Pavasara tīrīšana grāmatplauktā jeb book unhaul challenge

aesthetic, happy, and love image

Pavasaris ir laiks, kad cilvēki ne tikai atbrīvojas no liekajiem kilogramiem savā ķermenī, bet arī no liekajām mantām. Vieta ir jāievieš ne tikai skapjos un kumodēs, bet arī grāmatplauktā, jo mēdzam apaugt ne tikai ar apģērbu, bet arī ar grāmatām, kas nopirktas ar lieliskām atlaidēm ar domu, ka noteikti tās kādreiz izlasīšu, bet tā arī pie tām neesam nonākuši. Tad nu palīgā nāk šis izaicinājums.

  • Grāmata ar zemu vērtējumu

Grāmatai jābūt tādai, ko esi izlasījis, bet pārsvarā no tādām atbrīvojos uzreiz pēc izlasīšanas. Tāpēc šoreiz ņēmu palīgā Goodreads aplikāciju un savā to read plauktā grāmatas sarindoju zemāko vērtējumu secībā. Protams, ņēmu vērā vai tur ielikto grāmatu gribu lasīt, vai tā ir fiziskā formātā, kā arī to, ka nevar salīdzināt četru zvaigžņu vērtējumus no pieciem cilvēkiem ar 3,5 zvaigžņu vērtējumiem no trīs tūkstošiem cilvēku. Tad nu izvēlējos atbrīvoties no Laimas Kotas “Mierielas vilkmes”, kam vidējais vērtējums ir 3,08, bet klusībā vienmēr esmu zinājusi, ka to tuvākā laikā neizlasīšu.

  • Grāmata, par kuru esi pārdomājis

Tā var būt jau izlasīta grāmata, kurai esi piešķīris augstu vērtējumu, bet laika gaitā saprati, ka nemaz tik lieliska tā grāmata nav vai arī kāda no vēl nelasītajām grāmatām, ko nopirki un biji sajūsmā, bet tagad roka neceļas to sākt lasīt. Es ņēmu no vēl neizlasītajām grāmatām Ankes Greifenēderes “Magone”, ko ieguvu Ķīpsalas apmaiņas skapjos šogad, un pārlasot anotāciju man tiešām nav nekādas vēlmes šo grāmatu izlasīt.

  • Nepabeigtās sērijas

Grāmata no sērijas, ko netaisies pabeigt, bet joprojām ir atrodama tavā grāmatu plauktā. Iesāktas sērijas, ko netaisos vairs lasīt, manā plauktā nav, bet atradu L.M.Montgomerijas “Emīlija no “Jauna mēness””. Arī šo es ieguvu apmaiņas galdā, jo rakstniece bija jau kādreiz lasīta, izskatās īsa un ir par brīvu, bet tas ir kaut kā turpinājums, un es neplānoju to lasīt.

  • Grāmata, ko nepabeidzi

Manā gadījumā tā ir Žila Verna “80 dienās apkārt zemeslodei”, jo man šausmīgi nepatīk lasīt padomju laika drukā un redzētā filma vēl bija pārāk spilgtā atmiņā, nevarēju koncentrēties stāstam.

  • Grāmata, kurai ir vairākas kopijas

Pavisam nesen man gadījās nopirkt vienu un to pašu grāmatu divu nedēļu ietvaros. Nodomāju – ak šausmas, es jau neatceros, kas darās manā grāmatplauktā. Tomēr ne par to grāmatu šoreiz ir stāsts, jo no tās jau esmu atbrīvojusies. Izrādās, maniem vecākiem jau bija Imanta Ziedoņa “Tik un tā” un es biju nopirkusi tieši tādu pašu, to nezinot, tāpēc atbrīvojos no savas grāmatas.

  • Nekad neizlasīsi

Mums visiem ir tādas grāmatas, kas nopirktas, jo ir pievilcīga cena, smuks vāks vai vēl kāds faktors, bet par kuru klusībā vienmēr zinām, ka to neizlasīsim. Nu, man tādas ir vairākas. Piemēram, Džeinas Ostinas “Lēdija Sūzanna” es jau kādreiz iesāku, bet nevarēju palasīt dēļ tulkojuma, Oļega Sivuna “Brand” nelasīšu, jo vairs neuzrunā, bet Haruki Murakami “Dejo, dejo, dejo” neuzrunā anotācija, un tā, kā izrādās, ir otrā grāmata sērijā, tāpēc man būtu no sākuma jāizlasa “Aitas medīšanas piedzīvojumi”, lai tiktu pie šīs.

  • Nopirki dēļ haipa

Daudz labu atsauksmju, visur izslavēta, visur redzama grāmata, un izklausās laba arī man – par tādu grāmatu ir šis punkts. Manā plauktā tāda ir Malala Yousafzai “I am Malala”, jo nopirku, jo visiem patika, bet kad iesāku lasīt, netiku pāri pirmajām 20 lappusēm. Malalas stāsts ir tiešām iespaidīgs, bet neesmu autobiogrāfiju/biogrāfiju fans, tāpēc no grāmatas atvados.

  • Nopirki dēļ vāka

Skaists grāmatas vāks, tāpēc jāpērk bet pavisam iespējams, ka saturiski grāmata vākam nestāv ne tuvu. Šo es pagriezu citā rakursā un atbrīvojos no grāmatas, kuras vāks man nepatīk. Kādreiz, kad strādāju grāmatnīcā, tur bija arī antikvariāts, un tur atradu M.Gorkija “Par literatūru” apcerējumus. Nedaudz noskrandusi grāmata, kurai krīt ārā lapas un es zinu, ka es tā arī to nekad neizlasīšu.

  • Neko par to nezini

Vienkārši stāv plauktā un neatceries, par ko tur ir. Šādu funkciju manā plauktā pildīja Gintera Grasa “Brīnumkaste” un arī izlasot anotāciju man nerodas vēlme šo lasīt.

  • Grāmata, ko nenopirki

Grāmata, kas tika tev iedota, uzdāvināta vai iegūta kādā citā nekomerciālā veidā. Šādā veidā tiku pie Ursulas K.Le Gvinas “Tumsas kreisā roka” un tā kā ar man ir sajūta, ka fantāzijas/fantastikas žanrs mani vairs neuzrunā, tad šo atdodu atpakaļ cilvēkam, no kura to pievācu.

Vēl jāpiebilst, ka tas, ka es no grāmatas atbrīvojos, nenozīmē, ka tā ir slikta un nelasāma, jo lasīšanas gaumes ir ļoti dažādas.

Ja arī tu esi atbrīvojies no grāmatām, bet nezini, kur tās tagad likt, tad te ir daži ne-reklāmiski ieteikumi:
– Labdarības veikali “Otra elpa”
– Tuvākā bibliotēka (pa priekšu gan ar viņiem sazinies)
– ibook.lv (ja tev ir laiks un pacietība sēdēt un gaidīt, kad kādam tieši tavu grāmatu savajadzēsies)
– daudz efektīvāk darbojas FB grāmatu pārdošanas/atdošanas grupas, bet tad tev jārēķinās ar laikiem, kad varat satikties vai nosūtīt grāmatu
– pansionāti/sociālie centri agrāk ņēma pretī, interesanti, kā ir tagad
-23.aprīlī Jāņa Rozes grāmatnīcā Barona ielas sākumā darbosies apmaiņas skapis, kur vari atnest savas un pretī dabūt (vai arī ne) citas grāmatas.
– vienmēr jau var nodot makalatūrā.

Attēls te.

Advertisements

10 grāmatas, kas visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi.

Atceraties blogeru stafetes, tādas kā “Atrādi savu somu”, vai “grāmatu lasīšanas stāstu”? Pēdējā gan es nepiedalījos. Tagad ir jauna stafete, kuras aizsācēja ir Spīgana, un te ir noteikumi: “katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu”. Paldies Anetei, kas man nodeva tālāk šo stafetes kociņu. Izskatās grūti, bet viegli no tāda viedokļa, ka man pat 5 mīļāko grāmatu nosaukšana sagādā zināmas problēmas. 😀

10. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina

Tāpēc, ka tā ir pirmā grāmata, kas man aizņēma tik ilgu laiku, kamēr es viņu izlasīju. Stāsti par augstāko sabiedrību, īpaši laikā, kad modē bija garas un kuplas kleitas, vēdekļi un deju kartes mani vienmēr aizrāvuši. Grāmata man kaut kādā veidā atvēra acis uz to, ka pat tiem, kuriem dzīve šķiet kā dāvana, kas tikai jābauda, tā nemaz nav tik vienkārša.

9. Emīls Zolā – Dāmu paradīze

Kārtējā grāmata, kas stāsta par manu mīļāko laikmetu. Kad puķītes bija krāsainas un debesis bija zilas. Bet patiesībā ne jau skaistumā ir tas spēks. Te ļoti skaisti tiek parādīta savstarpējā attieksme vienam pret otru, kas atsaucas arī uz mūsdienām. Jā, nevar noliegt, arī mīlestības tēmai te ir pievērsta nemazums uzmanības, varbūt tāpēc lasījās ātrāk. Patika, jo man vienmēr ir patikušas grāmatas, kas saistās ar kādas vienas vietas daudzu personāžu likteņiem. Protams, ir labi, ja blakus ir uzskatāms piemērs (seriāls, filma) pēc romāna motīviem, bet tas ne vienmēr ir obligāti. Grāmata padziļināja manu interesi par cilvēkiem un psiholoģiju.

7. Stīga Lārsona triloģija

Manuprāt, otrais krimiķis, ko izlasīju. Nē, trešais. Pirmie divi bija Šerloks Holmss un Erkils Puaro. Ja pēc drūmu darbu lasīšanas man parasti arī pašai ir drūms garastāvoklis, tad šeit tā nebija, jo blakus bija nākamā daļa. Patika atšķirība no iepriekšējiem lasītajiem darbiem ar to, ka bija mūsdienīga vide un autors nebaidījās runāt par tēmām, par kurām atklāti runājot, daļa sabiedrības joprojām mulst. Par to cepums autoram. Kā arī par to, ka atvēra man acis uz to, ka viss pasaulē nav rožaini pūkains un ka mēs paši nosakām to, cik droši mēs jūtamies, dzīvojot ierasto dzīvi.

6. Arturs Goldens – Geišas atmiņas

Lasīju kaut kur ap 13-14 gadiem, tāpēc likās ļoti forši, ja lasītu tagad, nezinu, vai reakcija būtu tāda pati. Grāmata, kas bija pirmā citādas kultūras iepazīšanas ziņā, kā arī padziļināja manu interesi par Japānu un pavēra ceļu uz pieaugušo pasaules iepazīšanu. Arī lika respektēt citus cilvēkus tieši kultūras un uzvedības ziņā, jo visiem nav vienāds veids, kā, piemēram, sasveicināties, vai kā dziedāt. “Geišas atmiņas” lika pievērsties arī manis pašas atmiņām un tieši dēļ šī romāna es sāku rakstīt dienasgrāmatu.

5. Ērihs Marija Remarks – Lisabonas nakts

Šis ir viens no puzles gabaliņiem, kas, kopā salikti vēl ar dažām filmām, ikdienā piedzīvoto un stāstīto pievērš manu uzmanību tieši uz nejaušajām tikšanām. Un to, cik ļoti šīs nejaušas tikšanās ietekmē mūsu dzīvi. Tas liek mums iziet ārpus ierastā, un, teiksim, pēc darba laika nevis skriet mājās, bet pasēdēt kafejnīcā un parunāt ar cilvēkiem, vai apmeklēt kādu diskusiju. Pēdējā laikā man ir vairākas acīmredzamas nejaušas tikšanās bijušas ar pagātnē satiktiem cilvēkiem, un liels bija mans pārsteigums, kad atklāju pirmā iespaida radīšanas spēku. Vari radīt pavisam niecīgu iepaidu par sevi, un tevi nepazīs, bet var radīt spēcīgu pirmo iespaidu, un saskatīs daļu no tevis katrā garāmgājējā. Kamēr vienā no viņiem saskatīs tieši tevi.

4. Dž.Roulinga – Harija Potera sāga

Manuprāt, šī bija pirmā grāmata, kas patiešām atbilda manam vecumam. Nu labi, kad lasīju pirmo reizi, es nevarēju saprast, par ko visi tā jūsmo, bet, kad lasīju otro reizi kādos 15 gados, tad gan visas iznākušās daļas pēc kārtas ņēmu. Un pēc tam nepacietībā dīdījos, jo nevarēju sagaidīt vēl neiznākušās. Harijs Poters man atklāja skolas burvīgumu. Savā ziņā biju noslēgts bērns, kopīgu interešu man ar citiem nebija, tāpēc “slēpos” grāmatās. Harijs Poters deva pamudinājumu iznākt ārā no tās biezās aizsardzības čaulas, ko pati sev radīju, un izjust, piedzīvot un sajust to skolas laiku.

3. vieta ir dalīta, jo abas grāmatas mani ir iespaidojošas, bet var palikt zem vienas tēmas. Tās ir Markusa Zusaka – Grāmatu zagle un Rūtas Šepetys – Starp pelēkiem toņiem.

Runājot par Rūtu – tā bija pirmā grāmatas autore, kuru es satiku realitātē, un tieši dēļ viņas vizītes savā skolā es izlasīju šo romānu. Pēc romāna izlasīšanas man bija tāds – pff, kas tur grūts, es arī varu uzrakstīt grāmatu. Vārdu sakot, Rūta Šepetys bija mans pamudinājums sākt pašai kaut ko skricelēt uz mazām piezīmju lapiņām, savas ašās domas. Par Markusu Zusaku runājot, tā bija pirmā grāmata, kas mani saraudināja. Es nekad agrāk nebiju raudājusi, lasot grāmatu, vienmēr biju apstājusies kādā konkrētā vietā, emocionāli nomierinājusies, lai nesāktu birt asaras, bet šajā gadījumā tas nelīdzēja.

2. A.A.Milns – Vinnijs Pūks un viņa draugi

Pirmkārt, šī ir pirmā grāmata (tieši grāmata, ņemot vērā to, ka lappuses ir 150+), ko izlasīju pilnīgi patstāvīgi. Tā kā lasīt es iemācījos ļoti ātri, aptuvenais vecums varētu būt kādi 5-6 gadi. Protams, grāmata ir nemitīgi pārlasīta un tagad ir uz izjukšanas robežas, bet tieši tas vairo grāmatas burvību. Lieliska pirmā grāmata, ar ko iesākt savu lasīšanas maratonu visas dzīves garumā.

1. Zentas Ērgles triloģija “Starp mums, meitenēm, runājot”

Tas dziļais iespaids ir radies no tā, ka es biju īstajā vecumā un attīstības stadijā, kad grāmata jālasa. Kad gribēju uzzināt visu par to, kāda ir dzīve, bet neklausot pieaugušos. Grāmatas un vienaudži bija labs veids, kā to izdarīt. Zenta Ērgle arī pavēra pirmās durvis uz latviešu literatūru. Grāmata mani iespaidoja dziļāk, nekā liekas, arī kādu reizi gadā tiek pārlasīta. Agrāk man bija dāvināta grāmata jaunā izdevumā, kurā bija iekšā visas trīs daļas, kas nu ir kaut kur noplaucis.

10 grāmatas ir vieglāk izvēlēties, nekā, piemēram, “Lielajā lasīšanā” 5 vai pat 3. Un tad tu stundu stāvi domādams, kuras tad būs tās īstās. Arī ir interesanti lasīt citu blogeru 10 grāmatas, pie reizes atķeksējot jaunas, ko izlasīt. Bet tālāk gribētu ielūkoties Andas, Aigas un Norelles 10 grāmatās. Veiksmi! 🙂