Atskats uz jūniju

book, sea, and indie image

Man liekas – jo vairāk es saku, ka man nav laika, jo vairāk tas man ir. Jo ir jau kārtējais mēnesis, par kuru es esmu teikusi, ka man nav nebūs laika, bet tas kaut kā mistiski atrodas, lai noskatītos filmas, aizietu uz teātri un lasītu grāmatas. Bet te nu tas ir – kārtējais atskats uz padarīto. Jo, ja man ar ko jūs barot, es baroju ar šo. (Bet tas drīz tiks labots, es apsolu!)

Grāmatas:

Iesāku un nepabeidzu vienu klasiku – Tolstoja “Karu un mieru”. Lai gan man bija diezgan nopietna apņemšanās šo gabalu izlasīt divu mēnešu laikā, nodaļas bija garas, varoņi bija daudz un haotiski un darbības risinājās ļoti lēni, tāpēc nepabeidzu un noliku atpakaļ plauktā – tā, lai nerēgojas acīs.
Nikola Mounsa “Apmaldījies tulkojumā” – es biju redzējusi filmu, tāpēc pēdējais laiks bija izlasīt grāmatu. Filma man likās lēna un nevajadzīgi izstiepta, bet, lasot grāmatu, likās, ka tai ar filmu ir ļoti maza saistība, jo filmā bija kaut kas viens, bet grāmatā – pavisam kas cits. Runājot par grāmatu, patika Ķīnas atmosfēra, valoda un temps, bet viss pārējais – meh. 6/10.
Emīlija Brontē “Kalnu aukas” – es biju gaidījusi ko iespaidīgāku. Galvenokārt man nepatika ļoti daudz izmantotā atstāstījuma izteiksme, maisīšanās tagadnē un pagātnē bez acīmredzamām norādēm, kas jauca galvu un notikumus vienā putrā. 5/10
Renē Naita “Atruna” – es atceros pagājušo gadu, kad, strādājot grāmatnīcā, visi slavēja šo grāmatu. Tad nu saņēmos, izlasīju… un nesaprotu, par ko sajūsma. Parasts stāsts par neuzticību, mēģināts uztaisīt spriedzes pilns, bet drīzāk uznāk miegs, nevis spriedze. Garlaicīgi. Bet patika, ka stāsts tiek aplūkots no vairāku varoņu skatupunktiem, savādāk liekas, ka to grāmatu nekad nepabeigtu. 4/10
Daniels Glatauers “Visi septiņi viļņi” – ja jūs zinātu manu sajūsmu, kad uzzinu, ka manai vienai no mīļākajām grāmatām ir turpinājums! Pāris mēnešus nostāvējusi plauktā, tā man likās pietiekami īsa, lai izlasītu pa vienu dienu. Un, ak! Vēlams lasīt abas grāmatas kopā, jo kā viena iegriež, tā otra uzlīmē plāksteri un atkal var dzīvot. Lai gan man joprojām nav skaidrs, kāpēc 2009. gadā šai grāmatā neeksistē sociālie tīkli, kur visus (nu labi, viens otru) var izspiegot. 8/10
Kendaisa Bašnela “Lūpukrāsu pavēlnieces” – man vienkārši uznāca vēlme pēc kāda romantiska pastāstiņa. Šeit visvairāk kaitināja garās rindkopas, kur varones ilgi un daudz domā par pagātni, vienu notikumu muļļājot vairāku lappušu garumā. Tur man vienkārši zuda pacietība. Lai gan grāmata ir no četru varoņu skatupunktiem, tomēr dažbrīd pārāk ilgi stāsts kavējas pie vienas, tāpēc apnīk lasīt par to, cik viņai viss ir slikti. 6/10

No filmām pieminēšanas vērta ir tikai Džārmuša “Only Lovers Left Alive”, ko analizēju vienam skolas galadarbam. Nezinu kāpēc man bija aizspriedums, ka šī filma varētu nepatikt, jo viss cits, izņemot lēnumu, biju ļoti labi. Varbūt ne gluži filma, ko skatīties, ja naktī nenāk miegs, bet noteikti iesaku.

Tāpat šomēnes lepojos ar sešām nopirktām grāmatām, kuru vērtība kopā nepārsniedz 20 eiro un to vienu reizi, kad ieejot grāmatnīcā ar ļoti plašu izvēli, tikai paskatījos un neko nenopirku. Šie abi notikumi ir tik ievērības cienīgi, ka pilnīgi sienā jāieskrāpē.

Jūlijā plānoju daudz lasīt kā arī papildināt bloga saturu, lai vienreiz mēnesī nebūtu tikai apskats un ar to viss beigtos. Bet ar bitēm (lasi – mani) nekad neko nevar zināt.

Baudiet vasaru!

Attēls te.

65/101: Anna Kareņina.

Šoreiz būs savādāk. Tā kā mani ir pārņēmušas šaubas par to, vai es spēju objektīvi uzrakstīt atsauksmi par Ļeva Tolstoja “Annu Kareņinu”, tad es to nedarīšu. Tā vietā es publicēšu atrastos citātus, tā izpalīdzot kādam slinkam vidusskolniekam vai studentam, kurš negrib lasīt šo 1219 lappušu biezo un apjomīgo romānu. Here it is! Beigās gan būs mans vērtējums par pirmo daļu, otro, un abām kopā. Un tad jaunieviesums. 🙂

  • Visas laimīgas ģimenes ir līdzīgas cita citai, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā.
  • Ja patīk vizināties, jāmāk arī ragaviņas vilkt.
  • Vācietis “pats ir uzvilkts uz visu mūžu, lai uzvilktu pulksteņus”
  • Ir ļaudis, kas, sastopot savu laimīgo sāncensi, vienalga, kādā nozarē tas viņu būtu uzvarējis, tūlīt ir noskaņoti novērsies no visa laba, kas tam piemīt, un saskatīt sāncensī tikai ļauno, un ir ļaudis, kas, gluži otrādi, visvairāk vēlas saskatīt savā laimīgajā sāncensī tās labās īpašības, ar kurām tas viņus uzvarējis, un ar sāpošu sirdi meklē viņos tikai labo.
  • Esmu dzimis kā čigāns un nomiršu kā čigāns.
  • Neviens nav apmierināts ar savu bagātību, bet ikviens ir apmierināts ar savu prātu. /Franču divrinde/
  • Rakņādamies savā dvēselē, mēs bieži vien uzrokam kaut ko tādu, kas tur būtu gulējis nemanīts.
  • Kāds matemātiķis teicis, ka bauda neesot patiesības atklāšanā, bet tās meklēšanā.
  • Šis bērns ar savu naivo ieskatu par dzīvi bija kompass, kas tiem rādīja, cik tālu viņi novirzījušies no tā, ko tie zināja, bet ko nevēlējās zināt.
  • Tā bija viena no tādām lietām, kuras cilvēks zinam bet kurās nedrīkst pat sev pašam atzīties: tik baigi un apkaunojoši ir maldīties.
  • “Bet es esmu precējies, un tici, ka, iepazinis vienīgi paša sievu, kuru tu mīli, – kā sacījis kāds rakstnieks -, tu arī visas sievietes iepazīsti labāk nekā tad, ja tu būtu bijis tuvs tūkstotim.”
  • Glābt var tādu cilvēku, kas pats negrib iet bojā, bet, ja raksturs tik samaitāts, izvirtis, ka pati bojā eja viņai šķiet glābiņš, ko gan lai dara?
  • To viņš jau sen zināja, bet tas nebija piemērojams viņa gadījumam.
  • Vecajām modēm atgriežoties, es ne par ko tā neesmu priecājies, ka par roku skūpstīšanu.
  • Un, ja tev sit pa labo vaigu, tad pagriez kreiso un, ja tev novelk svārkus, atdod arī kreklu.

Otrā daļa:

  • Es aizstāvu darba dalīšanu. Lai tie cilvēki, kas neprot darīt neko citu, ražu cilvēkus, bet pārējie – lai sekmē to izglītošanu un laimi.
  • Es tikai gribēju sacīt, ka jums viņš ir nevis cilvēcīgs dievs, bet dievīgs cilvēks.
  • “Es pazīstu jūs un pazīstu jūsu gaumi, kaut gan maz esam tikušies.” “Man tas ļoti ir jānožēlo, jo mana gaume allaž ir nelāga.”
  • Es domāju, ka izsūtīt viņu uz ārzemēm ir tas pats, kā sodīt līdaku ar ielaišanu ūdenī.
  • Un Stepans Arkadjičs bija ne tikai godīgs cilvēks (bez uzsvara), bet arī godīgs cilvēks (ar uzsvaru).
  • Cienība ir izdomāta tādēļ, lai slēptu tukšumu, kurā vajadzētu būt mīlestībai.
  • Un arī suns, ko vedat sev līdzi, nepalīdzēs. No sevis neaizbēgsiet.
  • Vēstule? Nē, paldies. Lai nomirtu, nav vajadzīgas rekomendācijas.
  • Ja labajam ir cēlonis, tad tas vairs nav labais; ja tam ir sekas – balva, arī tad tas nav labais. Tātad tabais atrodas ārpus cēloņu un seku ķēdes.

Vērtējums par pirmo daļu – 7/10. Vērtējums par otro daļu – 8,5/10. Vērtējums par abām daļām kopā – aritmētiski sanāk 7,75, kas, noapaļojot sanāk 8, bet es atļaušos pārkāpt šo likumu (piedod, matemātika) un likšu 8,5.

Bilde šeit.

Tagad ir pienācis laiks, kad es pavēstīšu to, ko gatavojos pavēstīt jau sen. Kurpjukasti virina kāda aizrautīga lasītāja, kas man pameta ideju, ka aiz ieraksta par grāmatu vai filmu, varētu arī ielikt nākamo saraksta punktu (respektīvi, es uzrakstu par “Vējiem līdzi”, un apakšā uzrakstu “nākamā grāmata ir “Greja 50 nokrāsas”. Nenobīstieties, tas bija tikai piemērs. :D), es izdomāju viņas ideju realizēt.

Tātad, (tagad klausās visi) nākamā grāmata lasīšanas kārtībā ir… (skan fanfaras) Aira Levins – Rozamarijas bērns.