81/101: Bel Ami

Ļāvos vilinājumam un vienā vakarā ņemu un noskatījos erotiski piesātināto drāmu “Bel Ami”. Jāsaka kā ir, Roberts Patinsons ar savu aktierspēli neizcēlās, bija savas simpātijas un, pārsteidzošā kārtā, nebija nevienas antipātijas. Viss bija savās vietās (tikai Patinsons likās, nesaprotam, ko viņš tur dara), bet par visu pēc kārtas.

Pēc Gija de Mopasāna romāna motīviem uzņemta, Declan Donnellan (kaut kādu atpazīstamību ieguva tieši ar šo filmu, pirms tam nebija plaši pazīstams), Nick Ormerod (arī viņš nebija pazīstams) režisēta, filmējas tādas slavenības, kā jau pieminētais Roberts Patinsons, Uma Tūrmane, Kristīna Riči un Kristīne Skota Tomasa. Nosauktie arī ir tie četri centrālie filmas varoņi. Jāpiemin, ka jau agrāk ir uzņemtas veselas septiņas versijas par šo skandalozo būtni, vārdā Džordžs Diruā, bet par visu pēc kārtas.

Stāsts ir vienkāršs. Ir puisis (Patinsons) Džordžs Diruā, kura vecāki ir zemnieki, un viņš kāro iekļūt augstākajā sabiedrībā. Nakti pavadījis kopā ar prostitūtu, pateicis dažus vārdus, viņam durvis jau ir atslēgtas, atliek tikai pavērt. Iepazinis avīžnieku Čārlzu Foresteru, Čārlzs viņam piedāvā uzrakstīt tādu kā dienasgrāmatu laikrakstam. Pēc padoma viņš vēršas pie Čārlza sievas Madelīnas (Tūrmane). Bet ne jau ar viņu sākas sakars, nebūt nē. Kādās saviesīgās vakariņās kopā ar Foresteriem, viņš iepazīst kādu citu daiļu būtni – Klotildi de Marellu (Riči), starp viņiem rodas saikne un viņi sāk tikties. Kad Džordžs saprot, ka no Klotildes ir paņēmis tik daudz, cik vien var, viņš meklē jaunu medījumu, un kā reizi uzrodas Čārlza Forestera sieva Madelīna, kuras vīrs mirst. Viņi apprecas. Madelīna ir stratēģiska būtne, uzreiz var manīt, kurš kuru ir laikrakstā vadījis. Lai nu kā, arī Madelīnai, kā jebkurai sevis cienošai sievietei bija savi ārpuslaulību sakari. Kad Džordžam Mardelīna ir apnikusi, viņš atrod trešo upuri – Virdžīniju (Tomasa), kas nekad iepriekš nebija krāpusi savu vīru, bet nu par to izjūt mežonīgu prieku. Un pat tad, kad viņam zemāk vairs nav kur krist, viņš saprot, ko visu savu mūžu ir gribējis, ko ir darījis nepareizi, un apprec ceturto – nevainības iemiesojumu.

Galvenais noteikums, ar kādu es skatījos filmu, bija tērpi – mani vienmēr ir saistījušas kuplas kleitas, zīds un Francija. Tērpi man patika, lai gan bija mazuma sajūta, bija labi. Nebija tādi haļavšņiki kā Dailes teātrī “Vējiem līdzi” izrādē, bet nebija arī pārāk uzposušies (cepures bija diezgan vājas, labākas viennozīmīgi var redzēt “Downtown Abbey”). Otrais noteikums – Uma Tūrmane. Biju dzirdējusi daudz labas atsauksmes, bet kaut kā necēlās roka skatīties filmu tikai tāpēc, ka tur spēlē Tūrmane. Ar šo filmu pārliecinājos, ka to darīt ir vērts – talantīga aktrise. Protams, nenovērtēt nevar arī Kristīnu Skotu Tomasu, kas pārliecinoši tika galā ar lomu, un arī Kristīni Riči, kurai koķetu dāmu nospēlēt izdevās pārsteidzoši viegli.

Par spīti tam, ka režisori bija man nezināmi, filma bija laba. Vērtējums – 6/10.

Attēls šeit.

37/101: Neaizmirsti.

remember-me-2038

Ir otrdienas vakars, pulkstens astoņi. Tiek izslēgtas visas gaismas, vienīgo apgaismojumu dod datora ekrāns. Viss skaidrs – Kurpjukaste skatīsies filmu. Šoreiz Allen Coulter filmu Remember Me.

Stāsts ir par dēlu, kurš lēnām atrod savu ceļu dzīvē. Viņa tēvam ir sarežģīts raksturs un darbu viņš nostāda pirmajā vietā. Protams, šis uzskats ar laiku mainās gan tēvam, gan dēlam. Dēls arī ir ar sarežģītu raksturu – risina problēmas brutālā veidā un noved līdz bezsamaņai meitens. Viņu apcietina policists, kurš ir tēvs meitenei, kura filmā saejās ar dēlu. (meitene – Elija, dēls – Tailers). Tieši šī mīlestība spēj pārvērst puiša skarbo dzīvi uz labo pusi. Viss ir labi – Elija patīk Tailera vecākiem, Tailers, savukārt, nepatīk Elijas vecākiem. Visi ir laimīgi. Ak jā, aizmirsu pieminēt fantastisku mazu meitenīti, kura filmā spēlē atstumto, nesaprasto un mazo Tailera māsu. Tieši filmas beigu galā Tailers saprot, ka tēvs viņu mīl, viņa tēvs saprot, ka mīl savus bērnus, un visi ir vēl laimīgāki. Bet tad notiek traģēdija, kas maina visus šo cilvēku likteņus.

Pat nepatika pret galveno aktieri (slavenais Patinsons) nespēja samazināt manu vēlmi tomēr noskatīties šo filmu. Lai gan galvenais aktieris, viņš taču nespēs sabojāt pilnīgi VISU filmu, vai ne? Te nu tomēr es maldījos. Spēja. Viņa aktierspēle bija tikpat vienaldzīga, kāda tā bija “Krēslas” sērijā. Seksa ainās šķita, ka viņa atveidotais varonis mīlējas ar koku, nevis sievieti. Un pie kam kādu sievieti… Galveno (Elijas) lomu tēlo Emilie de Ravin, un es uzskatu, ka tieši šī meitene ir liels filmas pluss, jo viņas aktierspēle ir burvīga – nospēlēt sarežģītu raksturu un tik maigi iznest to cauri – nevar kurš katrs. Liels pluss, kas atsver Roberta Patinsona vienaldzību ir Pierce Brosnan. Sarežģīts raksturs, bērnu tēvs, darbs pirmajā vietā, ģimene otrajā. Bet tomēr savas personības šarmu viņš ienesa arī filmā. Un tas priecē.

Domāju, ka režisoram ir izdevies izveidot labu raudamgabalu visiem depresīvi noskaņotajiem cilvēkiem, jo filmas beigas liek pie sevis padomāt un teikt : “Eu, pag, bet tai meitenītei ir vēl sliktāk nekā man!” Atlieciet uz brīdi malā realitāti un ļaujieties filmas saturam. Nu un, ka varoņi izdomāti? Apakšā ir ļoti patiess un vēsturisks notikums un filmas mesidžs ir pareizais. Atliek tikai tam nonākt līdz skatītājiem. Un tā jau ir skatīšanās vaina.

Kopumā filmai dodu 6/10. Brosnans un Ravina bija fantastiski, filmas saturs arī, bet Roberts Patinsons. visu ņēma un sabojāja. Tā lūk!