Atskats uz novembri

https://data.whicdn.com/images/302075215/large.jpg

Šis bija interesants mēnesis, jo plānots bija daudz vairāk nekā es patiesībā izdarīju, kas vairāk ir attiecināms uz teātra sadaļu, kurā šomēnes ir tukšums, vien neliels komentārs par Spēlmaņu nakti. No filmām es arī neko ievērības cienīgu neskatījos, tāpēc arī tā sadaļa šomēnes tiks pārsaukta par seriāliem, jo par tiem ir vairāk, ko teikt.

Izlasīju septiņas grāmatas:

  • “Mazā hygge grāmata” – atsauksme te.
  • Dženifera E. Smita “Iespēja iemīlēties no pirmā acu skatiena” – pārāk saldi un pārāk nereālistiski. Divi jaunieši satiekas lidostā, lido ar vienu lidmašīnu un pēc lidojuma tiek izšķirti, bet joprojām kaut kā satiek viens otru. Galvenie varoņi man nepatika, bet patika meitenes attiecības ar tēvu un to izaugsme grāmatas garumā. 2/5
  • Mihails Bulgakovs “Meistars un Margarita” – klasika, ko vēlējos izlasīt jau sen un paldies skolai, ka piespieda mani to izdarīt. Ja grāmata būtu manā grāmatplauktā un es taisītu Try a chapter tag, tad šo izmestu ārā jau pēc pirmās nodaļas. 2/5
  • Mihails Smoļins “Kodi, atslēgas un simboli romānā “Meistars un Margarita”” – pateicīga grāmata, lai vairāk saprastu romānu “Meistars un Margarita”. Sarežģīta grāmata, kas parāda, cik sarežģīts un nozīmju pilns ir pats romāns. 3/5
  • Maija Sepa “Migrēna. Izlaušanās” – atsauksme te.
  • Nīna George “Lavandu istaba” – ļoti atmosfēriska grāmata. Stāsts ir par grāmatu kuģa īpašnieka Pardū savas dzīves mīlestības meklēšanu. Drīzāk man patika pats piedzīvojums – kuģošana, jaunu cilvēku satikšana, nekā mīlestības aspekts. Lasot sapratu, ka vēlos tādu pārdevēju kā Pardū – kas iepazīst cilvēku un atrod viņam to/tās grāmatas, kas viņam pašreizējā dzīves brīdī ir nepieciešamas. 4/5

Noskatījos divus seriālus:

  • How to get away with murder – sezona aprāvās pusē, jo līdz nākamajai sērijai jāgaida līdz janvārim. To nu seriāla veidotāji māk – uzlikt tādu kaceri, ka atliek grauzt nagus par turpinājumu. Šai sezonai savā dzīvē paredzu tādu pašu nākotni kā citām, respektīvi, pa to laiku, kamēr seriālam ir pārtraukums, visu esmu aizmirsusi, tādējādi nekad neapnīk skatīties.
  • Novembrī pie skatītājiem devās arī seriāls Young Sheldon, kas ir veidots kā The Big Bang Theory priedēklis. Seriāla nosaukums atklāj arī visu, kas tur ir – stāsts ir par Šeldonu bērna vecumā, tiek darītas lietas, kas iespaido viņa psihi un kas liek vēlāk no tā ciest Lenardam. No humora gan tur ir pusi mazāk kā The Big Bang Theory, bet ir bijušas tikai četras sērijas, tāpēc pāragi spriest.

Mums katram reiz dzīvē pienāk krīzes. Man ir bijusi grāmatu krīze, kad nezini, ko lasīt tālāk, tāpēc nelasi neko. Nu šī krīze ir pienākusi teātrim. Lai gan ieplānotās divas izrādes novembrī neapmeklēju veselības problēmu dēļ, tomēr man nav arī liela vēlme pirkt jaunas biļetes, jo neviena izrāde neuzrunā ne anotāciju, ne atsauksmju ziņā. Es gan protams, naivi ceru, ka tas ļoti drīz pāries un vismaz janvāri es kā kārtīgs cilvēks varēšu iesākt, atgriežoties pie sava mērķa – apmeklēt teātri vismaz reizi nedēļā.

23. novembrī, LTV1 un laimīgajiem klātienē bija iespēja redzēt Spēlmaņu nakti – tādu teātra cilvēku salidojumu, kas, kā jau kārtīgs salidojums, notiek reizi gadā. Ballītei pie reizes ir arī oficiālā daļa, kurā apbalvo teātra cilvēkus par veiksmīgākajiem, labākajiem sezonas darbiem. Šogad liela daļa balvu aizceļoja ārpus Rīgas – Daugavpils, Liepāja, Valmiera. Liels prieks ir par Riharda Jakovelu kā gada labāko aktieri, Alisi Danovsku kā gada jauno skatuves mākslinieku un “Precībām” kā gada labāko izrādi. Pati balvu pasniegšana bija viegla, asprātīga, iekļāva aktuālos teātra procesus un lielu devu ironijas, kas to padarīja vēl lieliskāku. Vakara vadītājas Indra Burkovska, Inese Ramute un Elīna Dambe bija superīgas. Jāsaka, ka labākā ceremonija, ko esmu redzējusi.

Jāsaka arī tas, ka es izdomāju, ka blogā Ziemassvētki sāksies jau ar pirmo decembri un publicēšu divus ierakstus nedēļā – pirmdien, 9:00 no rīta un trešdien, 9:00 no rīta. Ierakstu plāns jau ir tapis, atliek to tikai realizēt.

Attēls te.

Advertisements

Atskats uz novembri, plāni decembrim

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/268734023/large.jpg

Vai maz ir tāds mēnesis, kur es neuzstādu nesasniedzamus plānus? Laikam jau nē. Arī novembrī piedzīvoju smagu uzrakstīto plānu izgāšanos (varbūt tie nav jāizpauž skaļi un publiski), lai gan tajā pašā ir darīts daudz, kas nav bijis plānā (bet varbūt es neesmu radīta, lai pieturētos pie plāna). Lai nu kā – te ir mans paveiktais.

Grāmatas. Šomēnes izlasīju 6 grāmatas, kas ir maz, bet pagaidiet filmu sarakstu. Lēnām kļūstu par to cilvēku, kuram starp pāris grāmatu nodaļām un visu filmu izvēlas labāk noskatīties filmu, bet ceru, ka tas drīz mainīsies, kad skola beigsies.
1. Nora Ikstena, Imants Ziedonis “Nenoteiktā bija” – “Valterā un Rapā” sākusies atlaižu sezona un dažas grāmatas ir par patiešām labāk cenām. Par šo grāmatu gan man ir vilšanās, jo gaidīju ko vairāk nekā 20+ burtu izmēru un trešdaļu grāmatas ar Ziedoņa fotogrāfijām. Bet arī tas, ko saņēmu, bija interesanti – par Ziedoņa jaunības gadiem, Tukumu. 3/5.
2. Stefānija Meiere  “Krēsla” – Man vienkārši gribējās to vēlreiz pārlasīt. Ar katru reizi šī grāmata šķiet arvien sliktāka un sliktāka. 2/5.
3. Arnis Šablovskis “Ziedošais ķiršu dārzs. Tukuma Imants” – Vēl viens darbs manā plauktā par Ziedoni. Šī bija tāda kā atmiņu grāmata par Ziedoni ar iekļautām arī Ziedoņa vēstulēm un darbiem. 4/5
4. Sergejs Kruks “Radiožurnālistika” – ļoti noderīgi tiem, kas strādā/grib strādāt radio. Par vārdu izvēli, ziņas uzbūvi, liekvārdību un vēl daudz ko citu noderīgu. Pat ja es netaisos (lai gan kas zina) strādāt radio, šis vienalga bija interesanti. 4/5.
5. Sesīlija Aherna “Līdz varavīksnei” – šo es pārlasīju. Vienīgais, kas man stāstā pietrūka ir datumi un laiks, lai varētu uztvert laika līniju un ātrumu, ar kādu stāsts virzās. 4/5
6. Dž.K.Roulinga “Harijs Poters un Uguns biķeris” – mans plāns izlasīt 3 HP grāmatas izgāzās daļēji dēļ studijām, daļēji, jo šīs grāmatas man nav un bibliotēkā uz šo pusmēnesis bija jāgaida. Šī bija tā grāmata, kur sāka atkārtot to, kas notika pirmajās trīs grāmatās, kas bija diezgan lieki. 4/5.

Filmas. Šomēnes noskatījos 9 ar pusi filmas:
1. “The Reader”, rež.Stephen Daldry – nekad nebiju redzējusi filmas versiju par šo stāstu un televīzija ir laba lieta, jo citādi es nezinu kādos apstākļos es šo skatītos, ja to vispār darītu. Grāmatas versija man patika labāk, jo filmā viss notika saspringti lēni un aktieri kaitināja. 7/10.
2. “The Ides of March”, rež.George Clooney – diezgan interesanti šo filmu skatīties pēc ASV vēlēšanām, kas noteikti bija arī televīzijas (vairs neatceros, kas rādīja) mērķis. Raeins Goslings jau vien ir kā iemesls, lai noskatītos filmu līdz galam. Tam, ka filma vispārīgi ir par politiku, nevajag atturēt no skatīšanās, jo tikpat labi šo stāstu var pielāgot jebkurai citai profesijai un cilvēkiem. 8/10
3.  Latviešu dokumentālā filma “Vectēva tēvs”, rež.Kārlis Lesiņš – stāsts par to kā mazdēls vectēvu uz Krieviju ved pie viņa tēva kapa. 20 minūšu ilgs ieskats ģimenes dzīvē, kur runā lielākoties tikai mazdēls. Īsti nezinu (palaidu garām/nebija teikts) kuram bija šī grandiozā ideja, bet filma tāda depresīva, it kā pienākuma dēļ brauktu, kas daļēji tā arī bija, bet vienalga, kaut kas tur nebija ok. 6/10.
4. “Gūtenmorgens Vienciemā” – filma, kas uzņemta pēc Māra Bērziņa stāsta motīviem, par uzvaru balsoja stāsta lasītāji. Tāpēc es nesaprotu lielākās daļas negatīvo attieksmi pret filmu – paši balsojāt, dabūjāt, un viss slikti. Man liekas, ka Latvijas lielo filmu ražošana ir sadalījusies divās daļās – tādas pilnīgi crazy (šeit ierindojas šī un tā džimpalala ar Dreģi) un tādas ļoti labas kā “Mammu, es tevi mīlu”, “Melānijas hronika” utt. Šai dodu 7/10
5. “Melānijas hronika”, rež.Viesturs Kairišs – vienkārši aizejiet.
6. “Tev pienācis pasts”, rež.Nora Ephron – redzēju pusi, un neko svarīgu nejūtos palaidusi garām. Stāsts par iepazīšanās portāliem pirms 21. gadsimta. 6/10.
7.  “Pitch Perfect”, rež.Jason Moore – skatījos atkārtoti, jo vienkārši gribējās kaut ko ar dziesmiņām un šis bija pirmais, kas ienāca prātā. 6/10.
8.  HP un Uguns biķeris, rež.Mike Newell – ar šo filmu sākas lielā tumsas ēra Harija Potera filmās, kad tās jāskatās naktī vai pilnīgi tumšā istabā, lai saskatītu to, kas notiek filmā. Arī šeit ir nelielas novirzes no stāsta (līdz šim vislielākās bija 3.daļā), bet saprotams, ka par tāda ķieģeļa režisoru būt ir grūti. 8/10.
9. “Lost in Translation“, rež.Sophia Coppola – kad pasniedzējiem beidzas idejas, viņi liek skatīties filmas. Patiesībā man pat diezgan patika, lai gan uz beigām sāka stiept gumiju. Ļoti pilna ar dažādām komunikācijas problēmām (kas arī ir iemesls, kāpēc tā tika rādīta). 7/10.
10. “Bad Moms”, rež.John Lucas, Scott Moore – ko dara Marta, kad jāraksta darbs, jo līdz dedlainam ir 2 dienas? Skatās šo. Lieliska filma, kas parāda, ka man dzīve nemaz nav tik ļauna. Kā man teica dekāns – vienmēr var būt vēl sliktāk. 7/10.

Teātrisnoskatījos 3 izrādes:
“Vaidelote” VDT – patīkami pārsteidza, atsauksmi lasi šeit.
“Pēc beigām” Nacionālajā teātrī – divu aktieru haoss divu stundu garumā. Augšā uz zemes ir izplūdis kaut kas indīgs, kā rezultātā viņi ir bunkurā, kur dzīvo vairākas dienas. Raksturu un domu nesaskaņa ir tikai viena no daudzajām problēmām, kas viņus saista un uztur spriedzi ne tikai starp viņiem, bet arī starp skatuvi un skatītāju. Tik lielu spriedzi, ka jāsaķer galva un jācer, ka tas drīz beigsies, savādāk nevar izturēt. Aktieri Madara Botmane un Artūrs Krūzkops ir lieliski, žēl, ka Krūzkops netika pie Spēlmaņu balvas par šo izrādi. Ja jums dzīvē spriedzes par maz – aizejiet. 8/10
“Lielā melu burtnīca” Dailes teātrī – ļoti viduvēja izrāde. Vai manas gaidas bija pārāk lielas vai stāsts/režija nebija ok, bet kaut kas uz mani nenostrādāja. Ja būtu lasījusi grāmatu (smieklīgs stāsts – nopirku grāmatu pirms pirmizrādes ar cerību izlasīt un aiziet, bet joprojām neesmu izlasījusi. Šī izrāde arī uz šo darbību īpaši nemudina), tad varbūt būtu citādi. 5/10.

Plāni decembrim:

  • Izlasīt “Džeinu Eiru”, pirms braucu uz Valmieru skatīties izrādi;
  • Tikt galā ar Harija Potera sēriju kā grāmatās, tā filmās. Ņemot vērā decembra brīvdienas un samērā brīvo skolas grafiku pirms sesijas, tam vajadzētu nostrādāt.
  • No teātra izrādēm decembrī man spīd Nastavševa jaunā izrāde Dailes teātrī un divas Valmierā.
  • Jau 4.12. mans noskatīto filmu saraksts ir garāks nekā dažā labā mēnesī kopā, tā ka noteikti skatīšos daudz filmas. Naktis ir garas.
  • Domāju piedalīties arī kādā decembra lasīšanas izaicinājumā, šoreiz izvēles iepriekš neesmu skatījusies, bet metu acis uz Cramathon 16.-23.decembrī. Bet tad jau redzēs.

Attēls: te.

Oktobrī paveiktais + plāni novembrim

https://i0.wp.com/data.whicdn.com/images/264586238/large.jpg

Šomēnes draudzējos ar Mērfija likumu – jo vairāk plānu, jo lielāka iespēja, ka neko no tā neizdarīsi. Un šoreiz galvenais apstāklis nav slinkums, bet gan vīruss, kas rūpīgi 2 nedēļas ir apgrūtinājis manu dzīvi, tāpēc arī oktobrī paveiktais ir tikai maza čupiņa.

Grāmatas. Esmu izlasījusi 5, kas daļēji atbilst manam oktobra plānam mēneša sākumā. Protams, izdevniecību jaunākajiem veikumiem ir paradums iespraukties visam pa vidu, tāpēc 2 no izlasītajām grāmatām plānā neietilpa.

  • Alvja Hermaņa “Dienasgrāmata” – atsauksmi lasi šeit. Ja vēl neesi ticis pie grāmatas, es nesaprotu, ko tu vēl gaidi.
  • Hjū Hovijs “Putekļi”. Brīnišķīga grāmata, brīnišķīga triloģija – atsauksmi lasi šeit.
  • Emīlija Lokhārta “Puišu saraksts” – atsauksmi lasi šeit.
  • Entonijs Dors “Mums neredzamā gaisma” – atsauksme šeit.
  • Dž.K.Roulinga “Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis” – par šo gan lielā atsauksme nebūs, jo vien pāris lietas sakāmas. Patika, ka Harijam vismaz vienā grāmatā (neatceros kā pārējās, bet man ir smaga aizdoma, ka citās nav) nevajag cīnīties ar Voldemortu. Un vēl man patīk lasīt grāmatas pareizos laikos, jo, kad Hermione grieza laiku atpakaļ, to pašu darīju arī es.

Filmas. Noskatījos pārsteidzoši daudz, 8 ar pusi.

  • Neredzamā – neatceros ne režisoru, ne aktierus, tikai to, ka vienu vakaru rādīja LTV1 un man patika. Skats uz jaunas aktrises dzīvi – pirmo teātra izrādi tieši tapšanas stadijā, privāto dzīvi, ģimenes sarežģījumiem. Riktīga drāma, bet man pret to nekad nav iebildumu. 8/10
  • Ceļā – neko daudz no tās neatceros, tikai to kā 3 jaunieši blandījās pa pasauli. Pat nezinu kāpēc skatījos. 3/10
  • Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem – grāmatas ekranizācija. Galvenās sižeta līnijas ir saglabātas un es pat nepamanītu saturisko maiņu, ja vien draudzenei nebūtu tik laba atmiņa un viņa nefeispalmotu visas filmas garumā. Tā kā man ir bail no visa, kas ir kaut nedaudz baiss, tad izvairījos skatīties Bērtona filmas, bet noskatījos šito un nesapratu, vai viņam visas tādas, vai tikai šī neizdevusies, jo nekā baisa tur nebija. Katrā gadījumā grāmatā attēli ir baisāki nekā filma. 6/10
  • Harijs Poters un Jauktasiņu princis – biju palaidusi garām HP filmu maratonu LNT, noķēru vien pašas beigas, bet nevar neskatīties, tāpēc smuki paraudāju Dumidora ainā. Atzīme būs tad, kad izlasīšu grāmatu.
  • Harijs Poters un nāves dāvesti, abas daļas – arī šeit atzīme būs tad, kad izlasīšu grāmatu.
  • Trakā, dullā mīlestība – vispār televīzija ir laba lieta, tikko pamanīju, ka vairums filmu esmu skatījusies tieši tādā veidā. Bet šito gribēju noskatīties jau sen un man pat patika. 8/10.
  • Kā klājas Morganiem? – attiecību krīze un krīzes atrisināšana divu stundu garumā – aiz garlaicības es varu skatīties pat ko tādu. 6/10
  • Murķšķu diena – noskatījos līdz pusei, aizgāju gulēt un par filmu aizmirsu līdz šodienai. Sižets pat bija gandrīz interesants – izdzīvot savu riebīgāko dienu atkal un atkal no jauna. Hmm, varbūt noskatīšos kaut kad līdz beigām.
  • Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis – nevajag skatīties filmas tik drīz pēc grāmatas izlasīšanas, jo pamanu visas neatbilstības grāmatai. Lielos vilcienos bija tas pats, bet likās nežēlīgi daudz svarīgu lietu izņemtas ārā, piemēram, kalambola spēle pret slīdeņiem te kārtīgi paslīdēja garām.

Kultūra.

  • Granātu krāsas aproce Dailes teātrī – saldsērīga izrāde, kas apcer īstās un vienīgās mīlestības iespējamību. Kādam tā var šķist pārvērtēta, kādam – nē. Ko tu darītu, ja pēkšņi tā klauvētu pie tavām durvīm? Vārpiņa bija lieliska, tāpat Skrastiņš un Siliņš. Izrādei dodu 6/10, jo neuzrunāja tik ļoti, lai pēc 3 nedēļām es to varētu atsaukt atmiņā.
  • Iemūrētie LNO – attiecībās ar operu esmu uz “jūs jūs”. Tas nozīmē – ļoti tālu. Salasījos lieliskas atsauksmes, anotācija arī uzrunāja, tā nu devos. Pirmā rinda nebija prātīgākā izvēle, kur sēdēt, ja neko nejēdz no operas dziedājumiem, bet vismaz, kad palika garlaicīgi, varēja vērot orķestri vai diriģentu. Libretu es joprojām neesmu izlasījusi, bet mani neuzrunāja tik ļoti, lai es spētu par šo normāli runāt.

Oktobrī es lepojos ar tikai 6 nopirktām grāmatām, jo es nevaru paiet garām Grāmatu svētkiem Kongresa namā, bet maks saka paldies, ka piedāvājums bija salīdzinoši mazs un turējos rāmjos. Tagad vien atliek domāt un sapņot par Ķīpsalu. 🙂

Plāni novembrim:

  • Harija Potera sakarā man jāizlasa 3 grāmatas, izcili būtu 4, zinot semestra beigas universitātē un pēdējos 2 ķieģeļus.
  • Nebūtu slikti arī paretināt “kādreiz lasīts un tagad nopirkts” plauktu, lai samazinātu lasāmo rindu.
  • Džeina Eira, manuprāt, būtu jāsāk lasīt, jo tuvojas VDT pirmizrāde.
  • Šis ir pirmais mēnesis, kur man nav ne jausmas, kuras izrādes es apmeklēšu, jo nekas uz priekšu vēl nav nopirkts, bet gribu aiziet uz “Peldošajiem-ceļojošajiem” JRT, jo nopirktas ir uz otro daļu Dailes teātrī.
  • Nē, vispār man ir ieplānots iet uz Vaideloti VDT viesizrāžu sakarā. Ja es nebraucu uz Valmieru, Valmiera brauc pie manis tā teikt.
  • Ir doma arī beidzot piedalīties kādā lasīšanas izaicinājumā – ir Ho-ho-ho readathon (9.-15. nov.), kur jālasa ar svētkiem saistītas grāmatas un ir Hooked on Books readathon (5.-12. nov.), kur mērķis ir turpināt iesāktās grāmatu sērijas. Piemēram, ja esi izlasījis pirmo grāmatu, loģiski būtu turpināt otru. Šeit es varētu iespraukties ar Hariju Poteru. Abi lasīšanas izaicinājumi daļēji pārklājas, tāpēc var piedalīties abos, bet es piedalīšos tikai Hooked on Books, jo man plauktā nav nevienas Ziemassvētku grāmatas, ko varētu piedēvēt Ho-ho-ho lasīšanas izaicinājumam. Arī Tome Topple Readathon notiek novembrī (18.11.-1.12), kur mērķis ir lasīt lielas, biezas grāmatas, kurām savādāk neķertos klāt. Arī par šo es padomāšu, skatoties, kas notiek ar skolas intensitāti.

Attēls: te.

Rudens kā rudens…

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/211298865/large.jpg

…es biju tavs meistars un tu mana Margarita…

Lai gan “Prāta vētras” dziesmas vienmēr uzdzen tādu mazliet melanholisku sajūtu, šoreiz šī ir īstajā vietā, jo jāatvadās. No novembra, no rudens, un jāgaida ziema. (Raksta garuma dēļ par rudeni kopumā un ziemas plāniem būs atsevišķs raksts).

Tātad, par novembri. Izlasīju 8 grāmatas, noskatījos 6 filmas un biju uz 2 teātra izrādēm.

Arī mani ir skāris slavenais reading slump vai varētu teikt – nevēlēšanās lasīt. Tāpēc te būs pavisam plānas grāmatiņas (un ar plānumu es domāju tās, kuras bieži vien nesasniedz 100 lappuses).
1. Autoru kolektīvs – Purpura karaļa galmā. Šī bija transporta lasāmviela, tāpēc lasīju diezgan ilgi, bieži vien ar vairākām dienām starpā. Tad nu spēcīgākie stāsti galvā palika, pārējie izlidoja ārā. Tie, kas man palikuši atmiņā tā, ka varu nosaukt aptuvenu sižetu ir 2, pārējie man ir vienkārši tumša bilde. Izdomas potenciāls bija liels, bet ir ļoti atkarīgs no autora kā viņš to realizē. Šajā gadījumā acīmredzami ne īpaši veiksmīgi. Kārtīgi domāšu pirms ķeršos klāt otrajam latviešu fantāzijas stāstu krājumam. Šim dodu 5/10.
2. Henriks Eliass Zēgners – elementi. Dzejas krājumiņš (turpinot manu maldīšanos pēc labas dzejas, kas nav Ziedonis) pārsteidzoši man iepatikās. Bija vairāki tiešām labi dzejoļi, kas tā vien prasījās pēc izrakstīšanas. Dodu 7/10 balles.3. Marģeris Zariņš – Viltotais Fausts. Nē, nu pamēģini paskaidrot, ka dzīve ir pārāk īsa un TBR liste pārāk gara, lai tērētu laiku uz grāmatām, kas neuzrunā. Šito lasīju studiju kursa ietvaros un otrreiz jūs mani nepiespiedīsiet to izlasīt. Darbs sajaukums no visa tā, ko mēs zinām un lasām par Faustu un tā adaptācijām stāstu/leģendu/romānu/lugu veidā, tas viss ir šeit. Kaut kur pa vidu es aizpeldēju prom no sižeta līnijas un vairs nemaz necentos tajā iedziļināties. Vērtējums: 4/10.
4. Indreks Harglas – Aptiekārs Melhiors un Akas ielas rēgs. Mana atsauksme šeit.
5. Džeimss Patinsons – Dāma no Argentīnas. Ar šo man saistās divas uzvaras. Uznāca atklāsme, ka varu taču lasīt e-grāmatas formā tās grāmatas, kas man fiziski stāv plauktā (jā, es tieši tik liela nejēga esmu visu savu dzīvi), kas jau ir viena uzvara. Otra uzvara ir sabiedriskā transporta cilvēku radināšana pie grāmatām. Kad lasīju šo slavenajā 15. trolejbusā (ar ko pārvietojos lielāko daļu savas dzīves un es neesmu piedzīvojusi nevienu no tiem briesmu stāstiem, izņemot cilvēku smirdēšanu) un savā pieturā kāpu ārā, sieviete, kas sēdēja man blakus, jautāja pēc grāmatas nosaukuma un minēja, ka “liekoties tīri interesanta lasāmviela”. Otrreiz gan šādu lasītgribošu brīnumu neesmu redzējusi. Bet principā stāsts ir par sievieti, kas nespēj uzsākt patstāvīgu dzīvi un ir atkarīga no palīdzīgām vīriešu rokām un makiem. Vērtējums: 3/10.
6. Nils Sakss – Poēma par 12 ziloņiem. Amizants stāsts, jo savādāks, kā citi. Tieši bezsakarībā veidojas pārsteidzoša sakarība, visu papildina melnbaltas fotogrāfijas. Šo paņēmu kā izmēģinājumu pirms ņemu autora “Nāve – tās nav beigas”, kas ar savu zilo muguru man māj no bibliotēkas plaukta, bet to es vēl tik ātri nedarīšu. Vērtējums: 7/10.
7. Viljams Brūss Kamerons – Ziemassvētku suņi. Man gribējās kādu svētku grāmatu un atcerējos, ka Zvaigzne kādreiz ko tādu izdeva. Norādītais lappušu skaits bija tieši laikā, lai izlasītu 4 stundās un šī ir jaunā pēdējā grāmata, ko esmu lasījusi līdz 2 naktī. Lai cik ļoti man nepatiktu stāsti par dzīvniekiem, šajā tiem bija otršķirīga loma, kas padarīja romānu mazāk kaitinošu. Galvenais varonis kārtīgi krita uz nerviem, no Ziemassvētkiem te vispār nebija ne miņas, jo, kā izrādās, “Ziemassvētku suņi” ir dzīvnieku patversmes akcija, nevis kaut kas cits. Vērtējums: 6/10.
8. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina. Nedaudz atvieglots lasīšanas process, jo šo romānu jau ņēmu rokās pirms dažiem gadiem, tagad atliek sižetu atsaukt atmiņā un uzrakstīt referātu. Vērtējums: 8/10

Par filmām runājot, pirmā, ko noskatījos bija “The Theory of Everything” – stāsts par Stīvenu Hokingu. Šī man patika labāk nekā tā, ko vēlāk rādīja pa LTV1 – “Hokings” ar B.Kamberbiču. Pirmā filma aptvēra visu zinātnieka dzīvi, kamēr otrā – tikai to, kas attiecas uz zinātnes atklājumiem. Pirmā patika vairāk arī tāpēc, ka man vienmēr patīk labāk pirmā versija par kādu cilvēku, notikumu utt., nekā nākamās, ko skatos par to pašu tēmu. Lai cik slikta vai laba būtu otrā filma, man vienmēr patiks labāk pirmā. Par “Theory of Everything” lieku 8/10, bet par “Hokingu” – 6/10.

Vispār LTV1 svētdienu vakaros pasākuši rādīt labas filmas. Vēl viena, ko noskatījos tieši iespējas pēc, bija “Augusts. Osedžas zeme”, kas ir stāsts par ģimenes apvienošanos brīdī, kad visi kaut ko zaudē. Kādam tas ir tēvs, kādam – vīrs. Katram ir izveidojusies sava dzīve, un šī atkal-satikšanās nes līdzi dzīvošanu visiem zem viena jumta, no narkotikām atkarīgu māti un sen slēptu ģimenes noslēpumu, kas beidzot nāk gaismā. Vērtējums: 8/10.

Kad jau zaudēju visas cerības uzvarēt kādā konkursā/loterijā un tamlīdzīgā pasākumā, izrādījās, ka esmu viena no tiem, kas laimēja ielūgumus uz “Stīva Džobsa” filmu. Lai gan es varētu noslīkt darāmo darbu daudzumā, atmetu visam ar roku, jo kurš gan laistu garām šādu iespēju? Filma sniedz ieskatu “Apple radītāja” dzīves posmā, kas parāda radīšanas procesa pašus pirmsākumus un ved līdzi līdz pirmajiem grandiozajiem panākumiem. Lai gan arī te bija iekļautas “pagātnes atmiņu” ainas, kas man ļoti nepatīk, un dažbrīd man tās likās par garu, tomēr filma kopumā man patika. Dodu 7/10.

Annas Kareņinas kārtējo versiju ar Keiru Naitliju galvenajā lomā noskatījos dēļ studijām. Apvienot vairākus darbus vienā reizē man allaž licies patīkami, jo ir sajūta, ka izdara vairāk, tad arī filmu es skatījos paralēli kaut ko darot. Jāsaka, ka romāna adaptācija ir diezgan interesanta un mākslinieciski ļoti daudzšķautnaina. Darbība norisinās it kā uz skatuves, bet kameras filmē tā, lai neizskatās pēc skatuves. Keira Naitlija mani vienmēr kā aktrise ir patikusi, tieši tāpēc filmai vērtējums: 7/10.

Par teātra izrādēm runājot, vienu skatījos televīzijā un neaizmigu – tā bija “Sieviete, kas nav uzmanības vērta”. Izrāde ir stāsts par sievieti, kuru pamet vīrietis, kad uzzina, ka viņa gaida viņa bērnu. Aizbēgusi no sabiedrības nosodījuma, viņa izaudzina dēlu, bet tā dēļ viņai nācies atteikties no visa, ko sabiedrība varēja viņai piedāvāt. Kādā ballē pie paziņas viņa tiek iepazīstināta ar lordu – bērna tēvu. Sākas spēle, kas balstīta uz savstarpējiem pārmetumiem un atmiņām par aizgājušajām dienām. Dita Lūriņa – Egliena man vienmēr ir simpatizējusi kā lieliska aktrise un arī šeit tas ir manāms. Egilu Melbārdi neesmu redzējusi, spēlējot galvenās lomas, tāpēc šis bija pozitīvs pārsteigums. Izrādes vērtējums: 8/10.

Otra izrāde, uz ko biju pavisam, pavisam nesen, ir “Amerika jeb bezvēsts pazudušie” Dailes teātrī. Droši vien par šo būs mazā atsauksme, jo daudz par šo murgu nav ko teikt. Vienreiz jau kas tāds bijis uz Dailes teātra skatuves, tā kā tādi sāk atkārtoties un salīdzinoši īsā laikā (runāju par “Milēdiju”). Cerams, ka noņems tikpat ātri, ja ne ātrāk.

Grāmatu papildinājums novembrī – 9. Par rudeni kopumā, kā jau augstāk minēju, būs atsevišķs raksts.

Runājot par decembri, plānu nav. Nē, ir 2. Pabeigt pirmo semestri un beidzot dabūt brīvlaiku. Man ir iestājusies lasīšanas pauze, kad tikai prieku sagādā pirkt grāmatas, ne tās lasīt. Varbūt brīvās dienas, kad nebūs jāpaspēj kaut kas nodot un uztaisīt kādu miljono prezentāciju, varbūt tās nesīs ko labu, piemēram, grāmatu kalnu samazināšanos. Vakar tieši beidzot apmeklēju izslavēto “Otras elpas” veikalu, kurš ir kā paradīze. Piemēram, “Klūgu mūku” dabūju pa 5 eiro, Markesu par 30 centiem, Žilu Vernu vispār meta pakaļ un tas ir tikai sākums. Izskatās, ka grāmatnīcas vairs apmeklēšu tikai ļoti galējos apstākļos.

Attēls te.