Atskats uz janvāri

https://i0.wp.com/data.whicdn.com/images/276563410/large.jpg

Skatoties uz paveikto, mani izbrīna, ka tas viss notika janvārī, kas studentiem (tātad arī man) ir sesijas mēnesis.

Grāmatas. Izlasīju 10 grāmatas un uzstādīju personīgo rekordu, jo tik daudz vienā mēnesī es vēl neesmu izlasījusi. Ja teiciens “kā gadu iesāksi, tā pavadīsi”, tad mans lasīšanas gads rādās ļoti labs, arī ņemot vērā faktu, ka vairākas grāmatas bija patiešām labas. Par visām esmu dažus vārdus jau uzrakstījusi, tāpēc turpmāk būs linki uz aprakstiem.
Ilmārs Šlāpins “Nepareizie stāsti”, Kaspars Pūce “Ko lai dara, tādi laiki”, Oskars Vailds “Doriana Greja ģīmetne”, Rupi Kaur “milk and honey”viss vienā katlā lasāms te.
Frēderiks Bakmans “Omce sūta sveicienus un atvainojas”te.
Kriss Stjuarts “Papagailis piparu kokā”te.
Jana Egle “Gaismā” te.
Egils Lukjanskis “Rēta akmenī” te
Džodžo Moja “pirms atkal tiksimies” – agrāko atsauksmi var lasīt te, bet pārlasīšanā visu sanāca uztvert mazāk saasināti. Bet tas nemaina to, ka grāmata ir laba.
Džodžo Moja “pēc tevis” te.

Filmas/seriāli. Sāku turpināt radināt sevi pie jaunu seriālu skatīšanās (kopš beidzu skatīties “Friends”, labu laiku nezināju kā dzīvot tālāk). Manā redzeslaukā tagad ir “Series of Unfortunate Events”, “Mom” smadzeņu atvēsināšanai un “The Crown”, kā arī atsākās “How to Get Away With Murder”. No filmām noskatījos 8, no kurām visaugstāk vērtēju “La La Land”. Lai gan mūzikli man ne pārāk iet pie sirds, šis tomēr spēja manu uzmanību noturēt līdz beigām. Un tās beigas, tās beigas! Novērtēju ar 10/10. Pārējās košļeņu filmas nemaz nav vērts pieminēt.

Teātris. Skatījos 5 notikumus, kas saistīti ar teātri.
“NN Nakts” JRT – jau kā tradīcija notiek otro gadu pēc kārtas, kur novērtē arī otru teātra pusi – kritiku. Konceptā līdzīgi kā pagājušo gadu, bet šoreiz daudz foršāk un īsāk, koncentrētāk. Divejādas izjūtas raisīja skatuves noformējums kā Getliņu izgāztuve, kur kritiķiem jākāpj pāri izmētātām čipsu pakām, bet saprotu arī otru – profesionālo – pusi.
“Jevgēnijs Oņegins” LNOB – piedzīvoju izbrīnu par to, ka dzied krieviski, bet scenogrāfija bija smuka (tikai vēl vienu izbrīnu radīja reklāma modes skates veidā ar Amoralles tērpiem). Nezinu, cik ļoti tērpu mūsdienīgums un atklātums sasaucās ar valodas senumu (jo krieviski es nebumbum), ko man būtu interesanti uzzināt.
LTV1 rādīja Elmāra Seņkova “Meitenes” iestudējumu un arī Reiņa Suhanova “Bērns, vārdā Rainis”. Abi šie iestudējumi ir pateicīgi televīzijas kameru darbam noķert īstos izrādes momentus, jo darbība nenotiek uz lielas skatuves. “Meitenēs” man simpatizēja stāsts un izvēlētās aktrises, “Bērnā, vārdā Rainis” tas, cik interesanti izdomā bērniem izstāstīt stāstu, pielietojot minimālus līdzekļus.
“Bonija un Klaids” Dailes teātrī – izrādes sākumā skatītājus (vai paši sevi) aktieri Mārtiņš Upenieks un Lelde Dreimane izklaidē, lasot kritiku šo izrādi. Bet varbūt, lai sagatavotu skatītāju. Katrā gadījumā nav grūti izdomāt, par ko ir stāsts. Interesanta ir režisora iecere likt skatītājiem līdzdarboties izrādes procesā, izmantojot lukturīšus (interesanti, kāda būtu izrāde, ja to nebūtu). Laiks aizlidoja vēja spārniem jeb var arī teikt, ka negaidīju beigas tik ātri.

Plāni februārim

  • Pagaidām plānā ir apmeklēt 4 teātra izrādes;
  • Grāmatu ziņā nav īsta plāna, pēc kā vadīties, tāpēc paļaušos uz sajūtām. Gribas kaut ko no non-fiction palasīt, tāpēc varbūt beidzot jāķeras klāt grāmatām, kas manā plauktā stāvējušas klāt way too long.
  • Bet joprojām spēkā paliek 1 grāmata no Kindles un 1 latviešu autoru darbs.

Attēls te.

Mazas piezīmes par padarīto.

Ir pagājis svētku laiks, un pienācis laiks kaut kā tad uzrakstīt par visu paveikto pēdējā nedēļā, uzrakstīt plānus un ieceres. Lai gan nebiju domājusi šogad apkrauties ar lasīšanas izaicinājumiem. Goodreads atzīmēju, ka šogad izlasīšu 80 grāmatas, tumblr es uzgāju vienu ļoti foršu lasīšanas izaicinājumu visam gadam (ceru, ka ar to neies kā ar bingo pagājušo gadu) un esmu ieviesusi arī ‘lasāmo burku’ jeb TBR jar (to-be-read jar), kur tad saliku savas 60 Rīgā esošas grāmatas un katru mēnesi izvilkšu pa 3 un tās izlasīšu. Varbūt beidzot tikšu vaļā no zināmas vainas izjūtas. Tāpat nodomāju, ka nesēžu Goodreads Latvijas grupā tāpat vien, tāpēc apņēmos mēnesī izlasīt vismaz tās grāmatas, kuras es neesmu lasījusi. Un vēl – alfabēta izaicinājums kādam brīvākam brīdim. Galvenais jau ir tikai lasīt, un tad tas pats no sevis aizpildīsies. Izskatās ļoti daudz, bet, kad sarakstīju visu uz lapiņām, nemaz tik daudz nebija. Veiksmi man, veiksmi jums savos izaicinājums, un lai šis ir patiešām LABS gads.

Par paveikto: esmu noskatījusies 2 filmas un izlasījusi 2 grāmatas pēdējās nedēļas laikā. Tagad, kad pirmā mirkļa izjūtas ir kaut cik norimušas, var ķerties arī pie atsauksmēm. 😀

Sākšu ar filmām:


Grace of Monaco
vēsta par Holivudas aktrises Greisas Kellijas dzīvi, kad viņa ir apprecējusi Monaco princi Renjē III un kļuvusi par Monaco princesi. Filmai galvenais nav vēsturiskais vai biogrāfiskais aspekts, cik ļoti pievērsta uzmanība ir uz sievietes iekšējiem sevis meklējumiem un samierināšanos ar to, ko princese vairs nekad nebūs aktrise.  Pati filma atstāja tādu nekādu iespaidu, bet to nevar novelt uz filmas ražotājiem, jo filmas sākumā ir uzraksts, ka “stāsts ir izdomāts”, bet tāpēc rodas šaubas par jebkura rādāmā notikuma patiesību. Man patika KIdmena, bet šī nav viņas spožākā loma. Viņas kustības un grācija ļauj noticēt, ka tā tur uz ekrāna ir Greisa Kellija, bet ne līdz galam. Kaut kas tomēr pietrūkst. Vērtējums: 6/10.

Otra filma atspoguļo Apple kompānijas slavas un neslavas brīžus pašā kompānijas dibināšanas sākumā. Vismaz tā vajadzētu būt. Viss, ko es dabūju, ir neveikli savilkti kopā “svarīgākie” momenti no kompānijas dibināšanas vēstures, kuros esošie notikumi lielāko tiesu nav saistīti viens ar otru. No Apple neko nelietoju (un netaisos) (tagad jau dzirdu sašutumā ievilktas elpas), tāpēc filma mani zināmā mērā vilināja uzzināt kā viss sākās, attīstījās, un kā nonāca līdz tam masu produktam, kas ir tagad. Un protams, Džobsu pašu. Tas, ko es uzzināju, ir, ka Džobss ir sava produkta fanāts līdz beigām, kurš neizturami dresē savus darbiniekus, ko beigās neiztur valde un viņš tiek atstādināts no sava projekta. (tas bija vienīgais fakts, kuru uzzināju). Pēc gadiem viņš uzņemas rūpes par savu bērnu un tiek pieņemts atpakaļ darbā, bet pie cita projekta. Beigas man ir miglā tītas, bet, cik lasīju  citās atsauksmēs, tās neuzlabo filmas draņķīgumu. Žēl. Vērtējums: 5/10.

Vladimira Kaijaka “Enijas bizi” es principā izlasīju dēļ tā, lai redzētu, vai ir vērts skatīties “Likteņa līdumniekus”. Lai gan šī ir tikai pirmā daļa no četrām, tā man atsita visu vēlmi. Lielos vilcienos Juris mīl Eniju, bet tēvs izvēlas viņam citu līgavu un viņš apprecas ar to, bet Enija visu mūžu no viņa neatkāpjas līdz viņš ņem galu. Līdz tam laikam Jura sievai Ievai ir 3 bērni un viņa ir palikusi par saimnieci Nārbuļos, bet arī no viņas Enija neatkāpjas un viņas bize savelkas ap Ievas kaklu, it kā vainojot viņu Jura nāvē. Bet beigās Nārbuļi piedzīvo vēl vienas laulības – Ieva apprecas ar kalpu. Šitas te man atgādināja “Ugunsgrēka” maigāku versiju. Varbūt es to visu ļoti velku kopā ar seriālu, tāpēc nespēju stāstu izjust līdz galam (vai neizjust), bet, nu jā, seni laiki, senas paražas, ko gan es gribu. Ja man kāds pateiktu, ka lasīt tālāk ir vērts un tālākais ne tuvu nelīdzinās pirmajai daļai, es lasītu. Bet tagad man nav pārliecības. Vērtējums: 6/10.

Klasika, kas ilgu laiku deldēja manus plauktus, un kuru faktiski nopirku tikai tāpēc, ka Dailes teātris iestudēja izrādi. Izrāde vēl nav noskatīta, bet vismaz nedošos uz to kā balta lapa. Romāns ir par ārsta sievu Emmu, kas ielaižas ārlaulības sakaros, kā rezultātā dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Šie sakari (kopā 2) dzen viņu zemāk un zemāk pa sabiedrības hierarhijas kāpnēm līdz pašas meli pazudina kā viņu, tā viņas ģimeni. Vai mīlestība spēj cilvēku pazudināt un cik akla viņa ir? Vai aklums nav tikai šķietama maska, nevēlēšanās redzēt un saprast patiesību? Cik tālu ir gatava iet 19. gadsimta sieviete? Darbs man ļoti atgādināja Annu Kareņinu ne tikai uzbūves ziņā, bet arī tajā “sieviešu ciešanas” manierē. Lielisks klasikas darbs. Vērtējums: 9/10.