Atskats uz augustu

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/296030848/large.jpg

Vasara nu bija tik gara, cik tā bija un cilvēku žēlošanās to nepagarinās. Neesmu šķīrusies ne no biezās segas, ne vilnas zeķēm ne arī no tējas/kafijas, tāpēc pārmaiņas manā dzīvē būs tikai vēl zemāka gaisa temperatūra. Bet šī vasara rezultējās ar iespaidīgu izlasīto grāmatu skaitu, tāpēc jāatskatās, kā man veicās pēdējā vasaras mēnesī visās bloga jomās.

Lai gan jūlijā rakstīju, ka 11 grāmatas būs augstākais izlasītais grāmatu skaits vienā mēnesī šajā gadā, es kļūdījos. Augusts beidzās ar 15 izlasītām grāmatām. Iespējams, tas varētu būt arī mans rekords visā lasīšanas vēsturē. Tagad gan droši varu teikt, ka tā arī paliks, jo priekšā ir rudens, skola un citi darbi. Bet nu par izlasīto:

  • Laima Kota “Istaba” – patīkami pārsteidza stāsta raitais temps, kā rezultātā grāmatu izlasīju pāris dienās. Romāns vēsta par 80. gadiem Latvijā, kad cilvēki stāv rindās pēc desām, sviesta un kafijas, iet uz savām istabām komunālajos dzīvokļos un dzīvo kā māk. Lai gan pati šajā gadu desmitā neesmu dzīvojusi, tomēr arī manu bērnību caurvij tieši šim laikam raksturīgi elementi, kas grāmatu padara vēl vairāk sirdij tīkamu. 5/5
  • Kīra Kesa “Prinča līgava. Atlase.” – šis ir mans guilty pleasure, ar ko ļoti labi var izkāpt no lasīšanas krīzes. Atsauksmi jau esmu rakstījusi.
  • Kīra Kesa “Prinča līgava. Elite.” – otrā daļa iepriekšējai grāmatai. Kopš Atlasē ir palikušas tikai sešas meitenes, sacensība kļūst jūtamāka. Meitenēm ir jāpierāda, ka viņas ir gatavas kādreiz vadīt valsti, tāpēc viņām visu laiku sevi ir jāpierāda. Tas gan neliedz Amerikai ik pa brīdim sarīkot skandālus un uzvesties neadekvāti. Viņa joprojām ir kaitinoša. 3/5
  • Megija Stīvotera “Balāde”, Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”, Elīna Kursīte un Elīna Kolāte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”, Anna Toda “After. Pēc mūsu tikšanās”, Kīra Kesa “Mantiniece”, Kīra Kesa “The Crown”, Viljams Šekspīrs “Hamlets” – par to visu, kas man sakāms var izlasīt te.
  • Ieva Zole “Sarunas ar Māru Ķimeli” – patīkami pārsteidza šādas grāmatas eksistence. Grāmatā iekļautas vairākas intervijas, kas aptver dažādus režisores Māras Ķimeles dzīves periodus – no bērnības līdz iestudējumiem Latvijas teātros. Interesanti bija ielūkoties režisora darba virtuvē, bet spilgti viņa runā arī par dzīvi, mīlestību un mākslu. Obligātā lasāmviela teātrmīļiem, bet arī mirstīgiem cilvēkiem nekaitēs. Gribētu līdzīgu grāmatu vēl par kādu režisoru. 4/5
  • Frederiks Beigbeders “ekstazī stāsti” – man patīk Beigbedera rakstības stils – tiešs, brīžiem šokējošs, tāpēc arī ilgi nedomājot nopirku viņa jaunāko tulkojumu latviski. Šeit var iepazīt agrāko Beigbederu (pirms viņš nebija pievērsies vēsturiskām personībām un vēl pāris grāmatām pirms tās) 14 īsos stāstos. Un tiešām ir jūtams agrākais rakstnieks, jo emociju gamma, ko var pieredzēt, ir ļoti plaša. 3/5
  • Dace Rukšāne “Mīlasstāsti” – Rukšāne lasītājus izaicina mesties citādu mīlasstāstu piedzīvojumā – ne klasiskajos, šķebinošajos, bet īstajos un dzīves sūruma piepildītajos. Daži stāsti atstāj pārdomu aizmetņus, citi neizraisa neko, bet šis noteikti ir krājums, ko vēlos savā plauktā, lai ik pa laikam pāršķirstītu. 3/5
  • Amanda Lovelace “The Princess Saves Herself in this One” – “ja patika “milk and honey”, tad patiks šis” izlasīju goodreadā un gāju meklēt šo dzejas brīnumu. Un tā ir taisnība, arī šis man patika. Varbūt neeeedaudz mazāk kā “milk and honey”, bet arī šis lika ciest. Ja sākumā dzejoļi ir viegli, tad vēlāk jo tālāk lasi, jo vairāk grūtsirdīgums spiež pie zemes līdz sēdi un domā ko iesākt ar dzīvi. Arī šī būs manā grāmatplauktā. 5/5

No filmām gribu pieminēt tikai vienu:

  • Everything, Everything – stāsts par meiteni, kurai ir alerģija no visa, tāpēc viņa dzīvo sterilā mājā visus 18 gadus un neiet ārā. Līdz brīdim, kad kaimiņos ievācas jauna ģimene un viņa iemīlas viņas vecuma puisī un sāk darīt lietas, ko nekad agrāk nebija darījusi. Filmā redzami visi pusaudžu filmām raksturīgie aspekti – pirmā mīlestība, attiecības ar vecākiem, vilšanās, meli. Un varbūt tieši tāpēc, ka šos aspektus nav iespējams padarīt citādus, filma man nepatika. Ļoti kaitināja galvenā varone, kas uzticas pāris dienu pazīstamam čalim un jau skrien uz otru valsts galu, atstājot visu sev aiz muguras. Tāpat Maddy (galvenā varone) bija iespaidīgs plāns saistībā ar savu nākotni, bet tas, kā tas īstenojas, netika parādīti. 5/10.

Seriāli

  • The Bold Type – netīšām uzskrēju virsū seriālam par savu nākotnes profesiju (studēju žurnālistiku). Trīs draudzenes Jane, Sutton un Kat strādā sieviešu žurnālā un mēģina sabalansēt karjeru, draudzību un personīgo dzīvi. Seriāls ir veidots iedvesmojoties no žurnāla Cosmopolitan galvenās redaktores Joanna Coles dzīves. Neņemot vērā to, ka darbs redakcijā tika attēlots kā bērnudārzs (audzinātāja un mazuļi, kas rada pilnīgi aplamu iespaidu par emocionālo pusi redakcijā), skaidri tika parādīti darba aspekti, ar kuriem būtu jārēķinās. Ja tu vēlies kļūt par žurnālistu un vēlies vieglu seriālu, ar ko nobeigt vasaru – šis varētu būt tas, kas tev ir nepieciešams. 8/10

Teātris

  • Liepājas teātra “Precības” – Agafja ir nolēmusi precēties, tāpēc savedēja Fjokla piedāvā izvēlēties starp pieciem dažādiem vīriešiem. Izvēle nav viegla un vīriešiem visu laiku ir jāpierāda, ka tie ir viņas vērti. Izrāde ir mēma komēdija ar izteiksmīgiem tērpiem un iespaidīgu horeogrāfiju, kas neļauj novērst skatienu no skatuves. Apbrīnoju aktierus un viņu plastiskumu. Izrādes beigas atstāj jautājumu, ko savā galvā risinu vēl šodien. Ja neesi redzējis, aizej! 9/10

Septembris ir laiks, kad vasaru vēl var nedaudz paķert aiz astes (bet tā šogad tāpat ir bijusi vairāk “uz papīra” nekā īstenībā), tāpēc, ja vēl nav sanācis kaut ko izdarīt, ko vēlējies, dari! Bet atceries, ka arī krāsainās lapās ir sava burvība. Un galu galā, septembris iezīmē arī jauno teātra sezonu, tāpēc mani (un varbūt arī tevi) sagaida 10 mēnešu prieks!

Attēls te.

Advertisements

Atskats uz #7in7 lasīšanas maratonu

Kā jau rakstīju iepriekš, pagājušajā nedēļā norisinājās lasīšanas maratons, kura galvenais mērķis bija izlasīt 7 lietas 7 dienās. Es tajā piedalījos un man veicās negaidīti labi, lai gan īpaši nesanāca pieturēties pie sākotnēji izvirzītā lasīšanas plāna, jo man patīk staigāt un bibliotēka ir liels vilinājums.

Izlasīju 7 grāmatas:
14.08.: Megija Stīvotera “Balāde”
15.08.: Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”
16.08.: Kīra Kesa “Mantiniece”, “The Crown”
17.08.: Elīna Kolāte, Elīna Kursīte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”, Anna Toda “After”
19.08.: Viljams Šekspīrs “Hamlets”

Tagad par katru grāmatu sīkāk.

Megija Stīvotera “Balāde”: izrādās, šī ir otrā grāmata autores duoloģijā, par ko es uzzināju pēc tam, kad gāju goodreadā atzīmēt izlasīto. Nu, neko darīt. Stāsts ir par Džeimsu un Dī, kas devušies uz tādu kā mūzikas universitāti apgūt katrs sava instrumenta spēli, bet abiem ir katram citādas spējas, kas ļauj būt tuvāk feju pasaulei. To vēl vairāk pastiprina Džeimsa attiecības ar Nualu – pusfeju. Feju pasaulei ir kārtojami rēķini ar cilvēkiem un otrādāk, un kad vēl to labāk izdarīt, ja ne Visu Svēto naktī.
Man patīk kā Stīvotera uzbur pasaules, kurās dzīvot viņas varoņiem. Lai gan neesmu lasījusi viņas jaunākos darbus, Shiver grāmatas es arī atceros kā labas. Jāsaka gan, ka šie varoņi man neraisīja aizrautību, bet tas nebūt nepalēlināja grāmatas izlasīšanas ātrumu. Es saprotu, kāpēc pirms pāris gadiem liku šai grāmatai maksimālo vērtējumu (jo vienkārši neko tādu droši vien nebiju lasījusi), bet tagad man tas nelikās nekas īpašs. Bet pluss par to, ka nebija par vampīriem. 7/10

Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”: guvums no bibliotēkas, jo lasīšanas maratona laikā tak jālasa īsas grāmatas. Šī man iekrita atmiņā Latvijas Literatūras gada balvas laureāte nominācijā “Gada debija”. Lai gan joprojām bija mazāk dzejoļu, kas uzrunāja, tomēr visi kopā veido stipri vīrišķīgu dzeju par vīriešu dzīves problēmām. Sākumā dikti nesabalansēti katrs otrais dzejolis par pudelēm, bet pēc jau sajaucas arī ar citām apspēlētajām tēmām. Ļoti prasmīgas saspēles ar vārdiem, par kurām var tikai brīnīties kā tā var uzrakstīt. Ja joprojām līdzīgi kā es maldāties latviešu dzejas labirintos, šis ir krājums, pie kā jāpietur. 8/10

Kīra Kesa “Mantiniece”: gribēju aizraujošu atpūtu un tādu lasāmvielu, ko varētu izraut vienā vakarā un tādu arī dabūju. Šis ir turpinājums jau zināmajai The Selection sērijai, kur galvenā varone ir Meksona meita un iet cauri pati savam Atlases procesam no 35 puišiem izvēloties sev nākamo vīru. Brīžiem kaitināja galvenās varones egoisms, tāpat bija daudzi citas nepilnības (Īdlina būs nākamā karaliene, bet zin tikai vienu valodu, Meksonam 36 gadi, bet jau tiek attēlots kā vecītis, kam tūlīt jāatstiepj kājas utt.). Tāpat vairāk gribējās valsts pārvaldīšanas aspektus, bet es saprotu arī grāmatas mērķauditoriju un to, ka tam vecumam tas var nebūt tik aktuāli. Kopumā man patika un es uzreiz gāju lasīt nākamo daļu. 7,5/10

Kīra Kesa “The Crown”: šeit turpinās Īdlinas Atlases process un valsts vadīšana. Palikuši seši jaunieši, kas cīnās par vietu viņai blakus, kamēr viņa pati jūtas apmulsusi ne tikai attiecībā pret Atlasi, bet arī pret valsts iedzīvotājiem un cilvēkiem, kam uzticēties. Priecēja, ka Īdlinai mainās raksturs uz labo pusi un vairs tik ļoti nekrita uz nerviem. Beigas izskatījās tā, it kā autorei viss būtu līdz kaklam. Bet viennozīmīgi šī ir tā sērija, ar ko es turpmāk kārpīšos ārā no reading slump’a. 7/10

Elīna Kursīte, Elīna Kolāte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”: apkopoti sirsnīgi stāsti par Latvijas pierobežas mazajos ciemos dzīvojošajiem cilvēkiem. Ciemu izvēle atkarīga no attāluma no jūras vai kaimiņvalsts (2 kilometri) vai ciema iedzīvotāju skaita (10 un mazāk). Kopā var iepazīt 66 ciemus cilvēku stāstu un nosaukumu ziņā (kas ir diezgan amizanti). Ļoti ceru, ka šīs ekspedīcijas nebeigsies un būs lasāms vēl kas tikpat foršs. 9/10

Anna Toda “After. Pēc mūsu tikšanās.”: lasīju, jo joprojām gribēju ko vieglu, bet dabūju dusmas un nesaprašanu. Stāsts ir Krēslas un Greja krustojums, tur nekas nemainās. Es to zināju, bet joprojām cerēju uz ko aizraujošu un “nevar nolikt malā”, bet sagaidīju tikai “nevar nolikt malā”, jo lai gan sižets ne ar ko īpašu neizceļas, 600 lappuses izlasīju vienā vakarā (kas pat man ir rekords). Kaitināja izstieptais sižets (600 lapās aprakstītas divas nedēļas), galveno varoņu raksturi, turpmākās daļas neinteresē. 3/10

Viljams Šekspīrs “Hamlets”: pasaules klasika, ko izrādās, kādreiz jau biju lasījusi. Katrā gadījumā, esmu redzējusi pusi Londonas karaliskā teātra iestudējumam un nezināju, ar ko tas beidzās, tāpēc jo vairāk piemērots lasīšanai. To tagad esmu noskaidrojusi un sirds mierīga. Parasti man traucē, ka teksts rakstīts kā dzeja (ja nav dzeja), bet šeit tas netraucēja. Forši, ka sākumā bija varoņu saraksts ar to, kas kurš ir, jo tam nebija iespējams tāpat izsekot līdzi. 8/10

Varu tikai secināt, ka nedēļas laikā mierīgi var izlasīt septiņas grāmatas (1841 lappusi), ja ir pietiekami liela motivācija. Svarīgi ir arī izvēlēties grāmatas, ko tiešām ir interese lasīt, jo sākotnēji izvirzītajā lasīšanas plānā ievietoju grāmatas, kuras ir īsas un ļoti ilgi stāv manā plauktā, bet mierīgi var stāvēt vēl dažus gadus, jo nav interese vai noskaņojums tām ķerties klāt. Un no tā izriet, ka grāmatas biezumam nav nozīmes – ja ir interese, to var izlasīt vienā vakarā. Un lasīšanas maratons ir lieliska motivācija – lai gan nedēļas laikā nesekoju līdzi, kā sokas citiem maratona dalībniekiem, mērķa izvirzīšana ir labs veids kā sevi motivēt lasīt.

Noteikti domāju piedalīties vēl kādā maratonā šī gada laikā, šis bija tik veiksmīgs, jo nebija konkrēti uzstādījumi, kas jālasa un varēja variēt. Iespējams, citi tik veiksmīgi nebūs, bet tas ir plānošanas un laika jautājums.

Lasīšanas maratons: #7in7readathon

#7in7readathon paredz to, ka tiek lasītas septiņas lietas septiņu dienu laikā. Atceros, ka citos gados ir bijuši vēl papildus izaicinājumi, piemēram, lasīt grāmatu ar sarkanu vāku u.tml., bet šogad maratona veidotāji ir ļāvuši lasīt visu, kas pašiem ienāk prātā. Lai tikai pēc skaita būtu septiņi.

Ilgums: 14.-20. augusts. Tātad, vesela nedēļa.

Es šim esmu izvēlējusies īsākās grāmatas, kas stāv manā grāmatplauktā ilgāk par gadu un pie reizes mēģinot aptvert dažas kategorijas savos gada lasīšanas izaicinājumos.

Nākošnedēļ lasīšu:

  • Džeina Ostina – Lēdija Sūzanna
  • Megija Stīvotera – Balāde un Lamento
  • Kobo Abe – Sieviete smiltīs
  • Fransuāza Sagāna – Akordi
  • Viljams Šekspīrs – Hamlets
  • Mark Manson – The Subtle Art of Not Giving a Fuck

RainbowThon 2.0

https://img1.etsystatic.com/014/0/7924827/il_570xN.444329531_dj42.jpg

Šis lasīšanas maratons mani uzrunāja ar savu ideju un izdomāju piedalīties.

Kad? 7.-14. februāris

Noteikumi? Izlasīt 4-6 grāmatas, kas reprezentē varavīksnes krāsas (sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta), bet var arī tikai vienu (teiksim, 4-6 sarkanas).

Ko es lasīšu? Līdz 7. datumam ceru pabeigt to, ko tagad lasu, un tad sekos izvēlētās grāmatas.

Sarkans – Matss Strandbergs un Sāra Elfgrēna “Atslēga” vai Brema Stoketa “Drakula”
Oranžs – Nikola Mounsa “Apmaldījies tulkojumā”
Dzeltens – Jandy Nelson “I’ll give you the sun”
Zaļa – Džeina Ostina “Lēdija Sūzanna”
Gaiši zila – Hjū Hovijs “Vilna”
Tumši zila – Reinbova Rouvela “Fanīte” vai Šerila Strouda “Mežone”
Violeta  – Oidira Ava Olafsdotira “Astoņu ziedlapu roze”

Pavisam noteikti neplānoju izlasīt visas šeit minētās grāmatas, jo tieši tajā nedēļā atsāku mācības un laiks mēdz būt riebīgs un paslēpties brīdī, kad to vajag. Esmu optimistiski noskaņota uz to, ka izlasīšu vismaz 3 no šeit minētajām grāmatām, bet tad jau 15. datumā varēs redzēt, kā man gājis.

Attēlam (te) ir ilustratīva nozīme.

RYBSAT lasīšanas maratons

Hey hey!

Lai te nebūtu pilnīgs klusums, izdomāju, ka varu taču 1) te kaut ko ierakstīt un 2) paīsināt lasāmo grāmatu kaudzi. Kā? Piedaloties lasīšanas maratonā!

RYBSAT jeb Read Your Bookshelf-A-Thon šoreiz notiek jau septīto reizi un datumi ir no šodienas (19.01.) līdz pirmdienai, 25.01. Kas jādara? Izvēlies vienu vietu (grāmatu) savā grāmatplauktā un izvēlies, uz kuru pusi lasīsi tālāk – pa labi vai pa kreisi. Tu pats vari noteikt, cik grāmatas izlasīsi – tā var būt tikai 1, tās var būt 5, kaut 10. Galvenā doma ir saīsināt lasāmo grāmatu kalnu līdz mazākam kalnam (bet tajā pašā laikā “kalniem pāri citi kalni būs”).

Speciāli šim maratonam pārkārtoju savu grāmatplauktu tā, lai man viss sakrīt tā kā vajag. Pabeigšu lasīt “Burvjus”, tad sekos Osvalda Zebra “Brīvība tīklos” un būtu baigi forši pieķeries arī Marka Berija “Leksikonam”.

Izcilā gadījumā īstenosies visas grāmatas no šeit minētajām, bet reāli es ceru uz 2, bet vēl reālāk uz 1, jo man vēl viens eksāmens jānokārto un būšu brīva arī no sesijas gūsta. Šis maratons arī palīdzēs man atgūt patiku pret fiziskajām grāmatām. Kaut kur starp veco gadu un jauno gadu dabūju Kindli, pret kuru man agrāk bija tikpat lieli brenda aizspriedumi kā pret Apple produkciju (pret āboliem tā joprojām ir pamatīgi pastāvoša). Tagad man ir tāda: fiziskās grāmatas? fuj, viņas ir tik smagas, kā tādas var noturēt rokās? Šim gan būs uz nedēļu jāmainās.

Katrā gadījumā, tad jau redzēs kā man veiksies.

24 stundu lasīšanas maratons

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/204268173/large.jpg

Jā, 24 stundu lasīšanas maratons bija tieši tik ērts, cik izskatās šajā bildē. Iepriekš par piedalīšanos blogā neziņoju, vien dažas stundas pirms tā sākšanas nolēmu piedalīties, ko rosināja jaunās rajona bibliotēkas apmeklējums un dzejas pilnas rokas.

Dewey’s lasīšanas maratons notiek divreiz gadā – oktobrī un aprīlī, un abās dienās ir tikai 24 stundu garš. Mērķis ir tieši tāds pats, kā visiem pārējiem lasīšanas maratoniem – izlasīt tik daudz, cik ir iespējams.

Tas, kā man gāja:

Imants Ziedonis – Kurzemīte – 154 lpp
Valts Vitmens – Zāles stiebri – 215 lpp
Sabīne Košeļeva – Rīga – Maskava – 112 lpp
Kurts Vonnegūts – Čempionu brokastis – 50 lpp
Jānis Rokpelnis – Dzeja – 189 lpp

Kopā man sanāk 720 lappuses.

Ar Ziedoni neesmu rēķinus noslēgusi, izlasīju tikai grāmatas pirmo daļu, kas man bija jāizlasa semināram, otrā daļa paliek gaisā karājoties ar mērķi izlasīt kaut kad vēlāk.

Šis bija pirmais 24 stundu maratons, noteikti domāju piedalīties vēl.

Attēls: šeit.

Lasīšanas maratoni (Readathons)

https://i1.wp.com/www.newportbeachindy.com/wp-content/uploads/2015/07/READINGPILEOFBOOKS-300x225.jpg

Kas tas ir par zvēru?

Lasīšanas maratons jeb readathon ir vairāku dienu (biežāk 5-7, bet ir arī vairāku mēnešu ilgs) lasīšanas sprints, kur cilvēki lasa tik, cik ir iespējams laika un izturības ziņā. Neviens neliek jums lasīt 7 dienas pēc kārtas bez ēdiena vai miega. Apzinīgākie savā dienā vienkārši ieplāno, ka, piemēram, 2 stundas veltīs grāmatas lasīšanai, citi, savukārt, lasa pat darbā zem galda – iespējas ir dažādas.

Ir maratoni ar izaicinājumiem, ir ar bez, bet principā katrs no tiem ir kaut kam veltīts. Iepriekšējā rakstā minētais #TBRTakeDown bija tam, lai samazinātu lasāmo grāmatu sarakstu cik tikai iespējams. Arī periods atšķiras, datumus parasti norāda maratona veidotājs un pārējie ir pat aicināti atzīmēt kalendāros ar sarkanu, lai neaizmirstu.

Kā es par to uzzināju?

Ak, internets ir burvīga lieta. Jo sevišķi youtube, jo vari klausīties kā forši cilvēki runā par grāmatām, un pie reizes aplūkot katra grāmatplauktu. Youtube grāmatu vlogeru video filmēšana notiek pie visnotaļ interesantiem plauktiem un katrs no tiem ir lupas un sevišķas inspekcijas vērts. Bet jā, šādus video sāku skatīties aptuveni pirms gada un man kaut kā ierāva. Tagad sekoju dažādiem kanāliem, kuros parādās cilvēki no visas pasaules. Attiecīgi vismaz puse no tiem piedalās kādā populārā lasīšanas maratonā un pārsvarā arī tā es par to esamību uzzinu.

Kā sekot līdzi?

Austrāliešu grāmatu vlogere LittleBookOwl ir izveidojusi diezgan pārskatāmu kalendāru ar visiem lielākajiem lasīšanas maratoniem. Ja ir interese, vari klikšķināt te. Datumi gan mainās, jo, pieņemu, ka šis kalendārs netiek sevišķi bieži atjaunināts, bet, ja ir interese piedalīties kādā tuvās nākotnes sprintā, nosaukumu var ievadīt googlē un kāds meklējuma rezultāts jau atbildīs mērķim. Tāpat noderīgas ir Goodreads grupas, kas dažas ir orientētas tikai uz šādiem maratoniem (Hooked on Books), bet ir arī tādas, kas šādus taisa tikai vienreiz mēnesī (AYearAThon).

Piemērs

Jūlija beigās (24.07.-31.07.) norisinās #TBRTakeDown, kurš, kā jau var nojaust, ir domāts tam, lai pēc iespējas vairāk samazinātu to rindu, kurā stāv nelasītās grāmatas. Atklāšu, ka man ar šo iet pavisam slikti, jo līdz šim esmu izlasījusi tikai 3 grāmatas un vakar iesāku ceturto. Bet mani mierina doma, ka visiem pirmais šāds pasākums ir lēns un diezgan neveiksmīgs. Katrā gadījumā, kamēr citi izlasīs 5 grāmatas, es būšu izlasījusi 3 un ne visas tās atbilst nospraustajiem izaicinājumiem. Šim maratonam tie bija šādi:
1) Pirmā grāmata no sērijas (piemēram, no triloģijas Millenium var lasīt pirmo “Meitene ar pūķa tetovējumu”, kā to izdarīju es.)
2) Otrā grāmata/sērijas turpinājums (nu, šeit der “Meitene, kas spēlējās ar uguni” u.c.)
3) Grāmata, kas nav tavā komforta zonā (piemēram, ja lasi dāmu romānus, pamēģini Gone Girl un otrādi)
4) Grāmata, kas tavā plauktā ir vairāk par gadu (man tā bija Žaklīnas VIlsones “Projekts “Lotija””)
5) Pati pēdējā iegūtā grāmata (Tikko atcerējos, ka Vonnegūta vietā, kas ir mana pašreizējā, ceturtā, lasāmviela, varēju paņemt pēdējo lasāmvielu, jo arī tā ir pietiekami plāna. Nu nekas.)

Drīzumā esošie

Tuvākie lielākie un populārākie ir divi, kas notiek vienos un tajos pašos datumos, tā kā var mēģināt piedalīties abos, kārtīgi izskatot savu grāmatu plauktu.

1) BooktubeAThon (youtube kanāls) ir nedēļu garš lasīšanas maratons, kas notiek no 3.08.-9.08. un sevī ietver septiņus izaicinājumus. Tie ir:
1) Grāmata ar zilu krāsu uz vāka;
2) Grāmata, kuras autoram ir tāds pats uzvārda pirmais burts kā tev;
3) Grāmata, kura ir kāda cita cilvēka mīļākā grāmata (mana ir “Lepnums un aizspriedumi”, ja trūkst ideju, vari lasīt kaut to.);
4) Pēdējā nopirktā grāmata;5) Grāmata, kas jāpabeidz bez tās atlaišanas. (Tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu ļoti, ļoti plāna, vai jāstaipa līdzi tā, ka nesanāk atlaist vaļā.)
6) Grāmata, kuru tu ļoti, ļoti gribi izlasīt;
7) Izlasīt septiņas grāmatas.

Uzstādījums ir tāds: viena grāmata ir viens izaicinājums. Jo, nu, galu galā, tev beigās būtu jāizlasa 7 grāmatas. Bet to var arī nedarīt, pie kā es atgriezīšos nedaudz vēlāk.

Otrs lasīšanas izaicinājums ir Goodreads grupas #AYearAThon veidots ikmēneša izaicinājums, kura tēma šomēnes ir TV un filmu ekranizācijas. Tagad informācijas ir mazāk, bet es atceros, ka biju kaut ko lasījusi par to, ka jāizlasa grāmata un jānoskatās ekranizācija vai otrādāk vai arī es kļūdos. Katrā ziņā, nāks tuvāk un redzēs. Vairāk info ir pašā grupā te.

Padoms veiksmīgākam maratonam

1) Saprotot, cik daudz dienā vari izlasīt, vari uzstādīt sev mērķi, piemēram, dienā izlasīt 250 lappuses. Tādejādi tev nevajadzēs 1 dienā izlasīt 30 lappuses un nākošajās stresot, ka nepabeigsi izaicinājumus. Vēl viena lieta, ko svarīgi atcerēties: tā pat kā skriešana, tā pat arī šis maratons ir tikai paša priekam. Nav nekāda sporta stunda, kur tev kāds liek noskriet 2 kilometrus – gribi/vari tu to vai nē. Lasīšanas maratons drīzāk ir kādā grāmatu panīkumā saņemtu sevi rokās un atkal sev atklātu grāmatu lasīšanas plusus, plusus un tikai plusus.
2) Labi, latvieši ir ēdāju tauta un maz ticams, ka šis kādam noderēs, bet nu tomēr – turi enerģiju sev līdzās. Un ar enerģiju es domāju enerģiju raisošus ēdienus, kas palīdzēs a) koncentrēties un b) uzturēt sevī lasīšanas garu. Zinu, ka citi vēl sagatavo ēdienu uz priekšdienām vai iepērk tai nedēļai tikai viegli pagatavojamus ēdienus ar uzstādījumu: “kurš gan gribētu pavadīt 2 stundas pie plīts, gatavojot ēst, ja tajā laikā var lasīt?” Bet, tā kā latviešiem ēdiens ir svēta lieta, tad es domāju, ka drīzāk būs otrādāk. Ir cilvēkiem, kuriem šitas noderēs, ir cilvēki, kuriem nē.
3) Ja grāmata tev nepatīk, nelasi to. Tā atturēsies no nīkšanas un atļausi kādai citai grāmatai sevi iepriecināt.
4) Uzmanies no uzmanības novērsējiem. Internets un televīzija šajā ziņā ir nenovēršami uzmanības novērsēji, kas galīgi nepalīdz sasniegt mērķi. BET, ja galīgi jūties nemotivēts, internets var būt tava motivācijas vakcīna, kad lasīsi par to, kā citiem veicas šajos maratonos un pats nemanot būsi ar grāmatu rokās. 🙂
5) Žanru putra. Sameklē grāmatas, kas nav no viena un tā paša žanra. Tas palīdzēs noturēt uzmanību uz lasīšanu un arī tavām smadzenēm būs jautrāk, lasot ko pamīšus, nevis, ja jāizlasa 7 grāmatas, tu lasīsi 7 kriminālromānus. TUr taču var nojūgies! Lasi nedaudz no visa.
6) Neekonomē uz miegu. Ja neesi lasījis kādu dienu vai neesi lasījis pietiekami daudz, neziedo dārgās miega stundas, lai atgūtu iekavēto. Labi, es zinu, ka šitas būs salīdzinoši maz cilvēkiem, bet vienalga. Zinot mani, es kļūstu īgna un viegli aizkaitināma, ja neguļu pietiekami daudz, tāpēc nestreso par neizlasīto, bet guli tā, lai būtu prieks celties un dzīvot.

Noslēgumā vien vēlos teikt to, ka ceru, ka Latvijā kādreiz arī kas tāds notiks. Man bija klusa doma pašai ko tādu uztaisīt, un es zinu, ka būtu cilvēki, kas uz to pavilktos, bet, kad es sāku domāt par cilvēkiem un skaitu, kas piedalītos, es sapratu, ka būtu nepieciešama mežonīga sociālo tīklu spamošana, lai to vispār kāds pamanītu, un, jā, es laikam vēl neesmu gatava pieredzēt to, kas notiek, ja mēģina kaut ko uztaisīt. Tas, kas mani biedē, varbūt neattiecas uz grāmatu lasīšanu, bet pasākumu un lietu organizēšanu kā tādu. (“Kuram mūsdienās ir labi” sērija.)

Lai nu kā, lietas notiek. Atliek atrast attiecīgo informāciju, laiku un grāmatu, lai iegūtu vērtīgu pieredzi un dienas pilnas prieka.

Attēls te.