Maikls Geitss Gills – Kā “Starbucks” izglāba manu dzīvi

Nākamā mana lasīšanas izvirtība noved tieši pie šīs grāmatas – Zvaigzne ABC pavisam nesen ir izdevusi Maikla Geitsa Gilla es pat teiktu, savā ziņā biogrāfisko stāstu – Starbucks izglāba manu dzīvi. Kaut kur fonā skan Ziemassvētku dziesmas, degunā sitas kafijas ar kanēli smarža, pietrūkst tikai sniega. Bet arī bez tā ir labi. 🙂

Stāsts, kā jau minēju, ir biogrāfisks. Maiklam pašapziņa ir, es teiktu, zemāk par ceļgaliem, jo viņš nupat ir zaudējis darbu, kuram kalpoja visu mūžu, sapelnījis daudz naudas, izskolojis savus 4 bērnus, audzina piekto… Nauda nekrīt no debesīm, arī viņa nodibinātajā firmā neveicas… Bet pēkšņi, viņam dzerot savu iemīļoto latte, kāds eņģelis ir sadzirdējis viņa balsi, un piedāvā Maiklam darbu. Nu, un kāpēc neatteikties? Atteicies no savas dzīves Ņujorkas elitē, viņš dodas uz Bruklinu, lai kļūtu par pavisam vienkāršu kafejnīcas darbinieku bīstamā Ņujorkas rajonā. Stāsta laikā viņš nepārtraukti pārkāpj pāri saviem principiem un sabiedrības stereotipiem, bet vismaz beidzot viņam patīk viņa darbs!

Stāsts iedvesmo. Tik ļoti, ka ļoti. Tagad viens no maniem sapņiem ir strādāt ja ne Starbuckā, tad vismaz Latvijas Double Coffee vai kādā citā kafijas kafejnīcā. 😀 Bet nu par grāmatu. šausmīgi krita uz nerviem Maikla vēlme pēc katra tagadnes notikuma atgriezties pagātnē. Piemēram, tad, kad viņš savā kafejnīcā satiek savus bērnus, viņš 2 lappuses piepļāpā par to, kā viņi uzauguši, cik ļoti viņš nožēlo, ka nav bieži bijis mājās, un ka tu tagad viņi ir tik veiksmīgi. Tas riktīgi krita uz nerviem. Bet vismaz laika gaitā viņš saprot, ka visu savu dzīvi ir nostrādājis darbu bez jēgas, tikai truli dzinies pakaļ naudai. Bet Starbucks tiek attēlots kā saulains uzņēmums, kuram viss vienmēr ir kārtībā. Lai gan ieskats tiek sniegts tikai vienā kafejnīcā, tik un tā, izņemot darbinieku savstarpējo saķeršanos un mācekļa kļūdas, nekas cits nenotiek, tāpēc stāsts šķita tāds vienmuļš, rutīnā iedzīts: mājas-darbs-mājas 7 dienas nedēļā.

Bet vismaz stāsta jēga bija labu nodomu vadīta: ļaut saprast, ka, pamainot profesiju un ierasto vidi, pat 53 gadu vecumā var strādāt tur, kur sevi nespēj iedomāties, kā šajā gadījumā, biznesa uzvalku nomainīt uz baltu kreklu, melnām biksēm un zaļu priekšautu ar cepurīti.Un ne tikai kā iedvesma mainīt profesiju – arī iedvesma iet un meklēt jaunas kafijas receptes! Tie franciskie un ne-tik-franciskie kafijas nosaukumi tā uzsit apetīti! Tiesa gan, neatteiktos vismaz šajā grāmatā izlasīt un izmēģināt kādu kafijas recepti, bet nu, tā kā biogrāfisks stāsts, tad diez vai tas ir Maikla Geitsa Gilla interesēs. Droši vien ar Starbucku i rtāpat kā Coca-Colu: neviens darbinieks nedrīkst atklāt, kā pagatavo produktu, lai nesamazinātos apgrozība.

Vērtējums: 7/10. Ja jums ir zudusi pašapziņa, tad šī grāmata ir tieši jums!

Nevar kalpot citiem, ja centies valdīt pār cilvēkiem, kuriem kalpo.

Attēls šeit.

33/101: Kaitīgie ieradumi.

Postu sāku ar paziņojumu, ka esmu izdarījusi ļoti daudz – gan pasēdēju pie televizora ekrāna, gan tikai sēdēšu, gan arī pagremdējos grāmatu pasaulē. Tāpēc tuvākajā laikā no manis lasīsiet DAUDZ. Nu, vismaz ne tā kā citas reizes.

Šis posts būs par filmām. Precīzāk – par vienu filmu. Ja vēlaties vēl precīzāk, tad filmas režisors ir Jim Jarmusch, un filmā spēlē tādi aktieri kā RZA, Iggy Pop, Roberto Benigni, Cate Blanchett u.c. Filma izdota 2003. gadā. Laiks posterim? Here ir is!

ImageTagad par filmu. Filma sastāv no 11 īsajiem stāstiem, kuros ir apspēlētas, manuprāt, diezgan muļķīgas situācijas, bet režisors pamet domu, ka tās ir ikdienas situācijas. Nu, lai tā būtu. Bet man likās nedaudz komiski šis dialogs: “Man jāiet, man drīz sarunāts zobārsts.” “Neuztraucies, es aiziešu tavā vietā. Kur man jāiet?” Tas man lika saraukt degunu un apvaldīt vēlmi pateikt: Bet tā taču tagad nav. Filma ir melnbalta – tas liek atcerēties to, ka šī filma tikai filmēta 17 gadus. Filma visu laiku tiek ieturēta vienā stilā – pabs, kafija un cigaretes. Arī katra īsā stāsta laikā režisors galdiņu parāda no augšpuses – tā ir katrā epizodē.

Kas man filmā patika? Tas, ka tajās ir tik ļoti precīzi attēlota tagadējā situācija satiekoties cilvēkiem. Piemēram, slavens aktieris un režisors atraida savu brālēnu, kurš grib uzņemt kopā ar viņu filmu par kopējo dzimtas koku, slavenais aktieris viņu atraida, bet tad uzzina, ka viņa brālēns pazīst viņa elku, un tad grib taisīt kopā to filmu, lai cik stulba viņa arī nebūtu, bet brālēns ir tik gudrs, ka nepiekrīt. Vēl man patika, ka vienā epizodē tiek skaidri parādīts bagātais un vidējais cilvēks. Vidējais cilvēks visu saskata reāli, bet bagātais to saskata tikai tad, kad viņam iebaksta un parāda. Bija arī mūsdienās sastopamās stulbās atrunas. Tas man lika pasmaidīt un par savām teikt: nav tik traki.

Nepatika? Nav lietu, kas man nepatiktu. Nē, nu gan jau ka atrastos, tikai ne tagad. negribās lauzīt galvu par negatīvo, ja apkārt pavasaris mani aiz mēteļa rausta.

Kopumā vērtējums: 7/10. Bija par ko pasmaidīt, bija arī par ko nepasmaidīt, bet patika, ka viss bija pārdomāts – līdz pēdējam sīkumam. Bet tomēr filma kaut kādā veidā parāda to, ka kafija un cigaretes nav tā labākā kombinācija.

Un tagad – daži citāti, kurus man izdevās piefiksēt.

Kad nav naudas – viss ir tik dārgs, bet kad ir nauda, tad visu dod par brīvu.

Pasaule daudzejādā ziņā ir ačgāna.