Atskats uz #7in7 lasīšanas maratonu

Kā jau rakstīju iepriekš, pagājušajā nedēļā norisinājās lasīšanas maratons, kura galvenais mērķis bija izlasīt 7 lietas 7 dienās. Es tajā piedalījos un man veicās negaidīti labi, lai gan īpaši nesanāca pieturēties pie sākotnēji izvirzītā lasīšanas plāna, jo man patīk staigāt un bibliotēka ir liels vilinājums.

Izlasīju 7 grāmatas:
14.08.: Megija Stīvotera “Balāde”
15.08.: Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”
16.08.: Kīra Kesa “Mantiniece”, “The Crown”
17.08.: Elīna Kolāte, Elīna Kursīte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”, Anna Toda “After”
19.08.: Viljams Šekspīrs “Hamlets”

Tagad par katru grāmatu sīkāk.

Megija Stīvotera “Balāde”: izrādās, šī ir otrā grāmata autores duoloģijā, par ko es uzzināju pēc tam, kad gāju goodreadā atzīmēt izlasīto. Nu, neko darīt. Stāsts ir par Džeimsu un Dī, kas devušies uz tādu kā mūzikas universitāti apgūt katrs sava instrumenta spēli, bet abiem ir katram citādas spējas, kas ļauj būt tuvāk feju pasaulei. To vēl vairāk pastiprina Džeimsa attiecības ar Nualu – pusfeju. Feju pasaulei ir kārtojami rēķini ar cilvēkiem un otrādāk, un kad vēl to labāk izdarīt, ja ne Visu Svēto naktī.
Man patīk kā Stīvotera uzbur pasaules, kurās dzīvot viņas varoņiem. Lai gan neesmu lasījusi viņas jaunākos darbus, Shiver grāmatas es arī atceros kā labas. Jāsaka gan, ka šie varoņi man neraisīja aizrautību, bet tas nebūt nepalēlināja grāmatas izlasīšanas ātrumu. Es saprotu, kāpēc pirms pāris gadiem liku šai grāmatai maksimālo vērtējumu (jo vienkārši neko tādu droši vien nebiju lasījusi), bet tagad man tas nelikās nekas īpašs. Bet pluss par to, ka nebija par vampīriem. 7/10

Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”: guvums no bibliotēkas, jo lasīšanas maratona laikā tak jālasa īsas grāmatas. Šī man iekrita atmiņā Latvijas Literatūras gada balvas laureāte nominācijā “Gada debija”. Lai gan joprojām bija mazāk dzejoļu, kas uzrunāja, tomēr visi kopā veido stipri vīrišķīgu dzeju par vīriešu dzīves problēmām. Sākumā dikti nesabalansēti katrs otrais dzejolis par pudelēm, bet pēc jau sajaucas arī ar citām apspēlētajām tēmām. Ļoti prasmīgas saspēles ar vārdiem, par kurām var tikai brīnīties kā tā var uzrakstīt. Ja joprojām līdzīgi kā es maldāties latviešu dzejas labirintos, šis ir krājums, pie kā jāpietur. 8/10

Kīra Kesa “Mantiniece”: gribēju aizraujošu atpūtu un tādu lasāmvielu, ko varētu izraut vienā vakarā un tādu arī dabūju. Šis ir turpinājums jau zināmajai The Selection sērijai, kur galvenā varone ir Meksona meita un iet cauri pati savam Atlases procesam no 35 puišiem izvēloties sev nākamo vīru. Brīžiem kaitināja galvenās varones egoisms, tāpat bija daudzi citas nepilnības (Īdlina būs nākamā karaliene, bet zin tikai vienu valodu, Meksonam 36 gadi, bet jau tiek attēlots kā vecītis, kam tūlīt jāatstiepj kājas utt.). Tāpat vairāk gribējās valsts pārvaldīšanas aspektus, bet es saprotu arī grāmatas mērķauditoriju un to, ka tam vecumam tas var nebūt tik aktuāli. Kopumā man patika un es uzreiz gāju lasīt nākamo daļu. 7,5/10

Kīra Kesa “The Crown”: šeit turpinās Īdlinas Atlases process un valsts vadīšana. Palikuši seši jaunieši, kas cīnās par vietu viņai blakus, kamēr viņa pati jūtas apmulsusi ne tikai attiecībā pret Atlasi, bet arī pret valsts iedzīvotājiem un cilvēkiem, kam uzticēties. Priecēja, ka Īdlinai mainās raksturs uz labo pusi un vairs tik ļoti nekrita uz nerviem. Beigas izskatījās tā, it kā autorei viss būtu līdz kaklam. Bet viennozīmīgi šī ir tā sērija, ar ko es turpmāk kārpīšos ārā no reading slump’a. 7/10

Elīna Kursīte, Elīna Kolāte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”: apkopoti sirsnīgi stāsti par Latvijas pierobežas mazajos ciemos dzīvojošajiem cilvēkiem. Ciemu izvēle atkarīga no attāluma no jūras vai kaimiņvalsts (2 kilometri) vai ciema iedzīvotāju skaita (10 un mazāk). Kopā var iepazīt 66 ciemus cilvēku stāstu un nosaukumu ziņā (kas ir diezgan amizanti). Ļoti ceru, ka šīs ekspedīcijas nebeigsies un būs lasāms vēl kas tikpat foršs. 9/10

Anna Toda “After. Pēc mūsu tikšanās.”: lasīju, jo joprojām gribēju ko vieglu, bet dabūju dusmas un nesaprašanu. Stāsts ir Krēslas un Greja krustojums, tur nekas nemainās. Es to zināju, bet joprojām cerēju uz ko aizraujošu un “nevar nolikt malā”, bet sagaidīju tikai “nevar nolikt malā”, jo lai gan sižets ne ar ko īpašu neizceļas, 600 lappuses izlasīju vienā vakarā (kas pat man ir rekords). Kaitināja izstieptais sižets (600 lapās aprakstītas divas nedēļas), galveno varoņu raksturi, turpmākās daļas neinteresē. 3/10

Viljams Šekspīrs “Hamlets”: pasaules klasika, ko izrādās, kādreiz jau biju lasījusi. Katrā gadījumā, esmu redzējusi pusi Londonas karaliskā teātra iestudējumam un nezināju, ar ko tas beidzās, tāpēc jo vairāk piemērots lasīšanai. To tagad esmu noskaidrojusi un sirds mierīga. Parasti man traucē, ka teksts rakstīts kā dzeja (ja nav dzeja), bet šeit tas netraucēja. Forši, ka sākumā bija varoņu saraksts ar to, kas kurš ir, jo tam nebija iespējams tāpat izsekot līdzi. 8/10

Varu tikai secināt, ka nedēļas laikā mierīgi var izlasīt septiņas grāmatas (1841 lappusi), ja ir pietiekami liela motivācija. Svarīgi ir arī izvēlēties grāmatas, ko tiešām ir interese lasīt, jo sākotnēji izvirzītajā lasīšanas plānā ievietoju grāmatas, kuras ir īsas un ļoti ilgi stāv manā plauktā, bet mierīgi var stāvēt vēl dažus gadus, jo nav interese vai noskaņojums tām ķerties klāt. Un no tā izriet, ka grāmatas biezumam nav nozīmes – ja ir interese, to var izlasīt vienā vakarā. Un lasīšanas maratons ir lieliska motivācija – lai gan nedēļas laikā nesekoju līdzi, kā sokas citiem maratona dalībniekiem, mērķa izvirzīšana ir labs veids kā sevi motivēt lasīt.

Noteikti domāju piedalīties vēl kādā maratonā šī gada laikā, šis bija tik veiksmīgs, jo nebija konkrēti uzstādījumi, kas jālasa un varēja variēt. Iespējams, citi tik veiksmīgi nebūs, bet tas ir plānošanas un laika jautājums.

Advertisements

Kiera Cass “The One”

https://kurpjukaste.files.wordpress.com/2015/10/ef792-1430100511006.png?w=205&h=304

Es teikšu tā – cik labi, ka viss šis ir beidzies.

Turpinās abās iepriekšējais aprakstītais, no Elites ir palikušas 4 meitenes, kas cīnās par prinča Meksona roku, sirdi un dzīvi viņam pie sāniem. Bet viss nav tik skaisti – Amerika ir izgāzusies kā veca sēta un nu viņai visiem jāpierāda, ka ir laba un paklausīga meitene, kas ir labojusies. Precīzāk, ne visiem, bet karalim – tas viņu grib izmest ārā jau no brīža, kad viņa atvēra muti un kļuva viņa lēmumiem neērta. Arī viņas un Meksona attiecībās iezogas neuzticības, greizsirdības un aukstuma nots. Un dumpinieki arī nemaz nav nolēmuši klusēt. Viss Amerikas dzīvē iet uz leju, kamēr vien nenotiek pats ļaunākais, kas vienu dzīvi sagrauj, bet nākamo – uzceļ no pelniem.

Autorei neizdodas likt lasītājam noticēt par Amerikas pakļāvīgumu. Meksona vietā es jau sen būtu padevusies un aizsūtījusi tādu mājās, lai iet sprēgāt un pārdomāt simto reizi pēc kārtas uz turieni. Nē nopietni, viņš viņai zvaigznes no debesīm var un grib nocelt, bet viņa pasaka kaut ko tik stulbu un aprobežotu, ka gribas grāmatu mest pret sienu un virsū nemaz neskatīties, cik ļoti viņa kaitina. Bet beidzot pēdējā daļā princim ir izaudzis mugurkauls un viņš māk pretoties kā Amerikai, tā savam tēvam.

Pēdējā daļā arī beidzot autorei ienāk prātā satuvināt sāncenses un padarīt viņas par baigām labākajām draudzenēm. Lasītājam tiek dota iespēja atslābt no kleitas plēšanām un matu raušanai, kas pārāk daudz bija pirmajās divās daļās. Arī tiek izteiktas atzīšanās, kā rezultātā var uzskatīt, ka par prinča sirdi cīnās tikai 2 meitenes, lai gan formāli skaitās 4. Protams, ja lasītājs ir gana gudrs, tad jau sākumā ir sapratis, par ko lieta grozās (kuru beigās viņš izvēlēsies) un es jums varu pateikt – tas nemainās. Tiesa, varbūt jums tāpat kā man, būs interesants nevis rezultāts, bet ceļš, kāds jānoiet, lai iegūtu balvu. Šoreiz tas gan bija diezgan sekls ar dažām interesantām atkāpēm, bet tomēr tas masu slaktiņš beigās, kur nogalina visus, kas traucē un tos, kuru nāve vienkārši liktu pārdzīvot, ir diezgan muļķīgs.

Bet, pa vidu iespraužot kaut ko pozitīvu – es vēl nekad neesmu redzējusi tik skaistus vākus! Lai arī stāsts ir diezgan vājš un, ja nebūtu šo vāku, es no grāmatām atbrīvotos, vāki kaut kā liek nobremzēt lēmumu un brītiņu vēl paturēt plauktā. Tā meitene arī diezgan pārmetoši skatās, lai kurā istabas vietā es uz viņu skatītos.

Man ļoti pietrūka pasaules apraksta. Vai tā ir tāda pati kā pasaule mūsdienās, vai tomēr savādāka. Jā, telefonu tur varēja dabūt izņēmuma gadījumos, bet dīvainā kārtā uz mājām Amerika varēja piezvanīt, kas nozīmē, ka visiem tādam vajadzētu būt. Zinām arī to, ka pastāv kastu sistēma, kur katrā dara kaut ko savu. Zinām, ka ārpus pils iedzīvotāji visu laiku ir briesmās (vismaz trešajā daļā). Bet nezinām kāpēc tas tā ir, kaut kādu vēsturi vai tādu informāciju, kas liktu saprast vairāk. Grāmatā lielāka uzmanība tiek koncentrēta uz meitenēm un attiecību veidošanu, nevis to, kāpēc Iliāda, un nevis kas cits.

Šī nav noslēdzošā daļa, bet es uzskatu, ka ir. Autore ir izdevusi vēl ceturto daļu The Heir un drīz būs arī piektā, kuras nosaukums nav zināms, bet tur darbība risinās ap Meksona un Amerikas meitu, tāpēc nē, paldies, man jau pietika ar šito. Cik sapratu, vismaz pirmās grāmatas tiesības ir iegādājusies Warner Bros, bet par to, manuprāt, es jau rakstīju. Interesentiem vēl ir pieejami stāstu krājumi no dažādu citu varoņu perspektīvām – Sarga, Prinča, Karalienes un vēl viena, kas iznāks 6. oktobrī. Vēl jauna grāmata no autores, kas nav saistīta ar šo sēriju būs janvārī, bet vairāk informācijas var izlasīt mājaslapā.

Vērtējums: par daļu 4/10, par sēriju 5/10. Tie vāki!

Attēls: te.

Kīra Kesa “Prinča līgava. Atlase.”

300x0_princaligavaatlase_978-9934-0-5137-1

Jauniešu romāns prāta atslodzei, kas ierauj ar pirmo mirkli, bet tajā pašā laikā ļauj arī domāt reāli.

Amerika Singere ir mākslinieku meita, piederīga 5. kastai (tādas ir 8, un jo augstāks cipars, jo lielāka nabadzība) un iemīlējusies Aspenā, kas ir 6. kastas pārstāvis. Viņa zina, ka māte viņai nekad neļaus apprecēties un kur nu vispār satikties ar tādu, tāpēc viņi to dara slepus, pārkāpjot ļoti daudz likumu, tā riskējot nonākt cietumā. Līdz brīdim, kas mainīs visu varoņu dzīves. Princis Meksons meklē sievu un sarīko Atlasi – visas valsts meitenes vecumā no 16 līdz 20 gadiem saņem anketu, kuru aizpildot viņas pretendē tikt iekļautas Atlasē (kuru veidos 35 meitenes), un izvēlas izlozes kārtībā (bet patiesībā nē). Māte un Aspens piespiež Ameriku pieteikties, jo zina, ka laimīgās lozes gadījumā ģimene būs labi nodrošināta visu turpmāko dzīvi. Un piepildās Amerikas ļaunākais murgs – viņa tiek izvēlēta, lai gan princis viņai nemaz nepatīk. Sākas dzīve, pie kādas Amerika nemaz nav pieradusi, kas līdzi nes neveiklas situācijas, vārdu virknes un garas kleitas ierasto bikšu vietā.

Biju iepriecināta, kad šo grāmatu pamanīju pie “drīzumā” sadaļas Zvaigznes mājaslapā, jo redzēju, cik ļoti ārzemju grāmatu vlogeri sajūsminās par šo sēriju. Paņēmu grāmatu, izlasīju un lieta tāda, ka emocionāli man patika, jo šāda tipa grāmatas es nespēju noraidīt un nelikties par tām ne zinis, bet tajā pašā laikā ierunājas veselais saprāts, kurš nesaprot, kāda velna pēc es vispār to izlasīju.

Kopumā grāmata man atgādināja seriālu-realitātes šovu “Vecpuisis”, kur arī sabrauc no visas valsts 20? 30? meitenes un cīnās par “saldumiņa” sirdi. Grāmatas gadījumā gan cīnās gan par puisi, gan kroni un titulu. Noteikumi paredz, ka dalībnieces viena otru fiziski neaizskar, jo tad tiek automātiski izslēgtas no sacensībām, kas tomēr ir par maz, lai mazinātu šo līdzību.

Grāmata ir katras meitenes sapnis, jo kura gan nav gribējusi dzīvot pilī un peldēties naudā. Pasaka ar laimīgām, tā teikt. Šī gan būs tāda garāka pasaka, jo Zvaigzne plāno izdot triloģiju, kas angliski skan “The Elite” un “The One”, attiecīgi jūs varat noprast, cik ļoti lēēēēēēnāāāām notikumi attīstīsies. Angliski gan ir plānotas 5 grāmatas un vairākas sēriju papildinošas īso stāstu grāmatas no dažādu varoņu perspektīvām (autore saoda naudas vilinošo smaržu, es to varu nosaukt tikai tā.) Plašāku info var atrast te.

Nebīstieties – galvenā varone ir pietiekami sprigana un ar humoru vismaz attāli draudzējas, tāpēc ir vietas, kur var pasmaidīt, bet man pietrūka tās jautājuma zīmes nodaļas beigās, kas liktu vēl ātrāk lasīt uz priekšu. Labi, es jau tā izlasīju nepieklājīgi ātri. Man joprojām nav skaidrs motīvs Meksona rīcībai paturēt meitenes, lai gan pilij pastāvīgi uzbrūk, teorētiski tad jau labāk būtu pasist to vienu meiteni padusē un stiept pie altāra un tad pievērsties drošības jautājumiem (vai otrādāk). Grāmatas beigas ir skaidras jau ar pirmās grāmatas beigām, un, lai gan man no sākuma bija vēlme pasūtīt bookdepository arī pārējās grāmatas, apspriedu šo vēlmi, izvirzīju galvenās iespējamās vadlīnijas un salasījos spoilerus. Ietaupīts laiks un nauda uz diezgan prātu relaksējošas fantāziju sērijas, kura drīzāk lido pa gaisu, nekā staigā pa zemi.

Ā, un būs filma. “Warner Bros” nopirka filmas tiesības, vēl nav zināms, kad iznāks pati filma, bet plašāka informācija te.

Vērtējums: 6/10. Tāds literatūras gabals, ko ātri izraut cauri un tikpat ātri aizmirst. Bet domājams, ka jauniešu rozā briļļu auditorijai patiks, ne mazums lieliskas atsauksmes lasīts, cik burvīga ir grāmata.

Attēls šeit.