Jana Egle “Gaismā”

https://i2.wp.com/www.la.lv/wp-content/uploads/2016/12/Egle_8.jpg

Mazs un spēcīgs – tā varētu raksturot šo stāstu krājumu. Jana Egle raksta jau sen (bet “Lauku Avīze” šīs autores darbu izdod pirmo reizi) un pieredzi patiešām var just katrā viņas stāstā.

Astoņi īsti un savā ziņā arī skarbi stāsti paslēpušies zem grāmatas nosaukuma, kas izgaismo šo cilvēkus – stāsta varoņus un padara tos redzamākus arī tiem, kas ikdienā tos izvēlas nepamanīt un ignorēt. Vairākos stāstos runā par alkoholismu un šķirtām ģimenēm, bet tikpat labi mēs varam sastapt meiteni, kas grib būt par zēnu un nāves elpu pakausī un vēl daudz ko citu.

Autore ir atradusi vārgo vietu katram cilvēkam, jo es neticu, ka nav tādu cilvēku, kas ar kaut ko no šī visa garā problēmu saraksta (visu es neuzskaitīju, lai paliek intriga) nebūtu saskārušies. Pavisam noteikti katrs esam pārdzīvojuši un piedzīvojuši vecāku-bērnu sarežģītās attiecības, kas ir mazākais šeit aprakstītajā. Autore par šiem skapju skeletiem raksta tik dzīvi un padara realitāti vēl reālāku, kad prātā ataust vēl piemēri no pašu dzīves, kad varoņi Eva un Armīns ir tepat aiz kaimiņu durvīm, bet viņu draugi – kaut kur pagalmā, bet Danutas mamma – nu tepat, deguna priekšā.

Pirmais stāsts “Judīte” uzliek ļoti augstu latiņu pārējiem stāstiem, bet tā arī paliek visspēcīgākais šī krājuma darbs. Pārējie ir spēcīgi un mazāk spēcīgi, bet ne tik ļoti kā pirmais. Pēc pirmā stāsta izlasīšanas tas mani nedaudz nopauzēja un lika padomāt, cik emocionāli gatava jūtos lasīt tālāk, bet, lai gan runā par neērtām tēmām arī turpmāk, tās jau ir pierastas, tāpēc nelikās tik ļoti satricinošas.

Grāmata neatstās vienaldzīgu nevienu, tikai atšķirsies emocijas, ko tā sniegs – dažus sasmīdinās (jo ir arī daudz smieklīgu brīžu tam visam reālismam pāri), dažus saraudinās, dažiem liks kārtīgi padomāt, dažiem būs viss kopā. Bet, ja tieši šogad esi izdomājis ķerties kārtīgi klāt latviešu literatūrai – izlasot šo tu savu apņemšanos nenožēlosi.

Vērtējums: 9/10.

Grāmatu saņēmu no izdevēja apmaiņā pret atsauksmi.

Attēls: te.

Advertisements

TR Notārs “Belašs jeb vilcienā lasāma grāmata”

300x0_belass

Uz grāmatas prezentāciju 1. jūlijā gan netiku, bet tauta runā, ka tajā pasniedza ļoti garšīgus belašus – sātīgus, kraukšķīgus un tādus, kas iet pretrunā ar visu to slikto, kas par šiem mīklas izstrādājumiem jebkad ir dzirdēts. Tieši tāpat var raksturot pašu grāmatu.

“Belašs” apkopo vairākus stāstus, kurus man labpatiktos saukt par īsajiem (bet ir arī daži garāki), bet tā, ka saliekot tos kā saskaitāmos, kopā izveidojas tīri sakarīga summa, kuru var apvienot zem šī nosaukuma. Īstā belašu vidē ieved jau pats stāsts, šajā ziņā gan runājot par priekšstatiem par šo ēdienu – Juglas “pacani” Ļoša un Goša ar savu ņemšanos par Parmezāna sieru un bēguļošanu sasmīdina tā, ka vēders saraujas krampjos no smiešanās. Tieši tāpēc ir norāde, ka šī ir “vilcienā lasāma grāmata” – kā belašs ar savu smaržu piesaista apkārtējo uzmanību, tā to piesaista arī šīs grāmatas lasītāja smiekli. Vieniem tie būs nesapratnes pilni skatieni, kamēr citiem – labākā grāmatas reklāma. Un es saku – nevilsieties.

Ja pirmais stāsts smalkākiem deguniem (varbūt) liks saviebties un mazinās vēlmi lasīt tālāk, tad “Rīgas Apasionāta” ir lielisks stāsts par to, kā patiesību caur naudu nevar ieraudzīt, “Septiņpadsmit pavasara dziesmas” par to, kā cittautietis par savējo iztaisīties gribēja, bet absolūta šīs grāmatas pievienotā vērtība uz visiem 100% ir stāsts “Rinda” – sulīgā valodā lasītājam priekšā nolikts tās pārdevējas raksturojums, kuras es visbiežāk redzu lielveikalos “Maxima”, bet nesen iepazinos arī sīkā Tukuma veikaliņā. Lasot varu tikai piekrišanā māt ar galvu un apspiest vēlmi šo stāstu iedot viņām izlasīt.

Stāstu autors ir blogeris TR Notārs jeb pases valodā runājot, Lauris Vanags. Cilvēks, kurš ar darbiem pierāda, ka no blogera var izaugt līdz grāmatas autoram. Viņa blogā ir vēl daudz stāstu, kas šajā grāmatā netika iekļauti, bet tur esošos stāstus blogā dabūt nevarēsiet, paši saprotat, kāpēc. (Autortiesības!)

Grāmatas vērtējums – 8/10. Jo stāsti vairāk sasmīdina, nekā neizsaka neko.

Attēls: te.