Atgriezos pāris gadus atpakaļ

Pusaudžu gadi ir burvīgi briesmīgs vecums. Burvīgs, jo ir tik daudz iespēju un tik daudz kā jauna jāiepazīst un briesmīgs, jo nākas iepazīt pieaugušo dzīves aspektus – uzņemties atbildību, tikt galā ar problēmām pašiem utml. Šīs trīs grāmatas aptver katra savu pusaudžu dzīves posmu, sadaloties vecuma un interešu ziņā. Tā kā par visām trijām man ir maz ko teikt, lai katrai būtu atsevišķs raksts, apvienoju visas vienā.

Ulrike Ruviša “Klikšķi ir visa tava dzīve”

https://i1.wp.com/www.la.lv/wp-content/uploads/2017/04/Klikski_ir_vis_tava_dzive-664x1023.jpg

Stāsts ir par Hannu un viņas attiecībām ar tuviem cilvēkiem – skolas biedriem, draudzenēm, mammu. Viņa mācās 10. klasē un skolā Hanna ir klusa, bieži vien arī nemanāma meitene. Kad skola beidzas, viņa steidz mājās un internetā kļūst par to, ko vēlas – populāru meiteni, kura visiem patīk. Diemžēl viņa atradusi ātrāko un vieglāko veidu, kā kļūt populārai (tikt apbērtai ar klikšķiem un sirsniņām) – liekot izaicinošas fotogrāfijas internetā. Un ātri vien ar tām viņa iekuļas nepatikšanās.

Grāmatai ir vairāki plusi, bet no tiem izriet vēl lielāki mīnusi. Stāsts zināmā mērā ataino sarežģīto socializēšanos vienam ar otru, kad labākie draugi kļūst par ienaidniekiem tikai tāpēc, ka sāk atšķirties vērtības, intereses un iespējas. Tā kā Hanna nav bagāta, tad viņai trūkst daļa no tā, kas ir citiem viņas klases biedriem, ko viņa kompensē ar klikšķu un sirsniņu pelnīšanu internetā. No tā atkal izriet mīnuss – saasinoties problēmām, viņa neprasa padomu nevienam citam un uzņemas visu uz sevi, un, kad problēma atrisinās, viņa arī tad neko nedara lietas labā.

Stāsts spītīgi turpina popularizēt esošo stereotipu, ka pusaudžu gados mamma ir pēdējais, kam prasīt padomu un ir lielākais pasaules ienaidnieks. Patiesībā viņa ir vistuvākais, kas tev var būt, jo draudzenes nāk un iet, bet mamma paliek, tāpēc nav jābaidās iet un prasīt padomus kā labāk rīkoties kādā situācijā, izvairoties no lielākām nepatikšanām. Noteikti nevajag darīt, kā to darīja Hanna – uzņemties visu uz sevi, jo problēma izvērtās vēl lielāka, nekā sākotnēji likās.

Grāmatai ir viegla valoda, kas tā vien liek šķirt lapas ātrāk uz priekšu un tā ir īsa, tāpēc beigas pienāk ātri. Ar dažādiem blakus darbiem to izlasīju stundas laikā. Beigas mani ļoti sadusmoja, jo, lai gan tās bija zināmā mērā laimīgas, esošā problēma netika atrisināta tā, kā tam būtu vajadzējis būt. Un viņai joprojām bija sliktas attiecības ar māti. Manuprāt, autore varēja vairāk piestrādāt pie beigām, jo ar priecīgu mīlestību ir ļoti par maz tik problemātiskam stāstam kā šis. Šī grāmata noteikti nav tā, ko būtu jāņem par dzīves piemēru, bet noderēs, lai izzinātu tīņu vecumu un domātu kā pati rīkosies kādā no situācijām.

Bārbele Kercdorfere “Whatsapp meitenes”

https://i0.wp.com/veikals.la.lv/components/com_virtuemart/shop_image/product/WhatsApp_meitene_58a6c4a4dde6d.jpg

Šis stāsts ir par divām labākajām draudzenēm, kuras neviens nespēj šķirt – Marija Linna un Manū. Abas ir bagātu vecāku meitas, kurām arī ir tās pašas parasto cilvēku problēmas – pirmās mīlestības, strīdi ar vecākiem, draugu izvērtēšana un laika pavadīšana. Marija Linna pēc mātes gribas spēlē klavieres un koncertē, bet abu meiteņu draudzību nespēj pārtraukt nekas – lai arī viņas netiekas katru dienu, mūsdienu tehnoloģijas (Whatsapp) sniedz iespēju pārrunāt katru mazāko dzīves sīkumu un dot padomus kā rīkoties kādā situācijā.

Šī grāmata parāda, ka, lai arī meiteņu vecāki ir bagāti, meitenes netiek izlutinātas un viņās ir daudz cilvēcības aspekta. Vairākās grāmatās var novērot to, ka bagātu vecāku meita ir izlutināta, pati nezina, ko grib, un paļaujas uz citiem, kamēr šeit tiek rādīts gluži pretējs piemērs. Vecāki pastiprināti pievēršas savu meitu audzināšanā, piemēram, Marijas Linnas māte ir ļoti stingra, kas iespaido Mariju Linnu gan pozitīvi, gan negatīvi.

Šeit parādās lielisks draudzības piemērs – tiek pārrunāta katra dzīves detaļa, lai arī ne īpaši svarīga, tiek prasīts padoms un tas sagaidīts un draudzība tiek pozicionēta kā vērtība, ko abas meitenes ņem vērā. Tas, kas stāstā līdz galam netiek attēlots, ir vecāku bagātība, jo sākumā Manū tiek attēlota ar dižciltīgu izcelsmi, bet viņas tēvs strādā kā uzņēmēju konsultants un māte – pie zeltkaļa. Tas man lasot negāja kopā ar cilvēcīgo stāstu.

Grāmatu ir viegli lasīt, jo tā rakstīta whatsapp sarunas formā, ik pa laikam iekļaujot kādu attēlu. Ziņas jeb teksti ir īsi, tāpēc arī šo grāmatu ir mierīgi iespējams izlasīt vienā vakarā. Un pēc tam zvanīt draudzenei un jautāt “kas jauns?”.

Sers Stīvs Stīvensons “Agata Mistērija. Dodža kronis”

https://i2.wp.com/www.la.lv/wp-content/uploads/2017/02/Dodza_kronis-664x948.jpg

Agrāk jau biju saskārusies ar izmeklētājas Agatas un viņas komandas stāstiem (pirku jaunākajai māsai), bet vēl nekad nebiju tos lasījusi. Nu to beidzot izdarīju.

Tiem, kas pētnieces komandu vēl nav iepazinuši: stāsts ir par Leriju, kurš studē starptautiskā izmeklētāju skolā un šajā grāmatā saskarās ar problēmām nokārtot kriminālās fizionomijas eksāmenu, jo visu laiku spēlē datorspēles. Kad pienāk izsaukums, viņš ierodas māsīcas Agatas mājā un dodas atklāt noslēpumu. Šoreiz Venēcijā, Itālijā ir nozagts dodža (dižciltīgo statuss) kronis un abi jaunieši metas atšķetināt šo noziegumu.

Man bērnībā ļoti patika skatīties filmas par izmeklēšanu, piemēram, par Erkilu Puaro un arī lasīt Agatas Kristi grāmatas. Šis ir kaut kas ļoti līdzīgs, bet tikai bērniem (aptuveni no lasītprasmes apgūšanas līdz 12 gadus vecumam – kad vēl interesē bērnu lietas un negribas izaugt lielam). Nedaudz mulsina, ka oriģinālvalodā šī skaitās 7. grāmata sērijā, bet latviski tikai piektā, bet tas nekādā veidā netraucē stāstam, jo nevienā vietā neatsaucas uz iepriekšējiem notikumiem.

Šis bija stāsts, kurš tik ļoti ierāva sevī (man bija naiva doma vienreiz par visām reizēm sekot līdzi un atklāt ar stāsta palīdzību pašai, kas ir nozieguma izdarītājs – protams, izgāzos), ka attapos tikai grāmatas beigās. Kā jau minēju, labi, ka neatsaucās uz iepriekš veiktajām misijām, tādējādi pagarinot stāstu un arī pēc izlasīšanas man neradās jautājumi par sižetu. Stāstu papildina ilustrācijas, kas, iespējams, bērniem var raisīt interesi un papildus materiālu stāstam.

Grāmata ir ļoti laba tiem jauniešiem, kurus vēl neskar “nopietnās” pusaudžu problēmas. Grāmatā ir samērā lieli burti, kas ātri lasošajiem ir pateicīgi, bet nodaļas ir īsas, kas, savukārt, ir pateicīgi lēni lasošajiem.

Attēli te, te un te.

Grāmatas saņēmu no izdevēja apmaiņā pret atsauksmi.

Matss Strandbergs, Sāra B. Elfgrēna “Uguns”

Jau tad, kad es ieraudzīju šo grāmatu pie sadaļas “drīzumā”, es zināju, ka tā būs mana. Agri vai vēlu, bet būs. Pirmā daļa bija tik interesanta, ka nebija citu variantu. Esmu dabūju grāmatu (paldies izdevniecībai), esmu to izlasījusi, un te būs manas pārdomas.

Uguns staro ne tikai no grāmatas noformējuma, bet arī no paša stāsta. 5 Izredzētās – Mila, Linneja, Īda, Vanesa un Anna Kārina. Ir beigusies vasara, un sākušās mācības Engelsforsas 2. ģimnāzijas klasē. Bet meitenēm draud briesmas. Un ne jau no tās gaidītākās puses. Kad visu pilsētu pārņem “Pozitīvā Engelsforsa” un sāk notikt dīvaini atgadījumi ar pašām meitenēm, viņas saprot, ka kaut kas nepavisam nav kā parasti. Visi šķiet tik… pārņemti ar pozitīvismu. Šajā situācijā meitenēm jāturas kopā un bez maģijas nu nekādi neiztikt, lai ko teiktu un mēģinātu aizliegt Padome.

Neiesaku šo grāmatu lasīt, ja nav atsaukta atmiņā pirmā daļa. Pašķirstiet pirmo daļu, un tad sāciet otro, jo savādāk zūd visa sapratnes izjūta, jo autori nekādīgi nemēģina atgriezties pie sīkākiem notikumiem pirmajā daļā, bet metas jau fantazēt otro. Tiesa gan, nav jau arī tā ka nu ir pilnīgi atsevišķa grāmata iznākusi, kurai nav nekādas saistības ar pirmo, jo galvenais pirmās grāmatas notikums – Eliasa nāve ir galvenais atsperšanās punkts un iemesls otrajai grāmatai. Vismaz šajā variantā.

Varu tikai uzslavēt vāka noformētājus – vāks tiešām atspoguļo grāmatā rakstīto. Beidzot sagaidīju. Arī tulkojums ir tāds, kurš saglabājis zviedru valodas īpatnības, kas piedod stāstam zviedrisku noskaņu, kas, savukārt, palīdz iztēloties stāstu reālāk. Labi, tagad jūs teiksiet, ka fantāzijas romānu nevar realizēt utt, bet es jums pateikšu, ka šo var. Romānā atspoguļojas pusaudžu vecums un arī aktualitātes – ballītes, zagšanās ārā no mājas, automašīnu aizņemšanās bez atļaujas, meli, neuzticība, attiecības… Tas viss tur ir. Tāpēc, ja domājat, ka jums nepatiks, padomājiet vēl!

Romāna varoņiem katram bija savi plusi un mīnusi, kas kaut kādā veidā kavē mana mīļākā tēla izveidi. Tomēr pie tiem, kas man nepatika, spītīgi gribas pieminēt Nikolasu, kas aizlaidās tieši tad, kad meitenēm bija visvairāk vajadzīgs un visu turpmāko laiku nedeva par sevi nekādu ziņu. Jādomā, ka trešajā, noslēdzošajā grāmatā mēs par viņu vēl kaut ko dzirdēsim. Arī gribas pieminēt Eliasa vecākus, kas ir vieni no galvenajiem personāžiem visā stāstā, bet tā kā viņi jau no sākta gala tika uzskatīti par ļaundariem, tad viņu pieminēšana šādā kontekstā šķiet pilnīgi pašsaprotama.

Vērtējums: 8/10. Grāmata lasās viegli, ir ar nelielu humora dzirksti, bet tomēr šī, lai gan nebija “briesmīgā otrā daļa no kuras neko nevar saprast”, nebija arī “ideālā otrā daļa, kur nav kur piesieties”.

Vārdam “mūžīgi” ir pavisam cits svars, ja to saka cilvēks, kurš nodzīvojis četrus simtus gadu.

-Mana mamma vienmēr saka: vislabākais veids, kā tikt pāri vienam vīrietim, ir nokļūt zem kāda cita.
-Tad tāpēc viņa ir pārgulējusi ar pusi pilsētas?

Attēls šeit.