TR Notārs “Belašs jeb vilcienā lasāma grāmata”

300x0_belass

Uz grāmatas prezentāciju 1. jūlijā gan netiku, bet tauta runā, ka tajā pasniedza ļoti garšīgus belašus – sātīgus, kraukšķīgus un tādus, kas iet pretrunā ar visu to slikto, kas par šiem mīklas izstrādājumiem jebkad ir dzirdēts. Tieši tāpat var raksturot pašu grāmatu.

“Belašs” apkopo vairākus stāstus, kurus man labpatiktos saukt par īsajiem (bet ir arī daži garāki), bet tā, ka saliekot tos kā saskaitāmos, kopā izveidojas tīri sakarīga summa, kuru var apvienot zem šī nosaukuma. Īstā belašu vidē ieved jau pats stāsts, šajā ziņā gan runājot par priekšstatiem par šo ēdienu – Juglas “pacani” Ļoša un Goša ar savu ņemšanos par Parmezāna sieru un bēguļošanu sasmīdina tā, ka vēders saraujas krampjos no smiešanās. Tieši tāpēc ir norāde, ka šī ir “vilcienā lasāma grāmata” – kā belašs ar savu smaržu piesaista apkārtējo uzmanību, tā to piesaista arī šīs grāmatas lasītāja smiekli. Vieniem tie būs nesapratnes pilni skatieni, kamēr citiem – labākā grāmatas reklāma. Un es saku – nevilsieties.

Ja pirmais stāsts smalkākiem deguniem (varbūt) liks saviebties un mazinās vēlmi lasīt tālāk, tad “Rīgas Apasionāta” ir lielisks stāsts par to, kā patiesību caur naudu nevar ieraudzīt, “Septiņpadsmit pavasara dziesmas” par to, kā cittautietis par savējo iztaisīties gribēja, bet absolūta šīs grāmatas pievienotā vērtība uz visiem 100% ir stāsts “Rinda” – sulīgā valodā lasītājam priekšā nolikts tās pārdevējas raksturojums, kuras es visbiežāk redzu lielveikalos “Maxima”, bet nesen iepazinos arī sīkā Tukuma veikaliņā. Lasot varu tikai piekrišanā māt ar galvu un apspiest vēlmi šo stāstu iedot viņām izlasīt.

Stāstu autors ir blogeris TR Notārs jeb pases valodā runājot, Lauris Vanags. Cilvēks, kurš ar darbiem pierāda, ka no blogera var izaugt līdz grāmatas autoram. Viņa blogā ir vēl daudz stāstu, kas šajā grāmatā netika iekļauti, bet tur esošos stāstus blogā dabūt nevarēsiet, paši saprotat, kāpēc. (Autortiesības!)

Grāmatas vērtējums – 8/10. Jo stāsti vairāk sasmīdina, nekā neizsaka neko.

Attēls: te.

10 grāmatas, kas visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi.

Atceraties blogeru stafetes, tādas kā “Atrādi savu somu”, vai “grāmatu lasīšanas stāstu”? Pēdējā gan es nepiedalījos. Tagad ir jauna stafete, kuras aizsācēja ir Spīgana, un te ir noteikumi: “katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu”. Paldies Anetei, kas man nodeva tālāk šo stafetes kociņu. Izskatās grūti, bet viegli no tāda viedokļa, ka man pat 5 mīļāko grāmatu nosaukšana sagādā zināmas problēmas. 😀

10. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina

Tāpēc, ka tā ir pirmā grāmata, kas man aizņēma tik ilgu laiku, kamēr es viņu izlasīju. Stāsti par augstāko sabiedrību, īpaši laikā, kad modē bija garas un kuplas kleitas, vēdekļi un deju kartes mani vienmēr aizrāvuši. Grāmata man kaut kādā veidā atvēra acis uz to, ka pat tiem, kuriem dzīve šķiet kā dāvana, kas tikai jābauda, tā nemaz nav tik vienkārša.

9. Emīls Zolā – Dāmu paradīze

Kārtējā grāmata, kas stāsta par manu mīļāko laikmetu. Kad puķītes bija krāsainas un debesis bija zilas. Bet patiesībā ne jau skaistumā ir tas spēks. Te ļoti skaisti tiek parādīta savstarpējā attieksme vienam pret otru, kas atsaucas arī uz mūsdienām. Jā, nevar noliegt, arī mīlestības tēmai te ir pievērsta nemazums uzmanības, varbūt tāpēc lasījās ātrāk. Patika, jo man vienmēr ir patikušas grāmatas, kas saistās ar kādas vienas vietas daudzu personāžu likteņiem. Protams, ir labi, ja blakus ir uzskatāms piemērs (seriāls, filma) pēc romāna motīviem, bet tas ne vienmēr ir obligāti. Grāmata padziļināja manu interesi par cilvēkiem un psiholoģiju.

7. Stīga Lārsona triloģija

Manuprāt, otrais krimiķis, ko izlasīju. Nē, trešais. Pirmie divi bija Šerloks Holmss un Erkils Puaro. Ja pēc drūmu darbu lasīšanas man parasti arī pašai ir drūms garastāvoklis, tad šeit tā nebija, jo blakus bija nākamā daļa. Patika atšķirība no iepriekšējiem lasītajiem darbiem ar to, ka bija mūsdienīga vide un autors nebaidījās runāt par tēmām, par kurām atklāti runājot, daļa sabiedrības joprojām mulst. Par to cepums autoram. Kā arī par to, ka atvēra man acis uz to, ka viss pasaulē nav rožaini pūkains un ka mēs paši nosakām to, cik droši mēs jūtamies, dzīvojot ierasto dzīvi.

6. Arturs Goldens – Geišas atmiņas

Lasīju kaut kur ap 13-14 gadiem, tāpēc likās ļoti forši, ja lasītu tagad, nezinu, vai reakcija būtu tāda pati. Grāmata, kas bija pirmā citādas kultūras iepazīšanas ziņā, kā arī padziļināja manu interesi par Japānu un pavēra ceļu uz pieaugušo pasaules iepazīšanu. Arī lika respektēt citus cilvēkus tieši kultūras un uzvedības ziņā, jo visiem nav vienāds veids, kā, piemēram, sasveicināties, vai kā dziedāt. “Geišas atmiņas” lika pievērsties arī manis pašas atmiņām un tieši dēļ šī romāna es sāku rakstīt dienasgrāmatu.

5. Ērihs Marija Remarks – Lisabonas nakts

Šis ir viens no puzles gabaliņiem, kas, kopā salikti vēl ar dažām filmām, ikdienā piedzīvoto un stāstīto pievērš manu uzmanību tieši uz nejaušajām tikšanām. Un to, cik ļoti šīs nejaušas tikšanās ietekmē mūsu dzīvi. Tas liek mums iziet ārpus ierastā, un, teiksim, pēc darba laika nevis skriet mājās, bet pasēdēt kafejnīcā un parunāt ar cilvēkiem, vai apmeklēt kādu diskusiju. Pēdējā laikā man ir vairākas acīmredzamas nejaušas tikšanās bijušas ar pagātnē satiktiem cilvēkiem, un liels bija mans pārsteigums, kad atklāju pirmā iespaida radīšanas spēku. Vari radīt pavisam niecīgu iepaidu par sevi, un tevi nepazīs, bet var radīt spēcīgu pirmo iespaidu, un saskatīs daļu no tevis katrā garāmgājējā. Kamēr vienā no viņiem saskatīs tieši tevi.

4. Dž.Roulinga – Harija Potera sāga

Manuprāt, šī bija pirmā grāmata, kas patiešām atbilda manam vecumam. Nu labi, kad lasīju pirmo reizi, es nevarēju saprast, par ko visi tā jūsmo, bet, kad lasīju otro reizi kādos 15 gados, tad gan visas iznākušās daļas pēc kārtas ņēmu. Un pēc tam nepacietībā dīdījos, jo nevarēju sagaidīt vēl neiznākušās. Harijs Poters man atklāja skolas burvīgumu. Savā ziņā biju noslēgts bērns, kopīgu interešu man ar citiem nebija, tāpēc “slēpos” grāmatās. Harijs Poters deva pamudinājumu iznākt ārā no tās biezās aizsardzības čaulas, ko pati sev radīju, un izjust, piedzīvot un sajust to skolas laiku.

3. vieta ir dalīta, jo abas grāmatas mani ir iespaidojošas, bet var palikt zem vienas tēmas. Tās ir Markusa Zusaka – Grāmatu zagle un Rūtas Šepetys – Starp pelēkiem toņiem.

Runājot par Rūtu – tā bija pirmā grāmatas autore, kuru es satiku realitātē, un tieši dēļ viņas vizītes savā skolā es izlasīju šo romānu. Pēc romāna izlasīšanas man bija tāds – pff, kas tur grūts, es arī varu uzrakstīt grāmatu. Vārdu sakot, Rūta Šepetys bija mans pamudinājums sākt pašai kaut ko skricelēt uz mazām piezīmju lapiņām, savas ašās domas. Par Markusu Zusaku runājot, tā bija pirmā grāmata, kas mani saraudināja. Es nekad agrāk nebiju raudājusi, lasot grāmatu, vienmēr biju apstājusies kādā konkrētā vietā, emocionāli nomierinājusies, lai nesāktu birt asaras, bet šajā gadījumā tas nelīdzēja.

2. A.A.Milns – Vinnijs Pūks un viņa draugi

Pirmkārt, šī ir pirmā grāmata (tieši grāmata, ņemot vērā to, ka lappuses ir 150+), ko izlasīju pilnīgi patstāvīgi. Tā kā lasīt es iemācījos ļoti ātri, aptuvenais vecums varētu būt kādi 5-6 gadi. Protams, grāmata ir nemitīgi pārlasīta un tagad ir uz izjukšanas robežas, bet tieši tas vairo grāmatas burvību. Lieliska pirmā grāmata, ar ko iesākt savu lasīšanas maratonu visas dzīves garumā.

1. Zentas Ērgles triloģija “Starp mums, meitenēm, runājot”

Tas dziļais iespaids ir radies no tā, ka es biju īstajā vecumā un attīstības stadijā, kad grāmata jālasa. Kad gribēju uzzināt visu par to, kāda ir dzīve, bet neklausot pieaugušos. Grāmatas un vienaudži bija labs veids, kā to izdarīt. Zenta Ērgle arī pavēra pirmās durvis uz latviešu literatūru. Grāmata mani iespaidoja dziļāk, nekā liekas, arī kādu reizi gadā tiek pārlasīta. Agrāk man bija dāvināta grāmata jaunā izdevumā, kurā bija iekšā visas trīs daļas, kas nu ir kaut kur noplaucis.

10 grāmatas ir vieglāk izvēlēties, nekā, piemēram, “Lielajā lasīšanā” 5 vai pat 3. Un tad tu stundu stāvi domādams, kuras tad būs tās īstās. Arī ir interesanti lasīt citu blogeru 10 grāmatas, pie reizes atķeksējot jaunas, ko izlasīt. Bet tālāk gribētu ielūkoties Andas, Aigas un Norelles 10 grāmatās. Veiksmi! 🙂

Parādi savu somu!

Šo stafeti, kas nupat jau ir sākusi ceļojumu blogeru vidū, iesāka Dainis, bet stafetes kociņu man nodeva happynorelle. Gribot negribot bija jāķerās pie fotografēšanas, lai visi blogeri, kurus cik-necik zinu un kaut vienreiz esmu redzējusi, nebūtu jau izķerti. 😀 Tieši vakar nopirku jaunu somu, bet vēl nebiju paspējusi tajā iekrāmēties, tāpēc šī stafete būs lieliska iespēja to izdarīt.

20140413_17300220140413_173719  Tātad, šodien manā somā ir:

  • klade, ja nu pēkšņi kaut kur skraidot uznāk iedvesma kaut ko ierakstīt. Jā, to var darīt telefonā, bet man patīk papīrs un tinte.
  • 3 grāmatas. “Mīļoto” es gribēju iesākt, bet neiesāku, bet “Kadriju” un “Lielās cerības” es šodien nopirku (tagad sekos reklāma) caur superīgāko grāmatu portālu ibook.lv.
  • protams, ka arī man plānotājs ir neiztrūkstoša dzīves sastāvdaļa. Ja man tā nav, es jūtos pazudusi. Jā, es lietoju arī telefona kalendāru kā plānotāju, bet esmu pārāk haotiska, lai spētu pieturēties tikai pie 1 tāda.
  • atslēgas un telefons. Tajā drausmīgajā kvalitātē, ko man izdevās izspiest no planšetes (jo man nav fotoaparāta kā tāda, bet telefonu neiekļaut bildē šķiet grēks) atslēgām klāt ir zaļš tārpiņš, bet telefons ir baltā maciņā. Vienreiz jau man bija sasists ekrāns, vairāk neko tādu negribu atkārtot. Un zaļais tārpiņš, jo tas ir pietiekami kompakts un ērts, lai aiz tā no kaut kurienes izvilktu ārā un pietiekami rets, lai nebūtu katram otrajam Rīgas iedzīvotājam.
  • Roku krēms. Es ar nepacietību gaidu, kad tas man beigsies, jo man tas nepatīk – pārāk taukains. To laikam kādreiz varēja dabūt AVON katalogā. Vispār man tāda produkcija nepatīk, tāpēc vairāk neko nepasūtu no katalogiem.
  • “Dzintara” lūpu balzams, kas pasargā lūpas no saules, vēja un sala.  Pagaidām pieturos pie šī un esmu apmierināta.
  • Skropstu tuša “Loreal Telescopic Clean Difinition”. Trako dienu pirkums, kas pagaidām sevi ir apliecinājis. Nedrūp pirmajās minūtēs un arī pēc lietus neizskatos pēc pandas.
  • Ibumetīns un Fastum. Galvas sāpes ir mans sliktākais, bet tomēr draugs, un roku es traumēju pirms 2 nedēļām un dažreiz iesāpās vēl tagad, tāpēc klausu BKUS māsiņām un cītīgi smērēju, kaut gan diži nešķiet, ka palīdzētu, bet nu labi.
  • Maks. Tā man ir kā otra soma, tikai mini formātā. Sen nevajadzīgi čeki, vilcienu un kino biļešu kolekcija, ašās pierakstu lapiņas, klientu kartes, etalons, tiesības (kas lieti noder kā dokuments, jo pasi ikdienā nenēsāju līdzi) un vizītkartes. Nauda? Pfff, kas tas tāds?

Tas bija par šodienu. Darbadienās man tur vēl ir ūdens pudele, košļenes un mācību grāmatas un klades un salvetes.

Kā? Un austiņu nav? Kāāā?!?!? Jā, manā somā austiņu nav. Es esmu tā persona, kas sameklē 1 perfekto mākslinieku un tad nonstopā to klausās, līdz apnīk. Patlaban esmu sava nākamā perfektā mākslinieka meklējumos, tāpēc austiņu nav. 🙂

Tālāk stafeti nododu Anetei, Evijai un Karamelei.