Lasīšanas burkas izaicinājums #1

20180305_1905051.jpg

Ar nelasītajām grāmatām ir jācīnās, jo vienu brīdi viss ir jauki un forši – tu ar prieku skaties uz nelasīto grāmatu muguriņām, sirdi silda tikko atvērtas jaunas grāmatas krakšķis, lappušu smarža. Bet pēc pāris gadiem sirdi nomāc joprojām tās pašas nelasītās grāmatas ar simtiem citu, kas pa šo laiku sakrājušās. Pazīstama situācija? Domāju, ka jā.

Pēdējā laikā man ar grāmatu pirkšanu ir gājis visai labi – ir mēneši, kad neesmu nopirkusi nevienu grāmatu, ir mēneši, kad esmu nopirkusi līdz piecām (februāris neskaitās, jo tad ir grāmatu balle Ķīpsalā), bet agrāk šie skaitļi bija desmit un vairāk. Un, ja mēnesī izlasa tikai 1-3 savas grāmatas, tad jūs saprotat, kas notiek manā grāmatu plauktā. Patlaban esmu saskaitījusi 114 Rīgā mītošas un nelasītas grāmatas, kas to tik vien gaida, lai tiktu izlasītas un atbrīvotu vietu citām lietām (piemēram, kaktusu podiņu plantācijai).

Ir dažādas metodes kā es ar to esmu cīnījusies, arī blogā aprakstīju vairākus mēģinājumus (Try a Chapter Book Tag), kuru gan man ir plāns turpināt, līdz tā izdomāšu. Tā kā šis izaicinājums prasa apvienot piecas grāmatas, man liekas loģiski to darīt zem vienas kopīgas tēmas un tur sākas problēma. Tēma “romāni” man liekas pārāk plaša, bet “ne-fikcijas grāmatas par vīnu” pārāk šaura, jo tik daudz grāmatu tādā kategorijā nav. Tāpēc jāmeklē jauna alternatīva.

TBR jar, iespējams, kādam liksies pazīstams apzīmējums tam, ko es latviski saukšu par lasīšanas burku. Ideja ir, ka uz mazām papīra strēmelītēm jāsaraksta grāmatas, kuras gribi izlasīt, papīri jāsaloka un jāiemet burkā. Viss jāsamaisa, un jāvelk ārā. To, cik daudz vilkt, katrs nosaka pats. To, ko izvelc, to arī lasi. To esmu darījusi pāris gadus atpakaļ un atzinu par labu esam, vienīgi šī iniciatīva nomira dabīgā “iestājās vasara” nāvē.

Mana burka sastāv no trīs krāsu papīriem – baltā krāsā ir grāmatas, kurām ir vairāk nekā 500 lappuses, oranžā – kurām ir mazāk par 200, bet zaļā – viss starp 200 un 500. Manis pašas uzstādīts noteikums ir, ka katru mēnesi jāizvelk viena baltā lapiņa, bet zaļās un oranžās var vilkt vairākas reizes, ja ir izlasīta grāmata.

Šomēnes kā biezo grāmatu lasīšu Māras Zālītes lugu krājumu “Sauciet to par teātri”, kā īso grāmatu – Žila Verna “80 dienās apkārt zemeslodei”, bet kā vidēja garuma grāmatu – Lindas Nemieras “Septiņi”. Līdz raksta tapšanas brīdim jau esmu izlasījusi Grosmana “Burvju karalis” un Braunas “Nepilnības dāvanas”, kas atbilda vidējai un īso grāmatu kategorijām.

Bet. Tai pašā laikā es neizslēdzu citu grāmatu lasīšanu, piemēram, ja man sagribas lasīt grāmatu par Indru Briķi, kas ir manā plauktā, bet es to neesmu izvilkusi lapiņas veidā, es to varu darīt. Galvenais mērķis ir dabūt tās grāmatas ārā, notraukt putekļus un izlasīt, vismaz vienu no katras kategorijas mēnesī.

Un kā tu cīnies ar neizlasītām grāmatām?