederiks Beigbeders – Franču romāns. Stāsts – cik nu izdomāts, cik īsts – bija par viņu pašu, kurš, cietumā sēžot, cenšas atcerēties savu bērnību. Man patika. 10/10. 10. Lūsinda Railija – Orhideju nams. Izdomāts jauks dzimtas koka romāniņš ar savu sarežģītību un likteņu savijumiem. 7,5/10.

Nu ko, ja pirmais desmits cauri, jāturpina ar otro desmitu.

11. Jānis Joņevs – Jelgava 94. Jā, jā, es atceros par ko bija šajā grāmatā, tiesa gan, ne ar to patīkamo pusi. Savas domas jau esmu izteikusi grāmatai veltītā bloga ierakstā, bet īsumā: metāls kā mūzikas žanrs man nav tuvs, un nu, man vispār grāmata nepatika. 6/10. 12. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina II. Vecmammas uzdāvinātais Annas Kareņinas 2 grāmatu komplekts Ziemassvētkos beidzot ir pieveikts un varu tikai piekrist apgalvojumam, ka klasika ir laba. Šī grāmata nudien ir jāizlasa katram! 10/10 par stāstu, 8/10 par otro grāmatu.  Un te nāk šausmiņa. 13. Aira Levins – Rozmarijas bērns. Šausmiņa, kas nav šausmiņa, kas tomēr beigās izrādās šausmiņa, bet ne jau ar mūsdienu Stīvena Kinga cienīgiem elementiem. Nebūt nē. Šausmas atklājas brīdī, kad to vismazāk gaida, un te nu es saku godīgi: nekādā gadījumā priekšlaicīgi nelasiet beigas. Tas… nav labi. 😀 14. Frederiks Beigbeders – Windows on the World. Pasaka par dvīņu torņiem. Minūti pēc minūtes, paniku pēc panikas. Fakti ir, bet nav ņemts patiess cilvēka stāsts. 8/10. 15. L. un R. Ziedoņi – Leišmalīte. Šo grāmatu lasīju ar lielu piespiešanos, prātā bija “jo ātrāk lasīšu, jo ātrāk pabeigšu” un tā arī laikam pašāvu garām visām izslavētajām foršajām vietām grāmatā. Bet es atradu, ko man vajadzēja (šajā gadījumā tie bija citāti par Latviju un latviešiem), un grāmatu novērtēju uz 5/10. Pārāk monotoni un pārāk… neziedoniski. Tā lūk. 16. Nikolass Spārks – Talismans. Kaut kas šausmīgi nepierasti viegls no Spārksa. Tā man bija pierasts lasīt romāniņus par vēža slimniekiem un atraitnēm un vienvecāku meitām… But wait. Tagad sāku atcerēties, ka arī šeit viss nav kārtībā. Galvenajai varonei nav vecāku, viņu audzināja vecmāmiņa. Bet lai nu kā sirdi postošs romāns dāmām. 6/10. 17. Frederiks Beigbeders – Palīgā, piedod. Kas par daudz, tas par skādi. 3 Beigbederi gadalaika laikā tiešām ir par daudz. Sāk vēl nepatikt, kā man gadījās ar šo grāmatu. Nevarēju saprast, vai esmu ko nelabu apēdusi, ka pēkšņi man nepatīk, vai Beigbeders par daudz sašņaucies, rakstot šo romānu. Laikam jau, ka otrais variants. Lai nu kā, grāmata bija murgs, knapi izmocīju līdz galam, bet ieliku 5/10. 18. Džefrijs Jūdžinidess – Laulību sižets. Stāsts “kā mēs izaugam, pēdējā vidusskolas vasara-universitātes absolvēšana, lēmumu pieņemšana un sekas, un ko darīt/nedarīt esot attiecībās”. 7/10. Kaut kas jau tur bija. 19. Keita Mortone – Aizmirstais dārzs. Līdzīgi kā ar Lūsindas Railijas grāmatu – paaudžu maiņa, ģimenes noslēpuma šķetināšana un, protams, attiecības. Tikai šitas bija sliktāks. 4/10. 20. Otto Ozols – Latvieši ir visur. Arī izlasīju tikai tāpēc, ka man izmisīgi vajadzēja citātus par Latviju un latviešiem, un ar Arta Klimoviča “Personīgo Latviju” lasīšana nevedās. Ja nu kādam ir vēlme, var lasīt arī krieviski – vēl šodien Prismas grāmatu plauktā šo pašu grāmatu krievu valodā varēja atrast un arī iegādāties. 7,5/10.

Grāmatu saraksts noslēdzies. Par filmām varu tikai teikt, ka vairākumā skatījos filmas kopā ar māsu, kurai ir 7 gadi, un kura skatās visas tās Hannas Montanas, Vāģus un citas multenes, vai arī ar mammu, kura iemīļojusi darbadienu romantiskās filmas. Ģimenes kinovakari mums šovasar ir bijuši ļoti maz, bet ir bijuši. Tajos un arī ne tajos tika noskatīta Elizabettauna, Reiz Romā (atsauksme būs.), 2 dienas Ņujorkā, Jane Eyre, Salmon Fishing in the Jemen, Girl with a Dragon Tattoo, Leatherheads, The Big Wedding, Adeles neparastie piedzīvojumi (vēl domāju, vai likt atsauksmi), Izredzētie, Alfijs, Uzvaras punkts (atsauksme top) un Changelin.

Plāni rudenim? Neieslīgt depresijā – numur viens. Rudens tīrīšana – numur divi. Teātris, grāmatas un filmas ietilpst visos pārējos punktos. Bet ieskatam, kas atrodas tagad uz mana galda: izslavētais Nams, kurā…, filmas Moneyball, Adaptation un Breakfast in Tiffany. Un kaut kas no kino repertuāra. Ak jā, un protams, centīšos arī tikt vēl uz priekšu “101 lietas 1001 dienā” sarakstā.

Bet nav jau tā, ka rudeni esmu iesākusi tukšā. Esmu izpildījusi arī vienu no maniem 101 lietas 1001 dienā punktu – nogriezt un nokrāsot matus. Tagad man ir nepierasti īsi un blondi mati. Nu, es domāju, vēl blondāki.

Ko novēlu jums? Saskatīt labo un jauko jums apkārt. Rudens nemaz nav TIK ļauns.

Attēls šeit.

50,5/101: Pusē.

 

101Nu tā. Es zinu, ka tam bija jānotiek, bet nedomāju, ka tas notiks tik ātri. Esmu uzrakstījusi tieši precīzi pusi, no 101 posta šeit. Tas ir emocionāli lieliski. Tad nu es izdomāju, lai savā ziņā atzīmētu šo… sasniegumu, es ar jums dalīšos.

Kā jau jūs labi (nu labi, varbūt arī ne tik labi) zināt, arī manā dzīvē norisinās 101 lieta 1001 dienā projekts. Iesākums bija pagājušā gada 14. septembris – kā šodien atceros. Pamodos un sapratu – gribu. Kaut sit mani nost – gribu un viss. Šis saraksts ir lieta, pie kā pieturēties tad, kad gribas teikt “nav laika”, “slinkums” utt. Uzreiz galvā parādās doma “bet tā ātrāk izpildīsies saraksts”, un slinkums ir pārvarēts.

Bet kāpēc es šo rakstu? Jo man ir apnicis turēt sveci zem pūra un es pārkāpju sev pāri un padalīšos. Padalīšos ar Jums par saviem izpildītajiem saraksta punktiem. Es zinu vismaz 1 cilvēku, kas šito izlasīs un viņam tas noderēs. 😀

2. punkts – 5 reizes pēc kārtas katru otrdienu iet peldēt. 3.  punkts – 12.12.12 plkst. 12:12 ievēlēties vēlēšanos.
6. punkts – aizbraukt uz Stokholmu
9. punkts – aiziet uz koncertu (Ellie Goulding)
14. punkts – Atsākt mācīties spēlēt klavieres. (cik ātri iesāku, tik lēni arī atmetu. Mūzikas spēlēšana nav priekš manis.)
17. punkts – braukt kruīza kuģī (brauciens uz Stokholmu).
20. punkts – 5 dienas nostaigāt zeķbiksēs, tās nesaplēšot.
21. punkts – 24h iztikt bez telefona (sanāca pat ar astīti.)
31. punkts – iepazīties ar 20 jauniem cilvēkiem (Madara, Kalvis, Kārlis, Guntis, Linda, Esmeralda, Laura, Egija, Zane, Silvestrs, Zane II, Emīls, Jānis, Alekss, Rihards, Dainis, Annija, Una, Vārna, Baiba).
36. punkts – iziet visus līmeņus bumbiņspēlē. (ir ar 3 zvaigznītēm visi 419. :D)
64. punkts – Visi Mahjong līmeņi telefonā (jāa, var redzēt, ka trolejbusā nav ko darīt.)
37. punkts – Izlasīt 20 grāmatas ziemā
38. punkts – izlasīt 20 grāmatas pavasarī
43. punkts – izlasīt grāmatu un tad noskatīties filmu (Lepnums un aizspriedumi (2005))
51. punkts – kvadrātu spēlē iegut 15+ sekundes.
53. punkts – mēnesi neēst fast food (Maija beigas – Jūnija beigas.)(Īstenībā tas bija diezgan viegli, ja neiet garām tādām ēstuvēm.)
54. punkts – Mēnesi pēc kārtas rakstīt savas domas. (Tas bija viens skarbs mēnesis, kura laikā twitterī atsekoja kādi 20 cilvēki. :D)
57. punkts – Nedēļā neiztērēt ne santīma (pārtikas pirkšana ēdienreizēm neskaitās)
63. punkts – nopirkt planšetdatoru (pavisam nesens pirkums.)
70. punkts – pasūtīt brilles. (beidzot tiku pie jaunām.)
80. punkts – nedēļu ( 7 dienas) neieiet twitterī.
84. punkts – sākt strādāt
85. punkts – tvītot 1001 reizi (Janvāris – 15. aprīlis).
87. punkts – Wishlist
98. punkts – nokrāsot matus
99. punkts – sastādīt šo sarakstu

Tad nu tas arī pagaidām būtu viss. Ja paskatās dayzeroproject.com profilā, tad man ir izpildīti tikai 14% un atlikušas 718. dienas līdz beigām. Tas izskatās… biedējoši.  Biedējoši maz un tajā pašā biedējoši ilgi. Jo man nav pārliecības, ka spēšu noturēties atkal visu neaizmetot pa gaisu un padodoties. Noteikti nākamajā sarakstā būs punkts “Nepadoties”. 😀 Protams, ir vēl daudz punktu, kuri vēl ir progresā, un ir sezonālie punkti, kā piemēram, “uzcelt sniegavīru”. Un ir arī punkti, pret kuriem man no sākuma ir jāpārvar riebums, un tad es varu tikai sēdēt un darīt. Nē, nē, nav runa par tārpu ēšanu vakariņās bet gan par sporta spēļu skatīšanos no sākuma līdz beigām nedarot neko paralēlu. Tas man, meitenei, kurai interese par sportu ir diezgan minimāla, ir diezgan šausmīgi, bet gan jau ka es atradīšu sporta veidu, kas man liksies saistošs. Pagaidām tāds vēl nav izgudrots.

Protams, kad uzrakstīšu 101 bloga ierakstu, kurpjukaste nekur nepazudīs, nebūt nē. Šitā padarīšana mani ir pārāk aizrāvusi, lai to tik viegli atmestu malā. Tā kā nebaidies – viedokli izpaudīšu un atsauksmes rakstīšu arī pēc šī 101. :)Lai Tev izdevusies pēdējā jūnija nedēļa un tiekamies jūlijā!