Gilberta un Martinsons vienā katlā.

Sākšu ar izslavēto un jau popularitāti ieguvušo, mājsaimnieču izslavēto romānu, kurš nu jau ir slavas zenītā. Ar domu, ka grāmatām ir jādod otra iespēja, filma man patika un galu galā – to-read listes augšgalā klejojošā “Ēd, lūdzies, mīli” tā arī tika iegūta kārtējā bibliotēkas apmeklējumā.

Labi, es neatstāstīšu saturu, jo to jau visi tāpat zina.

Par patikšanām un nepatikšanām. Ļoti tracinoši bija garie apraksti, kas pletās lappušu garumā. Nē, tos es nelasīju, jo lasīt garumgarām apceres ar domu “kā būtu, ja būtu tā, bet nē, varbūt labāk citādāk, eu, pag, te ir vēl viens ceļš ejams” ir diezgan tracinoši. Tāpēc tikai ar acīm pāršļūcu pāri un, iespējams, zaudēju to sajūtu, par ko tik ļoti sajūsminājās pasaule. Arī striktais sadalījums – 36. nodaļas katrai valstij likās nesamērīgs – Itālijai man nodaļu pietrūka, bet Indija šķita par daudz. Nodaļā “Bali” man bija “o, foršs notikums”-meh-“o, foršs notikums”, tāpēc nevar saprast, vai bija par daudz, vai par maz.

Kopumā: grāmata jau laba. Tikai nez vai es būtu priecīga, kad viņa stāvētu manā grāmatplauktā. Jā, liek paraudzīties uz lietām savādāk, novērtēt tos, kas mums ir, radīt vēlmi meditēt, attīrīties utt, bet tas viss nav man. Es labāk vāros savā sulā un sēžu psihologa kabinetā, nekā uzticos apšaubāmām jogas metodikām un pašattīros ar “labām domām”.

Vērtējums: 6/10. Jo tur iekšā ir garšīgā Itālija.

Un tagad par otru grāmatu, kuru esmu izlasījusi šajā nedēļā.

Šis bija viens no maniem laimīgākajiem pirkumiem pagājušās nedēļas laikā. Kāpēc gan man nenopirkt pēdējo palikušo komplektu “grāmata + DVD”, pie tam, ar atlaidi? Arī filmu es biju redzējusi, un man tā patika, tāpēc tas bija vēl lielāks dzinulis šo iegādāties.

Principā stāsts ir šeit. Jo, lai gan biju domājusi, ka grāmata krasi atšķirsies no filmas, tā tomēr nebija. Papīra formāts man stipri vien atgādināja pliku scenāriju, nevis stāstu kā stāstu un arī plānais biezums mani atstāja neapmierinātu. Bet bija arī šis tas labs, kas mani aizķēra.

Vispār, Māris Martinsons ir tas latviešu režisors, kas mani ir pārliecinājis. Lai gan neesmu redzējusi viņa jaunāko veikumi “OKI – okeāna malā” /galā vai kā tamlīdzīgi, tomēr grāmatu esmu redzējusi un tā izskatās nedaudz biezāka. Laikam jānoskatās filma, un tad jāķer grāmata.

Vērtējums – 7/10.

Ak jā, un grāmatnīcā “Globuss” ir skaistas pastkartes par tēmu “Rīga”. Tas man, kā postcrossing lietotājam, bija liels un patīkams jaunums, jo Latvijas Pasts piedāvā garlaicīgus un drūmus attēlus.

Attēli: izdevniecību mājaslapas.

Volfgangs Herndorfs “Čiks”.

Maikls Klingenbergs ir viens no tiem garlaicīgajiem tipiem, kuriem skolā nav draugu. Lai gan viņš nāk no labi nodrošinātas ģimenes, tomēr viņš nedara neko, lai izceltos. Viņa māte – alkoholiķe, tēvs – pārdod īpašumus un esošo ģimeni uztver kā apgrūtinājumu. Bet tad klasē ierodas jauniņais Čihačovs, ar iesauku Čiks. Pienāk vasaras brīvlaiks, un kurš gan varēja iedomāties, ka 2 piedzīvojumu pilnas nedēļas var paskriet tik ātri! Zagta Lada, Valahija un nekādu plānu – bez piedzīvojumiem neiztikt, tas nu ir skaidrs.

Lai gan grāmatas vāka otrā pusē jebkurš interesents var izlasīt, ka šis otrais rakstnieka romāns uzreiz ir izpelnījies kritiķu atzinību, man nav skaidrs, par ko īsti. Stāsts ir aizraujošs, bet tajā pašā laikā arī neticams. Nu tik ļoti neticams, ka Lielbritānijā esošā Cūkkārpa ir krietni ticamāka, nekā visi šie atgadījumi un piedzīvojumi. Kāpēc gan vienmēr pareizais Maiks pavelkas uz Čika provokācijām aizbraukt uz Valehiju? Vai tiešām cilvēks 8.-9. klases mijā ir tik naivs, ka tic, ka 2 nedēļu laikā viņi izklaidēsies zagtā Ladā, braucot no Vācijas uz Rumāniju? 14 gadu veci? Whaaaat? (Jap, tieši ar tādu sejas izteiksmi es lasīju visu grāmatu).

Un tie piedzīvojumi – labi, benzīna zagšana un viss pārējais likās vēl kaut cik necik atbilstošs stāstam. Bet kāda velna pēc jārīko drifts pa labības lauku? Kāda velna pēc ir jāmēģina piesēdināt pie stūres cilvēks, kurš to savu mūžu nav darījis? Kāpēc no Vācijas uz Rumāniju ir jābrauc cauri maziem ciematiem, kur neeksistē tāds jēdziens kā asfalts un kur nu vēl šoseja?

Nē, nu labi, pieņemsim, ka ir arī labās puses. Ka šis ir ļoti pamācošs romāns par to, kā nevajag darīt. Izlasāms gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo tieši dēļ pieaugušajiem arī viss šis murgs sākās – tieši dēļ viņu nevēlēšanās zināt neko par saviem bērniem. Labi, es nesākšu liet ūdeni par to, ka 14 gadi ir tas vecums, kad sāk darīt visas muļķības, tas nu ir pat aunam skaidrs. Bērniem šis, iespējams, būtu romāns izklaidei, jo ir pietiekami īss, lai ar to nenobaidītu cilvēku, kurš uz grāmatām pat paskatīties negrib, un ir pietiekami interesants, lai piesaistītu uzmanību.

Saistošs stāsts, vienīgi tas lielais neticamo piedzīvojumu klāsts radīja tik skābu sajūtu, it kā pie maniem mīļākajiem salātiem mērces vietā būtu piespiesta tonna ar citroniem, kas to padarītu absolūti bezgaršīgu.

Vērtējums: 4/10. Jā, iespējams, esmu par vecu. ( *teica 60 gadīgā Marta*).

Man liekas, ka vācu policistiem nav atļauts nevienu spīdzināt. To var darīt tikai televīzijā un Turcijā.

Attēls šeit.

48/101: Bella

 

bellaSešu gadu vecumā es pirmo reizi izdzirdēju vārdu “prostitūta”. Tad es vēl nezināju, kas tas ir, zināju tikai to, ka tas ir saistīts ar sievietēm un savā ziņā tā ir profesija. Tad nu es aizgāju ciemos pie omītes un tur arī bija viņas draudzene, un viņa man jautāja: “Nu, bērniņ, par ko tu gribētu kļūt, kad izaugsi liela?” “Par prostitūtu!” 😀 Tā nu esmu izaugusi, sapratusi šī vārda būtību, bet šis vārds man neliek novērsties, neliek nosarkt vai no kauna zemē līst. Prostitūtas – tās ir stipras sievietes, kuras zina, ko grib, un kurām patīk viņu darbs. Nu, vai tas nav brīnišķīgi, ka ir kāds, kuram patīk tas, ko viņš dara?

Bet šoreiz stāsts nav par mani, bet gan par kādu citu. Jau labu laiku atpakaļ esmu izlasījusi Leslijas Pīrsas “Bellu”, to sagremojusi un tagad varu ļaut pirkstiem klabēt un domām lidot.

Stāsts ir par meiteni vārdā Bella, kura uzaug mātes bordelī. Viņa nezina, ar ko mājā meitenes nodarbojas, līdz viņa kļūst tam par aculiecinieci un tas, savukārt, par iemeslu slepkavībai. Tad viņa tiek nolaupīta un pārdota Sondheima madāmai, kur viņa iepazīst savas nodarbošanās tumšo pusi. Viņa saslimst, un tiek nogādāta pie Luīzes, kas viņu saārstē un tad viņa uzzina, ka ir pārdota tālāk un brauc uz Ameriku. Protams, ka ne jau viena. Viņu pavada simpātisks vīrietis Etjēns, kurā viņa pamanās iemīlēties. Amerikā viņa saskārās ar nodevīgumu, blēdīgumu, zagšanu, bet viņa nenobijās un uzdrošinājās. Bet vai beigas būs laimīgas? Vai viņa atgriezīsies Anglijā? Un kas notiks ar Džimmiju – viņas bērnības dienu draugu un atbalstu?

Stāsts bija aizraujošs un negribējās atrauties no grāmatas, lai gan pulkstenis jau rādījās tuvu trijiem naktī. Beigas man nelikās atbilstošas Bellas būtībai – kāpēc gan necīnīties par to, ko patiešām mīli, bet ļaut visam plūst, nemaz nepretojoties?

Vērtējums – 8/10.

Un tagad, kā vienmēr, daži citāti.

Drēbes ceļ cilvēku.

[…] Hetija, Anna Marija, Sūzena, Pollija un Betija. Pašā vakara sākumā, kad Bella viņa redzēja nākam lejā pa kāpnēm, katru ģērbušos citādā spilgtas krāsas zīda kleitā, kas atklāja gana daudz labumu, lai iekārdinātu jebkuru vīrieti,- tas šķita kā raudzīties uz pieciem reti sastopamiem un skaistiem siltumnīcu augiem.

No cūkas auss zīda rokassomu neuztaisīsi.

Dezinfekcijas līdzeklis oda tik spēcīgi, ka varēja nogalināt pieaugušu vīrieti, nemaz nerunājot par baktērijām vai spermu.

“Kas ir ļaunākais, kas bordelī var notikt?” “Ka man nesacelsies.”

“Taču tagad galvas vairs necērt.” “Tas labi. Galvu nociršana nenāk par labu manam cepuru veikalam.”

Prostitūcija un slimnieku aprūpēšana ir diezgan līdzīgas profesijas, tikai tiek apmierinātas dažādas vajadzības.

Etjēns ir kā tīģeris, viņš ir spēcīgs, drosmīgs un cēls, bet arī bīstams. Džimmijs drīzāk līdzinās mājas kaķim, bet viņš ir apķērīgs, sirsnīgs, lepns, lojāls […].

Iespējams, strādājot bārā, viņam ļoti daudz ko sanāk dzirdēt – dzīvojot šeit, nevar ilgi palikt nevainīgs.

Pie Enijas bija liels klientu pieplūdums, kad nomira karaliene Viktorija. Pasakiet, kāpēc gan kādam vajadzētu sajust iekāres uzplūdus, ja nomiris valdnieks?

Bilde šeit.