Oktobris.

https://i1.wp.com/data.whicdn.com/images/206499968/large.jpg

Mēneši nāk un iet. It kā jau nav nekas īpašs, bet ir tie īpašie mēneši, kas tomēr patīk labāk par pārējiem. Man viens no tie ir oktobris. Varbūt tāpēc, ka ražīgs – ķirbji lieli, skriešana, ja runājam par skolas lietām (jo septembris vienmēr ir bijis tikai iesildīšanās pilns), 14 izlasītas grāmatas, 5 filmas un 6 teātra izrādes noskatītas.

Kā vienmēr, sākam ar grāmatām. Tātad, 14.

  1. Mārgareta Atvuda – Kalpones stāsts. Atsauksme šeit.
  2. Gundars Priede – Trīspadsmitā. Nelasu latviešus, man ir savi aizspriedumi, bet šī luga bija pārsteidzoši baudāma. Varbūt studijas tomēr ar mani kaut ko labu arī izdarīs, ne tikai nobeigs. “Elpojiet dziļi” uzņemta pēc šīs lugas motīviem, to arī noskatījos, bet par to vēlāk.
  3. Umberto Eko – Rozes vārds. Es mēģināju lasīt Eko jaunākos darbus un tik gludi kā ar šo man nekad nav gājis. Te bija gan īstais sižets, gan temps, gan tēli, tādējādi pilnībā piesaistot manu uzmanību. Protams, bija ļoti daudz transtekstualitātes visdažādākajās izpausmēs (jā jā, es tagad gudra), bet nebija tik traki kā ar Ulisu. 8/10.
  4. E.L.Džeimsa – Grejs. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas vēl tagad mokos ar jautājumu vai tēlam ir jāattēlo dzimumam raksturīgais domāšanas veids, vai arī to var kaut kā apiet. It kā jau vienmēr ir interesanti ielūkoties otra dzimuma galvā, bet šī grāmata tomēr nebūs pietiekami labs uzskates materiāls. Vismaz nebija Anastasijas acu rotēšanas, tāpēc 3/10.
  5. Imants Ziedonis – Kurzemīte. Ja es būtu lasījusi otrādāk, tas ir, pa priekšu šo un pēc tam “Leišmalīti”, domājams, otrā tālāk par 100 lappusēm nebūtu tikusi. Tā ir kā diena pret nakti, šeit teksts ir tik ļoti caurstrāvots ar Ziedoni un viņa spēju pateikt sakāmo to patiesībā nepasakot, ka liekas, ka otrai ir pilnīgi cits autors (kas tā arī ir, lai gan rakstīts, ka darbu veikuši abi, tomēr šķiet, ka Rimants ir rakstījis vairāk. Pietrūkst ziedoniskās sajūtas). Izlasīju tikai 1. daļu, ar domu atgriezties pie otrās kādu citu reizi. 8/10.
  6. Dorisa Lesinga – Bens pasaulē. Nepatīk autores rakstības stils, lai gan pats sižets un doma kā tāda ir dimantu vērta. Par citādo pieņemšanu vai drīzāk nepieņemšanu sabiedrībā un kā citādā dzīvošanu tajā. Sāpīgi skaisti. 8/10.
  7. Sabīne Košeļeva – Rīga-Maskava. Vairāk šādu grāmatu, lūdzu. Ne tik daudz mīlestības, kas, protams, ir labs sižeta sasaistes elements, bet tīri patiesību par latviešu-krievu attiecībām mūsdienās. Jo nav tā kā izskatās un uznāk kārtīgas dusmas, kad atkal dzird ausīs nonāk cilvēku vaidēšana par cittautiešiem. Ne tikai par krieviem, tagad jau arī bēgļi populāri. Arī 3 cilvēku rindā pie Maximas kases. Grāmatā mierīgi bez pēdējām sievietes žēlabu nodaļām mierīgi varēja iztikt, jo tas bija pietiekami, lai sirds pārtrauktu sāpēt par iznākumu. 8/10.
  8. Satori – citādība.iecietība.līdztiesība. Gaidīju ko citu, sagaidīju šo – kā citi un arī mēs tiekam un tiksim galā ar minoritātēm Latvijā. Pietrūka cilvēku stāstu, sāpīgās pieredzes, kuru gan var izlasīt internetā, bet nu grāmatā lasīt jau ir pilnīgi kas cits. 6/10.
  9. I.Ziedonis – Motocikls. Šitas tāds darbīgais dzejas krājums. Uzdzen vēlmi skriet, darbināt savu motoru un darīt lietas vairāk. Kādā brīvā brīdī būs jāpalasa vēl kaut kas. Ir labi. 7/10.
  10. Patriks Zīskinds – Parfīms. Ar grāmatām, kurās zini, ko jāmeklē, ir tā – liela daļa citu detaļu var paplūst garām un tās neuztver. Par laimi, mana tēma to neatļāva. Šī bija ļoti interesanta pieredze ar smaržu sajušanu caur grāmatu. 7/10.
  11. Jānis Rokpelnis – Dzeja. Lielais, biezais krājums mani kaut kādā veidā uzrunāja, bet, kad izlasīju, tomēr nebija pietiekami. Dodiet vēl, tā, lai pietiek līdz nākamajam rudenim pārpārēm. Bet zinu jau, ka nepietiks. 6/10.
  12. Māra Zālīte – To mēs nezinām. Šī grāmata bija kā dialogs starp Zālīti un Ziedoni par nopietno un nenopietni. Brīžam bija sarunas esence kā uz delnas, brīžiem tā bija plika pļāpāšana, bet bija laba pļāpāšana. 7/10.
  13. Kurts Vonnegūts – Čempionu brokastis. Nebija tik ļoti iespaidīgi kā pirmā viņa grāmata, varbūt par daudz marinējos un vajadzēja izlasīt visu vienā vakarā, lai būtu par ko likt tos augstos vērtējumus, bet man mēnesi to lasot pa mazam gabaliņam nekāds kaifs no tā nebija. 5/10.
  14. Laura Dreiže – Debesu lauskas. Par šito atsauksme vēl tikai taps tuvākajās dienās. Bija labi, bet kaut kas tajās beigās tomēr nav kā vajag. Arī vērtējums būs vēlāk.

Filmas. It kā jau saku un domāju un redzu, ka filmu skatīšanai man nav laika, tomēr kaut kā šomēnes tas atradās veselām piecām.

  1. Trainwreck. Izklaides gabals mēneša vidum, īstais īstajā laikā un vietā. Pat smējos, kas nav ierasti šāda veida filmām, vismaz man. 6/10
  2. The Laggies. Par šito filmu man bija vislielākais nesaprašanas moments. Filmu veidotājiem loģikas spējām acīmredzami nav jābūt, ja jau pieaugusi sieviete var mierīgi nedēļu pirms kāzām palikt pie mazgadīgas “draudzenes”, kurai vienreiz nopirka alkoholu viņu pirmajai tā lietošanas reizei ar draugiem. Mierīgi var flirtēt ar viņas tēvu un beigās vēl acīmredzami kļūt par pamāti, un tas viss tikai aptuveni nedēļas laikā! Bravo, Holivuda! 2/10.
  3. That Awkward Moment. Šito īsti neatceros, tāpēc pieņemsim, ka nebija nekas īpašs. Ā nē, tur čalis pie soliņa piesala, kamēr gaidīja savu lielo mīlestību. Vistīrākās muļķības, mūsdienās viņš jau sen būtu aizgājis skatīties hokeju, nevis sēdējis un 5 stundas sniegā un salā kādu gaidījis. 4/10.
  4. Very Good Girls. Drāma par pirmo mīlestību ar vienas piedzīvojumu pilnas vasaras ilgumu. Starp citu, LTV7 dažreiz piektdienu vakaros rāda tīri labas filmas. 6/10.
  5. Elpojiet dziļi. Nezin kāpēc tā arī nekad nebiju redzējusi šo filmu. Bija interesanti, bet neaizrāva. 6/10.

Pēdējais piegājiens – teātris.

  1. “Rondo” Ģertrūdes teātrī. Lielisks pierādījums kā 2 aktieri var iznest vairākas lomas būdami tikai divi un ar minimālu skatuvisko iekārtojumu. Vispār ĢIT’am ir ļoti savdabīgas izrādes, kas ir pilnīgi cita teātra pieredze, ne tikai skraidīšana pa lielajiem un jau pierastajiem teātriem. Burvīgi, iešu labprāt vēl un vēl.
  2. “Ja Tevis vairs nebūtu” Dailes teātrī. Ja pirmā Intara Rešetina izrāde bija absolūti sāpīgi brīnišķīga, tad šeit tas viss kaut kā samazinājās līdz viegli paciešamam līmenim. Īsumā – vīrs ir nomiris un sieva pēkšņi atklāj vienu mazu papīru, kura dēļ sākas izrādi gara histērija par tēmu “viņš mani nemīl”. 5/10.
  3. Bruņota un bīstama. Atsauksme šeit.
  4. Hamlets. Šitā bija kā translācija kinoteātrī no Londonas Nacionālā teātra. Mācība: lai gan grūtu nedēļu nevar ieplānot, tomēr pamēģiniet un nekad nepērciet biļetes tās noslēgumā. Var gadīties saldi pašņākt blakussēdētājam uz pleca. Lai nu kā, tas ko es redzēju, jo sevišķi pirmā cēliena beigas, bija absolūti brīnišķīgi, atkal cita teātra pieredze. Ja tik ļoti nenāktu miegs, paliktu arī uz otru, bet, tā kā tas beidzās aptuveni 1 naktī (jo sākās necilvēcīgi 21os), tad viss saslēdzās šādi. Nesen bija vēl viena pārraide, man šķiet, ka būs vēl tas pats Hamlets. Un protams, citas izrādes arī, pasekojiet tam līdzi Forumcinemas mājaslapā. Es acīmredzami teātri nevaru skatīties uz ekrāna ne kinoteātrī, ne mājās.
  5. “Brodskis/Barišņikovs” JRT. Ziniet, tā ir laba sajūta. Kad beidzot aizej uz īstu teātra izrādi, lai gan tikai 1,5 stundas garu, bet īstu. Un nevelcies vīlies mājās. Nē, nu velcies tāpat, bet piepildījies ar dzeju, naksnīgo Rīgu un burvīgo teātra sajūtu, kas rodas, kad saproti, ka esi patiešām bijis uz kaut ko labu. Lai gan es krievu valodu nebumbum, tā teikt, tomēr tulkojums bija un brīžiem pat diezgan labs, atmiņā paliekošs. Bet tomēr grūti uztvert tekstu citā valodā, ja kāds pa vidu runā. Man kā cilvēkam, kurš ļoti grib būt uz Tu ar arhitektūru, bet cenšas būt uz Tu ar komunikāciju, ļoti ļoti patika skatuves iekārtojums. Absolūti brīnišķīgs gan tas, gan izrāde kopumā. 9/10.
  6. “Avantūrista grēksūdze” Nacionālajā teātrī. Studentu ģenerālmēģinājumi ir laba iespēja skatīt izrādi ātrāk un noformulēt arī savu viedokli ātrāk par citiem. Tomēr laiks ir pagājis un viedoklis man joprojām nav uzradies. Bet jautājumi gan ir, un galvenais no tiem – vai kailums izrādē ir māksla vai veids kā likt pārvērtēt skatītāju robežas? Jau iedomājos dusmīgās tantes, kas pukodamās nāk ārā, jo vairs nav iemīļoto mūķeņu tērpu, precīzāk, tērpu nav vispār. Varbūt tieši tas ir vajadzīgs, lai pievilinātu teātrim jaunāka vecuma skatītājus, lai gan neliekas, ka teātri arī tādi apmeklētu ļoti maz. Kas zina.

november and hello image

Novembris būs darbošanās pilns mēnesis. Būs ļoti labs mēnesis, ja viss notiks tā, kā es to gribu, kas cerams, ka tā arī būs. Plānā ir lasīt “Viltoto Faustu”, atkal “Annu Kareņinu” un “Mūžības skartos”, bet tas ir skolai. Dzīvesprieka atgūšanai ceru pabeigt “Iluminae”, kas pagaidām ir ļoti interesants nākotnes dokumentējums sci-fi žanrā, plānā ir arī nejaušais “Aptiekārs Melhiors” un plānotais “burbulis” de la Motes triloģijas pabeigšanai. Iesāktā “Purpuļa karaļa galmā” arī jānofinišē, lai var ķerties pie nākamās. Vispār oktobrī nonācu pie secinājuma, ka kā e-grāmata jālasa tā grāmata, kas stāv fiziskā formā TBR plauktos, lai ātrāk tie sarūk apmēros. Savādāk kā viena grāmata aiziet pie izlasītajām, tā četras nāk vietā.

Arī NaNoWriMo jau ir sācies, jāsaņemas un jāuzraksta vismaz kaut kas vairāk par 3 teikumiem. Ir plānā četras izrādes, trīs ĢIT, viena Dailē. Iespējams, laika gaitā nāks klāt es šajā ziņā esmu diezgan neparedzama.

Novembris būs lielisks mēnesis. Ļauj tam iesilt un tad ieej Jāņa Rozes grāmatnīcā pēc jaunā Ziņneša. Varbūt tur būs kas labs.

Attēli te un te.

Advertisements

Rakstīšanas izaicinājums – NaNoWriMo

https://i2.wp.com/d1lj9l30x2igqs.cloudfront.net/nano-2013/files/2013/09/Shield-Nano-Side-Blue-Brown-RGB-HiRes.png

Šis būs stāsts par citāda veida izaicinājumu. Ja manā blogā pēdējā laikā ir pierasts redzēt lasīšanas izaicinājumus/maratonus, tad šis būs citāds ar to, ka būs rakstīšanas – NaNoWriMo jeb National Novel Writing Month.

Kas tas ir?

Nosaukums runā labāk par vārdiem, bet teorētiski (un arī praktiski) tas ir pasākums, kurš ilgst 1 mēnesi, kas nemainīgi ir novembris, un kura laikā dalībniekam ir jāsasniedz 50 000 vārdu apjomu. Tas, kā viņš to izdarīs, ir viņa rokās, protams, nekas slikts nenotiks arī tad, ja šo vārdu apjomu neuzrakstīs, bet tikai mērķis nebūs sasniegts. Rakstīt var jebkādā žanrā, vari nākt klajā ar ko līdzīgu 50 Shades (bet varbūt labāk nevajag…) vai “Annai Kareņinai”. Lai gan no sākuma 50 000 vārdu (ne zīmju) šķiet baisi, nav tik traki, ja ir degsme acīs, rokās un sirdī un zināma ideja par ko rakstīt.

Soli pa solim

Ja esi nolēmis rezervēt visu novembri rakstīšanai, ej uz nanowrimo.org un piereģistrējies. Ja kādu tas biedē, īstais vārda nav jāatklāj, un vari slēpties aiz randomā izvēlēta segvārda. Kad esi apstiprinājis uz e-pastu nosūtīto linku, vari sākt uzspost savu profilu, izvēloties topošā literārā gabala žanru, nosaukumu un papildinot informāciju par sevi. Līdz 1. novembrim un arī visas rakstīšanas laikā tu vari pelnīt ordeņus, sasniedzot kādus izaicinājumus vai nu sava gara darba rakstīšanā, vai arī komunicējot ar citiem NanoWriMo dalībniekiem. Ir pieejams arī forums, kurā vari smelties idejas un iedvesmu, kā arī daudzas citas iespējas.

Vēsture

Pirmais pasākums notika 1999, kas nozīmē, kā šāds pasākums ilgst 16 gadus, un jau pulcē vairāku tūkstošu rakstītāju visā pasaulē. Jau pagājušā gadā vien piedalījās vairāk par 325 000 cilvēku.

Kas man likās interesanti, protams, ir autori, kuri izdod tieši NaNoWriMo laikā sarakstītos darbus (protams, labojot un svītrojot, bet tomēr viņi nokļūst pie lasītājiem). Tādi ir, piemēram, Erinas Morgensternas “Nakts cirks”, Sāras Grūenas “Ūdens ziloņiem”, arī pašmāju autori, piemēram, Laura Dreiže un Ellena R. Landara katra ir izdevušas 1 NaNoWriMo laikā sarakstītu darbu.

NaNoWriMo Latvijā

Nešmaucies, kad norādi savu atrašanās vietu (valsts līmenī), jo tas tev var kalpot kā draugu/paziņu un iedvesmotāju atrašanas vieta. Runāju par Latvijas NaNoWriMo grupu, kas rīko dažādas tikšanās novembrī un rakstīšanas laikā, cik aši apskatījos, viss grozījās ap Nacionālo bibliotēku un Franču liceju, un, ja tās ir darba dienas, tad tie ir vakari, bet, ja brīvdienas, tad dienas vidus. Katrā ziņā, šie cilvēki ir atbalsta un iedvesmas punkts galējās un ne tik galējās situācijās rakstīšanas, pirms rakstīšanas un pēc rakstīšanas laikā. Jau vari sākt sekot grupas twitter profilam un saņemt jaunākās ziņas par aktivitātēm.

Es

Piedalīties sāku pirms kādiem gadiem 3-4, un tas viss beidzās ar to, ka pirmajā dienā uzrakstīju 100 vārdus ar domu, ka pabeigšu vēlāk, novembra vidū atcerējos par šādu pasākumu, izrediģēju sarakstīto līdz 3 teikumiem, un tad jau pienāca 30. novembris, kad ar vilšanos nospiedu “delete my novel”. Nesaku, ka šogad tā nebūs, un nepavisam nepretendēju uz 50 000. Mans mērķis drīzāk ir mēģināt ko tādu, par ko esmu domājusi diezgan ilgi, un ietērpt vārdos tādas situācijas, kas manī pēdējā laikā ir raisījušas zināmas emocijas skatoties uz pašas dzīvi vai citu cilvēku attiecībām. Tas ir arī viss, ko patlaban varu pateikt. Jā, tas būs riktīgs izaicinājums, novembris nav pateicīgākais laiks manā dzīvē šogad un nākamos 2 arī noteikti, bet mēģināts nav zaudēts.

Ļoti daudz ko te arī neizstāstīju, pieturējos pie, manuprāt, svarīgākā un būtiskā. Un tieši tāpēc iesaku arī jums iet uz izveidot savus profilus NaNoWriMo, lai izaicinātu sevi. Jo savādāk robežu neatradīsi. Lai veiksme un labie gari stāv rakstītājiem klāt un lai izdodas sasniegt savus mērķus! 🙂

Bilde te.

BookTubeAThon

image

Man šis lasīšanas maratons ir beidzies jau šodien, jo neparedzēju, ka varētu apslimt ar gadsimta iesnām. Kā tad man gāja?

Kā jau varēja uzzināt manā iepriekšējā rakstā, šim pasākumam bija septiņi izaicinājumi:

1) Grāmata ar zilu krāsu uz vāka;
2) Grāmata, kuras autoram ir tāds pats uzvārda pirmais burts kā tev;
3) Grāmata, kura ir kāda cita cilvēka mīļākā grāmata (mana ir “Lepnums un aizspriedumi”, ja trūkst ideju, vari lasīt kaut to.);
4) Pēdējā nopirktā grāmata;
5) Grāmata, kas jāpabeidz bez tās atlaišanas. (Tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu ļoti, ļoti plāna, vai jāstaipa līdzi tā, ka nesanāk atlaist vaļā.)
6) Grāmata, kuru tu ļoti, ļoti gribi izlasīt;
7) Izlasīt septiņas grāmatas.

Tad tas, kāds bija mans sākotnējais uzstādījums šim izaicinājumam, ir apskatāms manā Instagram kontā. Atbraucot uz Tukuma mežiem tas mainījās, Sandras Veinbergas “Mediju misija” izlidoja ārā, jo tās lasīšana bija pārāk… nopietna. Teiksim tā. Tad tas saraksts, kas man izveidojās šodien, ir šāds (cipari atbilst augstāk esošiem izaicinājumiem):
1) Dorisa Lesinga – piektais bērns
2) –
3) Inga Ābele – Kamenes un skudras
4) Džeina Ostina – Mīlestība un draudzība
5) Alesandro Bariko – Zīds
6) Mērija Anna Šafere& Annija Borouze – Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība
7) Sofija Kinsela – Man ir tavs telefons.

Pie otrā biju ieplānojusi lasīt Diānas Seterfīldas “Trīspadsmito stāstu”. Bet tad es dabūju lielas iesnas ar temperatūru, sāpošu kaklu un galvu, un tad, kad sāku lasīt, sapratu, ka to nevaru darīt, jo manas koncentrēšanās spējas ir zem nulles. Tad nu pa sestdienu un svētdienu esmu tikusi līdz 18 lappusei. Noteikti es šomēnes to grāmatu pabeigšu, bet ne šī maratona laikā.

Ak jā, BookTubeAThon man sākās pēc Austrālijas laika, jo tad es biju Rīgā un man gribējās lasīt, bet nebija jēgas kaut ko iesākt un tad atkal pamest, lai lasītu izaicinājumu grāmatas, tāpēc ņēmu un lasīju.

Par grāmatām.

Dorisa Lesinga – piektais bērns Man bija otrā daļa mājās no aizpagājušās Ķīpsalas un šogad man tur kāda laipna dāma paskaidroja, ka te ir divas grāmatas un iedeva man pirmo (šo). Patiesībā diezgan interesants stāsts par to, kā perfektā ģimene sadzīvo ar piekto bērnu, kas nemaz nav tuvu perfektam.
Inga Ābele – Kamenes un skudras Mani biedē latviešu literatūra. Varbūt tas ir pēc zpd, bet tas ir smagi pastiprinājies pēc literatūras eksāmena, tāpēc šo es paņēmu tikai tāpēc, ka tā bija plāna un manā deguna priekšā un jau sen viņa tur stāv. Izlasīju, un sapratu, ka nav nemaz tik traki un Ābeli var lasīt. Vismaz šo varēja. Grāmatu veido vairāki īsie stāsti, kas ir neatkarīgi viens no otra. Nošmaucos un nelasīju stāstu par zirgiem, jo tas bija par garu un sākums neuzrunāja. Bet pēdējais stāsts to izglāba un pacēla grāmatas vērtējumu.
Džeina Ostina – Mīlestība un draudzība Ak kungs, kas tas bija? Dzīvās šausmas. Dagnijas Dreikas tulkojums “Kalnu aukām” jau bija tik briesmīgs, ka netiku tālāk pa 20 lappusēm, bet šis? Ar sakostiem zobiem izlasīju neveiklus vārdu virknējumus un teikumu konstrukcijas. Tulkotāja savus lasītājus uzskata par pietiekami neizglītotiem, lai pie katra svešvārda liktu zemsvītras piezīmes ar paskaidrojumu. Man ir radies tikai miglains priekšstats, ka grāmatā ir īsie stāsti, kas tomēr kaut kādā veidā ir saistīti, lai gan par to nejūtos droša. Mani biedē arī tas, ka man ir vēl viena Ostinas īsā grāmata, kuru arī tulkojusi tā pati tulkotāja.
Alesandro Bariko – Zīds Grāmata, kuru izlasīju pēc Austrālijas laika 40 minūšu laikā. Ļoti, ļoti patika šāds rakstīšanas stils un vārdi un viss pārējais. Lieliska grāmata, vairāk tādas, lūdzu.
Mērija Anna Šafere & Annija Borouza – Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība Šo dabūju par ļoti labu cenu Zvaigznes Outlet veikaliņā un nenožēloju, ka paņēmu. Tas bija aizraujošs stāsts, varbūt nedaudz par daudz romantikas līnijas, gribējās vairāk to citu.
Sofija Kinsela – Man ir tavs telefons tā arī stāvēja manā plauktā un mamma bija sajūsmā par šo grāmatu. Note to self: neuzticēties mammas gaumei grāmatu ziņā. Tā bija ļoti viegla chit lit pilnīgi bez nekādas dziļās domas. Bet bija vajadzīga atslodzes literatūra.

Otrajā Readathon man gāja salīdzinoši labāk, ticu, ka, ja es nebūtu šādā nožēlojamā iesnu stāvoklī, es varētu arī to piebeigt, bet nu… visu nevar gribēt.

Starp citu, arī Instagramā var sekot līdzi šiem izaicinājumiem. Atliek tikai piesekot kontiem, kuros ir daudz, daudz grāmatu. Tuvākais laikam ir #5books7days, kurā nepiedalīšos, jo man 6 grāmatas 7 dienās bija ļoti par daudz, zūd tas lasīšanas prieks un kļūst par pienākumu.

Bilde: mana.

Lasīšanas maratoni (Readathons)

https://i1.wp.com/www.newportbeachindy.com/wp-content/uploads/2015/07/READINGPILEOFBOOKS-300x225.jpg

Kas tas ir par zvēru?

Lasīšanas maratons jeb readathon ir vairāku dienu (biežāk 5-7, bet ir arī vairāku mēnešu ilgs) lasīšanas sprints, kur cilvēki lasa tik, cik ir iespējams laika un izturības ziņā. Neviens neliek jums lasīt 7 dienas pēc kārtas bez ēdiena vai miega. Apzinīgākie savā dienā vienkārši ieplāno, ka, piemēram, 2 stundas veltīs grāmatas lasīšanai, citi, savukārt, lasa pat darbā zem galda – iespējas ir dažādas.

Ir maratoni ar izaicinājumiem, ir ar bez, bet principā katrs no tiem ir kaut kam veltīts. Iepriekšējā rakstā minētais #TBRTakeDown bija tam, lai samazinātu lasāmo grāmatu sarakstu cik tikai iespējams. Arī periods atšķiras, datumus parasti norāda maratona veidotājs un pārējie ir pat aicināti atzīmēt kalendāros ar sarkanu, lai neaizmirstu.

Kā es par to uzzināju?

Ak, internets ir burvīga lieta. Jo sevišķi youtube, jo vari klausīties kā forši cilvēki runā par grāmatām, un pie reizes aplūkot katra grāmatplauktu. Youtube grāmatu vlogeru video filmēšana notiek pie visnotaļ interesantiem plauktiem un katrs no tiem ir lupas un sevišķas inspekcijas vērts. Bet jā, šādus video sāku skatīties aptuveni pirms gada un man kaut kā ierāva. Tagad sekoju dažādiem kanāliem, kuros parādās cilvēki no visas pasaules. Attiecīgi vismaz puse no tiem piedalās kādā populārā lasīšanas maratonā un pārsvarā arī tā es par to esamību uzzinu.

Kā sekot līdzi?

Austrāliešu grāmatu vlogere LittleBookOwl ir izveidojusi diezgan pārskatāmu kalendāru ar visiem lielākajiem lasīšanas maratoniem. Ja ir interese, vari klikšķināt te. Datumi gan mainās, jo, pieņemu, ka šis kalendārs netiek sevišķi bieži atjaunināts, bet, ja ir interese piedalīties kādā tuvās nākotnes sprintā, nosaukumu var ievadīt googlē un kāds meklējuma rezultāts jau atbildīs mērķim. Tāpat noderīgas ir Goodreads grupas, kas dažas ir orientētas tikai uz šādiem maratoniem (Hooked on Books), bet ir arī tādas, kas šādus taisa tikai vienreiz mēnesī (AYearAThon).

Piemērs

Jūlija beigās (24.07.-31.07.) norisinās #TBRTakeDown, kurš, kā jau var nojaust, ir domāts tam, lai pēc iespējas vairāk samazinātu to rindu, kurā stāv nelasītās grāmatas. Atklāšu, ka man ar šo iet pavisam slikti, jo līdz šim esmu izlasījusi tikai 3 grāmatas un vakar iesāku ceturto. Bet mani mierina doma, ka visiem pirmais šāds pasākums ir lēns un diezgan neveiksmīgs. Katrā gadījumā, kamēr citi izlasīs 5 grāmatas, es būšu izlasījusi 3 un ne visas tās atbilst nospraustajiem izaicinājumiem. Šim maratonam tie bija šādi:
1) Pirmā grāmata no sērijas (piemēram, no triloģijas Millenium var lasīt pirmo “Meitene ar pūķa tetovējumu”, kā to izdarīju es.)
2) Otrā grāmata/sērijas turpinājums (nu, šeit der “Meitene, kas spēlējās ar uguni” u.c.)
3) Grāmata, kas nav tavā komforta zonā (piemēram, ja lasi dāmu romānus, pamēģini Gone Girl un otrādi)
4) Grāmata, kas tavā plauktā ir vairāk par gadu (man tā bija Žaklīnas VIlsones “Projekts “Lotija””)
5) Pati pēdējā iegūtā grāmata (Tikko atcerējos, ka Vonnegūta vietā, kas ir mana pašreizējā, ceturtā, lasāmviela, varēju paņemt pēdējo lasāmvielu, jo arī tā ir pietiekami plāna. Nu nekas.)

Drīzumā esošie

Tuvākie lielākie un populārākie ir divi, kas notiek vienos un tajos pašos datumos, tā kā var mēģināt piedalīties abos, kārtīgi izskatot savu grāmatu plauktu.

1) BooktubeAThon (youtube kanāls) ir nedēļu garš lasīšanas maratons, kas notiek no 3.08.-9.08. un sevī ietver septiņus izaicinājumus. Tie ir:
1) Grāmata ar zilu krāsu uz vāka;
2) Grāmata, kuras autoram ir tāds pats uzvārda pirmais burts kā tev;
3) Grāmata, kura ir kāda cita cilvēka mīļākā grāmata (mana ir “Lepnums un aizspriedumi”, ja trūkst ideju, vari lasīt kaut to.);
4) Pēdējā nopirktā grāmata;5) Grāmata, kas jāpabeidz bez tās atlaišanas. (Tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu ļoti, ļoti plāna, vai jāstaipa līdzi tā, ka nesanāk atlaist vaļā.)
6) Grāmata, kuru tu ļoti, ļoti gribi izlasīt;
7) Izlasīt septiņas grāmatas.

Uzstādījums ir tāds: viena grāmata ir viens izaicinājums. Jo, nu, galu galā, tev beigās būtu jāizlasa 7 grāmatas. Bet to var arī nedarīt, pie kā es atgriezīšos nedaudz vēlāk.

Otrs lasīšanas izaicinājums ir Goodreads grupas #AYearAThon veidots ikmēneša izaicinājums, kura tēma šomēnes ir TV un filmu ekranizācijas. Tagad informācijas ir mazāk, bet es atceros, ka biju kaut ko lasījusi par to, ka jāizlasa grāmata un jānoskatās ekranizācija vai otrādāk vai arī es kļūdos. Katrā ziņā, nāks tuvāk un redzēs. Vairāk info ir pašā grupā te.

Padoms veiksmīgākam maratonam

1) Saprotot, cik daudz dienā vari izlasīt, vari uzstādīt sev mērķi, piemēram, dienā izlasīt 250 lappuses. Tādejādi tev nevajadzēs 1 dienā izlasīt 30 lappuses un nākošajās stresot, ka nepabeigsi izaicinājumus. Vēl viena lieta, ko svarīgi atcerēties: tā pat kā skriešana, tā pat arī šis maratons ir tikai paša priekam. Nav nekāda sporta stunda, kur tev kāds liek noskriet 2 kilometrus – gribi/vari tu to vai nē. Lasīšanas maratons drīzāk ir kādā grāmatu panīkumā saņemtu sevi rokās un atkal sev atklātu grāmatu lasīšanas plusus, plusus un tikai plusus.
2) Labi, latvieši ir ēdāju tauta un maz ticams, ka šis kādam noderēs, bet nu tomēr – turi enerģiju sev līdzās. Un ar enerģiju es domāju enerģiju raisošus ēdienus, kas palīdzēs a) koncentrēties un b) uzturēt sevī lasīšanas garu. Zinu, ka citi vēl sagatavo ēdienu uz priekšdienām vai iepērk tai nedēļai tikai viegli pagatavojamus ēdienus ar uzstādījumu: “kurš gan gribētu pavadīt 2 stundas pie plīts, gatavojot ēst, ja tajā laikā var lasīt?” Bet, tā kā latviešiem ēdiens ir svēta lieta, tad es domāju, ka drīzāk būs otrādāk. Ir cilvēkiem, kuriem šitas noderēs, ir cilvēki, kuriem nē.
3) Ja grāmata tev nepatīk, nelasi to. Tā atturēsies no nīkšanas un atļausi kādai citai grāmatai sevi iepriecināt.
4) Uzmanies no uzmanības novērsējiem. Internets un televīzija šajā ziņā ir nenovēršami uzmanības novērsēji, kas galīgi nepalīdz sasniegt mērķi. BET, ja galīgi jūties nemotivēts, internets var būt tava motivācijas vakcīna, kad lasīsi par to, kā citiem veicas šajos maratonos un pats nemanot būsi ar grāmatu rokās. 🙂
5) Žanru putra. Sameklē grāmatas, kas nav no viena un tā paša žanra. Tas palīdzēs noturēt uzmanību uz lasīšanu un arī tavām smadzenēm būs jautrāk, lasot ko pamīšus, nevis, ja jāizlasa 7 grāmatas, tu lasīsi 7 kriminālromānus. TUr taču var nojūgies! Lasi nedaudz no visa.
6) Neekonomē uz miegu. Ja neesi lasījis kādu dienu vai neesi lasījis pietiekami daudz, neziedo dārgās miega stundas, lai atgūtu iekavēto. Labi, es zinu, ka šitas būs salīdzinoši maz cilvēkiem, bet vienalga. Zinot mani, es kļūstu īgna un viegli aizkaitināma, ja neguļu pietiekami daudz, tāpēc nestreso par neizlasīto, bet guli tā, lai būtu prieks celties un dzīvot.

Noslēgumā vien vēlos teikt to, ka ceru, ka Latvijā kādreiz arī kas tāds notiks. Man bija klusa doma pašai ko tādu uztaisīt, un es zinu, ka būtu cilvēki, kas uz to pavilktos, bet, kad es sāku domāt par cilvēkiem un skaitu, kas piedalītos, es sapratu, ka būtu nepieciešama mežonīga sociālo tīklu spamošana, lai to vispār kāds pamanītu, un, jā, es laikam vēl neesmu gatava pieredzēt to, kas notiek, ja mēģina kaut ko uztaisīt. Tas, kas mani biedē, varbūt neattiecas uz grāmatu lasīšanu, bet pasākumu un lietu organizēšanu kā tādu. (“Kuram mūsdienās ir labi” sērija.)

Lai nu kā, lietas notiek. Atliek atrast attiecīgo informāciju, laiku un grāmatu, lai iegūtu vērtīgu pieredzi un dienas pilnas prieka.

Attēls te.

Parādi savu somu!

Šo stafeti, kas nupat jau ir sākusi ceļojumu blogeru vidū, iesāka Dainis, bet stafetes kociņu man nodeva happynorelle. Gribot negribot bija jāķerās pie fotografēšanas, lai visi blogeri, kurus cik-necik zinu un kaut vienreiz esmu redzējusi, nebūtu jau izķerti. 😀 Tieši vakar nopirku jaunu somu, bet vēl nebiju paspējusi tajā iekrāmēties, tāpēc šī stafete būs lieliska iespēja to izdarīt.

20140413_17300220140413_173719  Tātad, šodien manā somā ir:

  • klade, ja nu pēkšņi kaut kur skraidot uznāk iedvesma kaut ko ierakstīt. Jā, to var darīt telefonā, bet man patīk papīrs un tinte.
  • 3 grāmatas. “Mīļoto” es gribēju iesākt, bet neiesāku, bet “Kadriju” un “Lielās cerības” es šodien nopirku (tagad sekos reklāma) caur superīgāko grāmatu portālu ibook.lv.
  • protams, ka arī man plānotājs ir neiztrūkstoša dzīves sastāvdaļa. Ja man tā nav, es jūtos pazudusi. Jā, es lietoju arī telefona kalendāru kā plānotāju, bet esmu pārāk haotiska, lai spētu pieturēties tikai pie 1 tāda.
  • atslēgas un telefons. Tajā drausmīgajā kvalitātē, ko man izdevās izspiest no planšetes (jo man nav fotoaparāta kā tāda, bet telefonu neiekļaut bildē šķiet grēks) atslēgām klāt ir zaļš tārpiņš, bet telefons ir baltā maciņā. Vienreiz jau man bija sasists ekrāns, vairāk neko tādu negribu atkārtot. Un zaļais tārpiņš, jo tas ir pietiekami kompakts un ērts, lai aiz tā no kaut kurienes izvilktu ārā un pietiekami rets, lai nebūtu katram otrajam Rīgas iedzīvotājam.
  • Roku krēms. Es ar nepacietību gaidu, kad tas man beigsies, jo man tas nepatīk – pārāk taukains. To laikam kādreiz varēja dabūt AVON katalogā. Vispār man tāda produkcija nepatīk, tāpēc vairāk neko nepasūtu no katalogiem.
  • “Dzintara” lūpu balzams, kas pasargā lūpas no saules, vēja un sala.  Pagaidām pieturos pie šī un esmu apmierināta.
  • Skropstu tuša “Loreal Telescopic Clean Difinition”. Trako dienu pirkums, kas pagaidām sevi ir apliecinājis. Nedrūp pirmajās minūtēs un arī pēc lietus neizskatos pēc pandas.
  • Ibumetīns un Fastum. Galvas sāpes ir mans sliktākais, bet tomēr draugs, un roku es traumēju pirms 2 nedēļām un dažreiz iesāpās vēl tagad, tāpēc klausu BKUS māsiņām un cītīgi smērēju, kaut gan diži nešķiet, ka palīdzētu, bet nu labi.
  • Maks. Tā man ir kā otra soma, tikai mini formātā. Sen nevajadzīgi čeki, vilcienu un kino biļešu kolekcija, ašās pierakstu lapiņas, klientu kartes, etalons, tiesības (kas lieti noder kā dokuments, jo pasi ikdienā nenēsāju līdzi) un vizītkartes. Nauda? Pfff, kas tas tāds?

Tas bija par šodienu. Darbadienās man tur vēl ir ūdens pudele, košļenes un mācību grāmatas un klades un salvetes.

Kā? Un austiņu nav? Kāāā?!?!? Jā, manā somā austiņu nav. Es esmu tā persona, kas sameklē 1 perfekto mākslinieku un tad nonstopā to klausās, līdz apnīk. Patlaban esmu sava nākamā perfektā mākslinieka meklējumos, tāpēc austiņu nav. 🙂

Tālāk stafeti nododu Anetei, Evijai un Karamelei.