Atskats uz #7in7 lasīšanas maratonu

Kā jau rakstīju iepriekš, pagājušajā nedēļā norisinājās lasīšanas maratons, kura galvenais mērķis bija izlasīt 7 lietas 7 dienās. Es tajā piedalījos un man veicās negaidīti labi, lai gan īpaši nesanāca pieturēties pie sākotnēji izvirzītā lasīšanas plāna, jo man patīk staigāt un bibliotēka ir liels vilinājums.

Izlasīju 7 grāmatas:
14.08.: Megija Stīvotera “Balāde”
15.08.: Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”
16.08.: Kīra Kesa “Mantiniece”, “The Crown”
17.08.: Elīna Kolāte, Elīna Kursīte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”, Anna Toda “After”
19.08.: Viljams Šekspīrs “Hamlets”

Tagad par katru grāmatu sīkāk.

Megija Stīvotera “Balāde”: izrādās, šī ir otrā grāmata autores duoloģijā, par ko es uzzināju pēc tam, kad gāju goodreadā atzīmēt izlasīto. Nu, neko darīt. Stāsts ir par Džeimsu un Dī, kas devušies uz tādu kā mūzikas universitāti apgūt katrs sava instrumenta spēli, bet abiem ir katram citādas spējas, kas ļauj būt tuvāk feju pasaulei. To vēl vairāk pastiprina Džeimsa attiecības ar Nualu – pusfeju. Feju pasaulei ir kārtojami rēķini ar cilvēkiem un otrādāk, un kad vēl to labāk izdarīt, ja ne Visu Svēto naktī.
Man patīk kā Stīvotera uzbur pasaules, kurās dzīvot viņas varoņiem. Lai gan neesmu lasījusi viņas jaunākos darbus, Shiver grāmatas es arī atceros kā labas. Jāsaka gan, ka šie varoņi man neraisīja aizrautību, bet tas nebūt nepalēlināja grāmatas izlasīšanas ātrumu. Es saprotu, kāpēc pirms pāris gadiem liku šai grāmatai maksimālo vērtējumu (jo vienkārši neko tādu droši vien nebiju lasījusi), bet tagad man tas nelikās nekas īpašs. Bet pluss par to, ka nebija par vampīriem. 7/10

Jānis Tomašs “melnie darba cimdi”: guvums no bibliotēkas, jo lasīšanas maratona laikā tak jālasa īsas grāmatas. Šī man iekrita atmiņā Latvijas Literatūras gada balvas laureāte nominācijā “Gada debija”. Lai gan joprojām bija mazāk dzejoļu, kas uzrunāja, tomēr visi kopā veido stipri vīrišķīgu dzeju par vīriešu dzīves problēmām. Sākumā dikti nesabalansēti katrs otrais dzejolis par pudelēm, bet pēc jau sajaucas arī ar citām apspēlētajām tēmām. Ļoti prasmīgas saspēles ar vārdiem, par kurām var tikai brīnīties kā tā var uzrakstīt. Ja joprojām līdzīgi kā es maldāties latviešu dzejas labirintos, šis ir krājums, pie kā jāpietur. 8/10

Kīra Kesa “Mantiniece”: gribēju aizraujošu atpūtu un tādu lasāmvielu, ko varētu izraut vienā vakarā un tādu arī dabūju. Šis ir turpinājums jau zināmajai The Selection sērijai, kur galvenā varone ir Meksona meita un iet cauri pati savam Atlases procesam no 35 puišiem izvēloties sev nākamo vīru. Brīžiem kaitināja galvenās varones egoisms, tāpat bija daudzi citas nepilnības (Īdlina būs nākamā karaliene, bet zin tikai vienu valodu, Meksonam 36 gadi, bet jau tiek attēlots kā vecītis, kam tūlīt jāatstiepj kājas utt.). Tāpat vairāk gribējās valsts pārvaldīšanas aspektus, bet es saprotu arī grāmatas mērķauditoriju un to, ka tam vecumam tas var nebūt tik aktuāli. Kopumā man patika un es uzreiz gāju lasīt nākamo daļu. 7,5/10

Kīra Kesa “The Crown”: šeit turpinās Īdlinas Atlases process un valsts vadīšana. Palikuši seši jaunieši, kas cīnās par vietu viņai blakus, kamēr viņa pati jūtas apmulsusi ne tikai attiecībā pret Atlasi, bet arī pret valsts iedzīvotājiem un cilvēkiem, kam uzticēties. Priecēja, ka Īdlinai mainās raksturs uz labo pusi un vairs tik ļoti nekrita uz nerviem. Beigas izskatījās tā, it kā autorei viss būtu līdz kaklam. Bet viennozīmīgi šī ir tā sērija, ar ko es turpmāk kārpīšos ārā no reading slump’a. 7/10

Elīna Kursīte, Elīna Kolāte “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi”: apkopoti sirsnīgi stāsti par Latvijas pierobežas mazajos ciemos dzīvojošajiem cilvēkiem. Ciemu izvēle atkarīga no attāluma no jūras vai kaimiņvalsts (2 kilometri) vai ciema iedzīvotāju skaita (10 un mazāk). Kopā var iepazīt 66 ciemus cilvēku stāstu un nosaukumu ziņā (kas ir diezgan amizanti). Ļoti ceru, ka šīs ekspedīcijas nebeigsies un būs lasāms vēl kas tikpat foršs. 9/10

Anna Toda “After. Pēc mūsu tikšanās.”: lasīju, jo joprojām gribēju ko vieglu, bet dabūju dusmas un nesaprašanu. Stāsts ir Krēslas un Greja krustojums, tur nekas nemainās. Es to zināju, bet joprojām cerēju uz ko aizraujošu un “nevar nolikt malā”, bet sagaidīju tikai “nevar nolikt malā”, jo lai gan sižets ne ar ko īpašu neizceļas, 600 lappuses izlasīju vienā vakarā (kas pat man ir rekords). Kaitināja izstieptais sižets (600 lapās aprakstītas divas nedēļas), galveno varoņu raksturi, turpmākās daļas neinteresē. 3/10

Viljams Šekspīrs “Hamlets”: pasaules klasika, ko izrādās, kādreiz jau biju lasījusi. Katrā gadījumā, esmu redzējusi pusi Londonas karaliskā teātra iestudējumam un nezināju, ar ko tas beidzās, tāpēc jo vairāk piemērots lasīšanai. To tagad esmu noskaidrojusi un sirds mierīga. Parasti man traucē, ka teksts rakstīts kā dzeja (ja nav dzeja), bet šeit tas netraucēja. Forši, ka sākumā bija varoņu saraksts ar to, kas kurš ir, jo tam nebija iespējams tāpat izsekot līdzi. 8/10

Varu tikai secināt, ka nedēļas laikā mierīgi var izlasīt septiņas grāmatas (1841 lappusi), ja ir pietiekami liela motivācija. Svarīgi ir arī izvēlēties grāmatas, ko tiešām ir interese lasīt, jo sākotnēji izvirzītajā lasīšanas plānā ievietoju grāmatas, kuras ir īsas un ļoti ilgi stāv manā plauktā, bet mierīgi var stāvēt vēl dažus gadus, jo nav interese vai noskaņojums tām ķerties klāt. Un no tā izriet, ka grāmatas biezumam nav nozīmes – ja ir interese, to var izlasīt vienā vakarā. Un lasīšanas maratons ir lieliska motivācija – lai gan nedēļas laikā nesekoju līdzi, kā sokas citiem maratona dalībniekiem, mērķa izvirzīšana ir labs veids kā sevi motivēt lasīt.

Noteikti domāju piedalīties vēl kādā maratonā šī gada laikā, šis bija tik veiksmīgs, jo nebija konkrēti uzstādījumi, kas jālasa un varēja variēt. Iespējams, citi tik veiksmīgi nebūs, bet tas ir plānošanas un laika jautājums.

Advertisements

Lasīšanas maratons: #7in7readathon

#7in7readathon paredz to, ka tiek lasītas septiņas lietas septiņu dienu laikā. Atceros, ka citos gados ir bijuši vēl papildus izaicinājumi, piemēram, lasīt grāmatu ar sarkanu vāku u.tml., bet šogad maratona veidotāji ir ļāvuši lasīt visu, kas pašiem ienāk prātā. Lai tikai pēc skaita būtu septiņi.

Ilgums: 14.-20. augusts. Tātad, vesela nedēļa.

Es šim esmu izvēlējusies īsākās grāmatas, kas stāv manā grāmatplauktā ilgāk par gadu un pie reizes mēģinot aptvert dažas kategorijas savos gada lasīšanas izaicinājumos.

Nākošnedēļ lasīšu:

  • Džeina Ostina – Lēdija Sūzanna
  • Megija Stīvotera – Balāde un Lamento
  • Kobo Abe – Sieviete smiltīs
  • Fransuāza Sagāna – Akordi
  • Viljams Šekspīrs – Hamlets
  • Mark Manson – The Subtle Art of Not Giving a Fuck

Lasīšanas plāni 2017

Pēc raksta par iespējām dažādot savu lasīšanu šogad būtu jāpublicē savi plāni. Daļu jau esmu izdarījusi un sastādījusi lasāmo sarakstu, kurš gada gaitā tiks rediģēts ne reizi vien. Tāpat te vai tur komentāros vari norādīt piemērotas grāmatu nominācijas katrai kategorijai – tas man noderētu. 🙂

Tiem, kas neceļo uz citām lapām – šogad piedalos divos lasīšanas izaicinājumos – “Popsugar Reading Challenge” un “Around the Year in 52 Books”. Mērķis nav izpildīt abus, bet izpildīt vismaz vienu kopīgo, t.i., izlasīt vismaz 52 grāmatas no pieejamajām kategorijām. Un arī, kategorijām jāņem pēc iespējas vairāk tās grāmatas, kas man pieder (tieši šī iemesla pēc kādu piekto reizi pāris mēnešu laikā pārkārtoju savu grāmatplauktu).

Grāmatplaukta pārkārtošana aizved mani pie nākamās grāmatu apņemšanās – pirkt mazāk. “Otra elpa” Stabu un arī Čaka ielā ir īsts naudas izsūcējs, jo periodiski ieklīstot tur ir tik daudz grāmatu, kuras gribu izlasīt (un protams, jautājums “vai man to vajag” prātā ienāk tikai tad, kad maisi jāstiepj atpakaļ mājās) Tikpat nežēlīgi ir grāmatveikali, kuros sanāk ieklīst, un kuriem ir atlaides (“Valters un Rapa”, es runāju par jums) un nemaz nerunāju par ibook.lv vai FB grāmatu pārdošanas grupām. Pārkārtojot grāmatplauktu atlasīju vismaz 30 grāmatas, par kurām sapratu, ka tās tuvākā laikā nelasīšu un pastāv iespēja tām nemaz nepieķerties klāt. Lai gan tuvākā bibliotēka man atrodas super neērtā vietā, tur ir vairāk tādas, kuras gribu izlasīt, nekā minētajās vietās lētās, kurām visticamāk nepieķeršos nemaz klāt.

Trešā/ceturtā apņemšanās ir izlasīt vismaz vienu grāmatu mēnesī Kindlē. Tā man veiksmīgi krāj putekļus kaut kur uz galda – nu ir pienācis laiks to mainīt.

Gribu izlasīt arī visas “Mēs.Latvija, XX gadsimts” līdz šim iznākušās grāmatas. Tas nozīmē – Bogene, Svina garša, Gaiļu kalna ēna, 18, Istaba, Vārdiem nebija vietas.

Viens latviešu autoru darbs mēnesī arī izklausās jauki, tāpēc ar “Mēs.Latvija, XX gadsimts” darbiem man pietiek pusgadam, otru pusgadu realizēs plauktā esošie/bibliotēkā acīs iekritušie, ja personīgie krājumi beigsies.

Un pēdējais punkts – beidzot aiziet uz to grāmatnīcas grāmatu kluba tikšanos un saprast, ka mani tur neapēdīs un ka tur ir forši.

Lai šī iznākšana no alas ar savām apņemšanām kalpo kā vēl viena apņemšanās tās arī izpildīt. Gads ir garš un gan jau uzņēmība arī parādīsies.

RainbowThon 2.0

https://img1.etsystatic.com/014/0/7924827/il_570xN.444329531_dj42.jpg

Šis lasīšanas maratons mani uzrunāja ar savu ideju un izdomāju piedalīties.

Kad? 7.-14. februāris

Noteikumi? Izlasīt 4-6 grāmatas, kas reprezentē varavīksnes krāsas (sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, tumši zila un violeta), bet var arī tikai vienu (teiksim, 4-6 sarkanas).

Ko es lasīšu? Līdz 7. datumam ceru pabeigt to, ko tagad lasu, un tad sekos izvēlētās grāmatas.

Sarkans – Matss Strandbergs un Sāra Elfgrēna “Atslēga” vai Brema Stoketa “Drakula”
Oranžs – Nikola Mounsa “Apmaldījies tulkojumā”
Dzeltens – Jandy Nelson “I’ll give you the sun”
Zaļa – Džeina Ostina “Lēdija Sūzanna”
Gaiši zila – Hjū Hovijs “Vilna”
Tumši zila – Reinbova Rouvela “Fanīte” vai Šerila Strouda “Mežone”
Violeta  – Oidira Ava Olafsdotira “Astoņu ziedlapu roze”

Pavisam noteikti neplānoju izlasīt visas šeit minētās grāmatas, jo tieši tajā nedēļā atsāku mācības un laiks mēdz būt riebīgs un paslēpties brīdī, kad to vajag. Esmu optimistiski noskaņota uz to, ka izlasīšu vismaz 3 no šeit minētajām grāmatām, bet tad jau 15. datumā varēs redzēt, kā man gājis.

Attēlam (te) ir ilustratīva nozīme.

Atskats uz RYBSAT lasīšanas maratonu

Es neprotu ievērot noteikumus. Nē, es protu, bet līdz konkrētam brīdim. Un par to es pārliecinājos RYBSAT lasīšanas maratonā, par ko pastāstīju iepriekšējā rakstā.

Mērķis man bija izlasīt 3 grāmatas šādā secībā – “Burvji”, “Brīvība tīklos” un izcilā gadījumā “Leksikons”. Sanāca tikai abas izdevniecības “Prometejs” grāmatas, lai gan tās nemaz nebija blakus.

Levs Grosmans – Burvji.  Kventinam paredzama diezgan nodrošināta nākotne, bet viņš vienveidīgajai dzīvei neredz jēgu un sapņo par Filoriju. Pēc kādas maldīšanās pa mežu viņš pēkšņi atrod to, ko viņa sirds kāro – burvju skolu Bleikbilu. Kventins uzsāk mācības, daļēji atsacīdamies no dzīves, ko viņš pazina iepriekš.

Lasītājam ir ļauts sekot Kventina un viņa draugu gaitām 7 gadu garumā. Lasot nepameta sajūta, ka viss notiek pārāk ātri – šo vienu grāmatu jau vien varētu sadalīt trijās, bet, ja šī ir triloģija, tad notikumi vēl tikai attīstīsies. Jauniešu literatūras plauktiņā tā ierindojas augstāk par pārējām – šo nevar salīdzināt ne ar “Bada spēlēm” vai vēl kaut ko tikpat distopisku, jo, lai gan arī te runā par sapņu zemi un to pat apmeklē, tomēr reizē tā ir arī par atbildības uzņemšanos, par dzīves nerožainību, par lēmumu pieņemšanu un vēl un vēl. Grāmatai ir pārsteidzoši labs tulkojums – katrā gadījumā man ne reizi acis neaizķērās pie komatiem nevietā vai dažiem greiziem izteicieniem, te nu jāsaka paldies tulkotājam Vilim Kasimam. Par “Burvjiem” dodu 9/10. Es nesaprotu, kāpēc es šo grāmatu neizlasīju ātrāk.

Un nu par otru “Prometeja” grāmatu – Makss Berijs – Leksikons. Lai gan grāmata iesākas diezgan mīklaini, mīkla nepazūd līdz grāmatas beigām. Spriedze arī nē. Grāmatu veido 3 dažādu varoņu skatupunkti – Emīlijas, Vila un Eliota, kā arī dažādi interneta materiāli, kas vēl vairāk visu samudžina. Lasītājam nepārtraukti pašam ir jādomā līdzi par to, kas notiek, kāpēc notiek un kāda tam visam ir nozīme, tāpēc šī ir ne tikai stāsta ziņā spriedzes pilna grāmata, bet arī intelektuālā ziņā – nebrīnītos, ja tu dzirdētu, kā griežas tavi smadzeņu zobratiņi kaut kur uz beigu pusi.

Vai tu esi iedomājies, kāda nozīme ir vārdam, ko izsaki? Piemēram, “paldies” (Nu labi, grāmatas spēku neietekmē šādi mīļvārdiņi). Katrā gadījumā lasītājam ir dota iespēja izvērtēt gan to, ko viņš saka, gan to, kādu informāciju viņš sniedz citiem it kā līdzīgiem cilvēkiem vai tikai ierakstot kaut ko par sevi sociālajos tīklos, jo pat ar vienu vārdu pietiek, lai noteiktu, kas tu esi par putnu un kā tevi aptīt ap pirkstu. Arī par šo grāmatu nesaprotu, kā kaut ko tādu es varēju tik ilgi neņemt rokās, bet tikai ar skatienu apveltīt, izvēloties nākamo grāmatu no plaukta, jo tā ir tik brīnišķīgi šausminoši patiesa, ka bail paliek. 10/10.

Lai gan manu lasīšanas maratonu zināmā mērā izgāza eksāmens, kas bija tieši pa vidu, un es te lasāmo lietu sarakstā varētu pievienot lekciju pierakstus un konspektus, tomēr esmu apmierināta, ka esmu izlasījusi tieši tās grāmatas, ko jau sen vēlējos izlasīt. Tagad gribu izlasīt arī pārējās “Prometeja” grāmatas, jo, ja arī pārējās ir tikpat labas, tad es aiz sajūsmas nezināšu, kur likties. Vēl man ir atgūta patika pret papīra grāmatām, tagad vairs neņurdu, ka grāmatas ir smagas un tur neko nevar iebikstīt.

Man ir doma piedalīties Rainbowthon, kur jāizlasa grāmatas varavīksnes krāsās (sešas, tātad), bet var arī tikai 4 un var arī to pašu daudzumu izlasīt tikai no vienas krāsas. Tas notiek no 7. febrāra līdz 14. februārim. Bet vakar Instagram arī parādījās cits piedāvājums – #CrashThatTBRPile, kas paredz to, ka jālasa tās grāmatas, kas plauktā guļ jau veselu mūžību – ilgāk par pusgadu vai gadu. Vēl neesmu izlēmusi, kurā piedalīšos un vai vispār piedalīšos, tāpēc par to visticamāk uzzināsiet vai nu no atsevišķa raksta vai mēneša beigās.

RYBSAT lasīšanas maratons

Hey hey!

Lai te nebūtu pilnīgs klusums, izdomāju, ka varu taču 1) te kaut ko ierakstīt un 2) paīsināt lasāmo grāmatu kaudzi. Kā? Piedaloties lasīšanas maratonā!

RYBSAT jeb Read Your Bookshelf-A-Thon šoreiz notiek jau septīto reizi un datumi ir no šodienas (19.01.) līdz pirmdienai, 25.01. Kas jādara? Izvēlies vienu vietu (grāmatu) savā grāmatplauktā un izvēlies, uz kuru pusi lasīsi tālāk – pa labi vai pa kreisi. Tu pats vari noteikt, cik grāmatas izlasīsi – tā var būt tikai 1, tās var būt 5, kaut 10. Galvenā doma ir saīsināt lasāmo grāmatu kalnu līdz mazākam kalnam (bet tajā pašā laikā “kalniem pāri citi kalni būs”).

Speciāli šim maratonam pārkārtoju savu grāmatplauktu tā, lai man viss sakrīt tā kā vajag. Pabeigšu lasīt “Burvjus”, tad sekos Osvalda Zebra “Brīvība tīklos” un būtu baigi forši pieķeries arī Marka Berija “Leksikonam”.

Izcilā gadījumā īstenosies visas grāmatas no šeit minētajām, bet reāli es ceru uz 2, bet vēl reālāk uz 1, jo man vēl viens eksāmens jānokārto un būšu brīva arī no sesijas gūsta. Šis maratons arī palīdzēs man atgūt patiku pret fiziskajām grāmatām. Kaut kur starp veco gadu un jauno gadu dabūju Kindli, pret kuru man agrāk bija tikpat lieli brenda aizspriedumi kā pret Apple produkciju (pret āboliem tā joprojām ir pamatīgi pastāvoša). Tagad man ir tāda: fiziskās grāmatas? fuj, viņas ir tik smagas, kā tādas var noturēt rokās? Šim gan būs uz nedēļu jāmainās.

Katrā gadījumā, tad jau redzēs kā man veiksies.

24 stundu lasīšanas maratons

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/204268173/large.jpg

Jā, 24 stundu lasīšanas maratons bija tieši tik ērts, cik izskatās šajā bildē. Iepriekš par piedalīšanos blogā neziņoju, vien dažas stundas pirms tā sākšanas nolēmu piedalīties, ko rosināja jaunās rajona bibliotēkas apmeklējums un dzejas pilnas rokas.

Dewey’s lasīšanas maratons notiek divreiz gadā – oktobrī un aprīlī, un abās dienās ir tikai 24 stundu garš. Mērķis ir tieši tāds pats, kā visiem pārējiem lasīšanas maratoniem – izlasīt tik daudz, cik ir iespējams.

Tas, kā man gāja:

Imants Ziedonis – Kurzemīte – 154 lpp
Valts Vitmens – Zāles stiebri – 215 lpp
Sabīne Košeļeva – Rīga – Maskava – 112 lpp
Kurts Vonnegūts – Čempionu brokastis – 50 lpp
Jānis Rokpelnis – Dzeja – 189 lpp

Kopā man sanāk 720 lappuses.

Ar Ziedoni neesmu rēķinus noslēgusi, izlasīju tikai grāmatas pirmo daļu, kas man bija jāizlasa semināram, otrā daļa paliek gaisā karājoties ar mērķi izlasīt kaut kad vēlāk.

Šis bija pirmais 24 stundu maratons, noteikti domāju piedalīties vēl.

Attēls: šeit.

BookTubeAThon

image

Man šis lasīšanas maratons ir beidzies jau šodien, jo neparedzēju, ka varētu apslimt ar gadsimta iesnām. Kā tad man gāja?

Kā jau varēja uzzināt manā iepriekšējā rakstā, šim pasākumam bija septiņi izaicinājumi:

1) Grāmata ar zilu krāsu uz vāka;
2) Grāmata, kuras autoram ir tāds pats uzvārda pirmais burts kā tev;
3) Grāmata, kura ir kāda cita cilvēka mīļākā grāmata (mana ir “Lepnums un aizspriedumi”, ja trūkst ideju, vari lasīt kaut to.);
4) Pēdējā nopirktā grāmata;
5) Grāmata, kas jāpabeidz bez tās atlaišanas. (Tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu ļoti, ļoti plāna, vai jāstaipa līdzi tā, ka nesanāk atlaist vaļā.)
6) Grāmata, kuru tu ļoti, ļoti gribi izlasīt;
7) Izlasīt septiņas grāmatas.

Tad tas, kāds bija mans sākotnējais uzstādījums šim izaicinājumam, ir apskatāms manā Instagram kontā. Atbraucot uz Tukuma mežiem tas mainījās, Sandras Veinbergas “Mediju misija” izlidoja ārā, jo tās lasīšana bija pārāk… nopietna. Teiksim tā. Tad tas saraksts, kas man izveidojās šodien, ir šāds (cipari atbilst augstāk esošiem izaicinājumiem):
1) Dorisa Lesinga – piektais bērns
2) –
3) Inga Ābele – Kamenes un skudras
4) Džeina Ostina – Mīlestība un draudzība
5) Alesandro Bariko – Zīds
6) Mērija Anna Šafere& Annija Borouze – Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība
7) Sofija Kinsela – Man ir tavs telefons.

Pie otrā biju ieplānojusi lasīt Diānas Seterfīldas “Trīspadsmito stāstu”. Bet tad es dabūju lielas iesnas ar temperatūru, sāpošu kaklu un galvu, un tad, kad sāku lasīt, sapratu, ka to nevaru darīt, jo manas koncentrēšanās spējas ir zem nulles. Tad nu pa sestdienu un svētdienu esmu tikusi līdz 18 lappusei. Noteikti es šomēnes to grāmatu pabeigšu, bet ne šī maratona laikā.

Ak jā, BookTubeAThon man sākās pēc Austrālijas laika, jo tad es biju Rīgā un man gribējās lasīt, bet nebija jēgas kaut ko iesākt un tad atkal pamest, lai lasītu izaicinājumu grāmatas, tāpēc ņēmu un lasīju.

Par grāmatām.

Dorisa Lesinga – piektais bērns Man bija otrā daļa mājās no aizpagājušās Ķīpsalas un šogad man tur kāda laipna dāma paskaidroja, ka te ir divas grāmatas un iedeva man pirmo (šo). Patiesībā diezgan interesants stāsts par to, kā perfektā ģimene sadzīvo ar piekto bērnu, kas nemaz nav tuvu perfektam.
Inga Ābele – Kamenes un skudras Mani biedē latviešu literatūra. Varbūt tas ir pēc zpd, bet tas ir smagi pastiprinājies pēc literatūras eksāmena, tāpēc šo es paņēmu tikai tāpēc, ka tā bija plāna un manā deguna priekšā un jau sen viņa tur stāv. Izlasīju, un sapratu, ka nav nemaz tik traki un Ābeli var lasīt. Vismaz šo varēja. Grāmatu veido vairāki īsie stāsti, kas ir neatkarīgi viens no otra. Nošmaucos un nelasīju stāstu par zirgiem, jo tas bija par garu un sākums neuzrunāja. Bet pēdējais stāsts to izglāba un pacēla grāmatas vērtējumu.
Džeina Ostina – Mīlestība un draudzība Ak kungs, kas tas bija? Dzīvās šausmas. Dagnijas Dreikas tulkojums “Kalnu aukām” jau bija tik briesmīgs, ka netiku tālāk pa 20 lappusēm, bet šis? Ar sakostiem zobiem izlasīju neveiklus vārdu virknējumus un teikumu konstrukcijas. Tulkotāja savus lasītājus uzskata par pietiekami neizglītotiem, lai pie katra svešvārda liktu zemsvītras piezīmes ar paskaidrojumu. Man ir radies tikai miglains priekšstats, ka grāmatā ir īsie stāsti, kas tomēr kaut kādā veidā ir saistīti, lai gan par to nejūtos droša. Mani biedē arī tas, ka man ir vēl viena Ostinas īsā grāmata, kuru arī tulkojusi tā pati tulkotāja.
Alesandro Bariko – Zīds Grāmata, kuru izlasīju pēc Austrālijas laika 40 minūšu laikā. Ļoti, ļoti patika šāds rakstīšanas stils un vārdi un viss pārējais. Lieliska grāmata, vairāk tādas, lūdzu.
Mērija Anna Šafere & Annija Borouza – Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība Šo dabūju par ļoti labu cenu Zvaigznes Outlet veikaliņā un nenožēloju, ka paņēmu. Tas bija aizraujošs stāsts, varbūt nedaudz par daudz romantikas līnijas, gribējās vairāk to citu.
Sofija Kinsela – Man ir tavs telefons tā arī stāvēja manā plauktā un mamma bija sajūsmā par šo grāmatu. Note to self: neuzticēties mammas gaumei grāmatu ziņā. Tā bija ļoti viegla chit lit pilnīgi bez nekādas dziļās domas. Bet bija vajadzīga atslodzes literatūra.

Otrajā Readathon man gāja salīdzinoši labāk, ticu, ka, ja es nebūtu šādā nožēlojamā iesnu stāvoklī, es varētu arī to piebeigt, bet nu… visu nevar gribēt.

Starp citu, arī Instagramā var sekot līdzi šiem izaicinājumiem. Atliek tikai piesekot kontiem, kuros ir daudz, daudz grāmatu. Tuvākais laikam ir #5books7days, kurā nepiedalīšos, jo man 6 grāmatas 7 dienās bija ļoti par daudz, zūd tas lasīšanas prieks un kļūst par pienākumu.

Bilde: mana.

Lasīšanas maratoni (Readathons)

https://i1.wp.com/www.newportbeachindy.com/wp-content/uploads/2015/07/READINGPILEOFBOOKS-300x225.jpg

Kas tas ir par zvēru?

Lasīšanas maratons jeb readathon ir vairāku dienu (biežāk 5-7, bet ir arī vairāku mēnešu ilgs) lasīšanas sprints, kur cilvēki lasa tik, cik ir iespējams laika un izturības ziņā. Neviens neliek jums lasīt 7 dienas pēc kārtas bez ēdiena vai miega. Apzinīgākie savā dienā vienkārši ieplāno, ka, piemēram, 2 stundas veltīs grāmatas lasīšanai, citi, savukārt, lasa pat darbā zem galda – iespējas ir dažādas.

Ir maratoni ar izaicinājumiem, ir ar bez, bet principā katrs no tiem ir kaut kam veltīts. Iepriekšējā rakstā minētais #TBRTakeDown bija tam, lai samazinātu lasāmo grāmatu sarakstu cik tikai iespējams. Arī periods atšķiras, datumus parasti norāda maratona veidotājs un pārējie ir pat aicināti atzīmēt kalendāros ar sarkanu, lai neaizmirstu.

Kā es par to uzzināju?

Ak, internets ir burvīga lieta. Jo sevišķi youtube, jo vari klausīties kā forši cilvēki runā par grāmatām, un pie reizes aplūkot katra grāmatplauktu. Youtube grāmatu vlogeru video filmēšana notiek pie visnotaļ interesantiem plauktiem un katrs no tiem ir lupas un sevišķas inspekcijas vērts. Bet jā, šādus video sāku skatīties aptuveni pirms gada un man kaut kā ierāva. Tagad sekoju dažādiem kanāliem, kuros parādās cilvēki no visas pasaules. Attiecīgi vismaz puse no tiem piedalās kādā populārā lasīšanas maratonā un pārsvarā arī tā es par to esamību uzzinu.

Kā sekot līdzi?

Austrāliešu grāmatu vlogere LittleBookOwl ir izveidojusi diezgan pārskatāmu kalendāru ar visiem lielākajiem lasīšanas maratoniem. Ja ir interese, vari klikšķināt te. Datumi gan mainās, jo, pieņemu, ka šis kalendārs netiek sevišķi bieži atjaunināts, bet, ja ir interese piedalīties kādā tuvās nākotnes sprintā, nosaukumu var ievadīt googlē un kāds meklējuma rezultāts jau atbildīs mērķim. Tāpat noderīgas ir Goodreads grupas, kas dažas ir orientētas tikai uz šādiem maratoniem (Hooked on Books), bet ir arī tādas, kas šādus taisa tikai vienreiz mēnesī (AYearAThon).

Piemērs

Jūlija beigās (24.07.-31.07.) norisinās #TBRTakeDown, kurš, kā jau var nojaust, ir domāts tam, lai pēc iespējas vairāk samazinātu to rindu, kurā stāv nelasītās grāmatas. Atklāšu, ka man ar šo iet pavisam slikti, jo līdz šim esmu izlasījusi tikai 3 grāmatas un vakar iesāku ceturto. Bet mani mierina doma, ka visiem pirmais šāds pasākums ir lēns un diezgan neveiksmīgs. Katrā gadījumā, kamēr citi izlasīs 5 grāmatas, es būšu izlasījusi 3 un ne visas tās atbilst nospraustajiem izaicinājumiem. Šim maratonam tie bija šādi:
1) Pirmā grāmata no sērijas (piemēram, no triloģijas Millenium var lasīt pirmo “Meitene ar pūķa tetovējumu”, kā to izdarīju es.)
2) Otrā grāmata/sērijas turpinājums (nu, šeit der “Meitene, kas spēlējās ar uguni” u.c.)
3) Grāmata, kas nav tavā komforta zonā (piemēram, ja lasi dāmu romānus, pamēģini Gone Girl un otrādi)
4) Grāmata, kas tavā plauktā ir vairāk par gadu (man tā bija Žaklīnas VIlsones “Projekts “Lotija””)
5) Pati pēdējā iegūtā grāmata (Tikko atcerējos, ka Vonnegūta vietā, kas ir mana pašreizējā, ceturtā, lasāmviela, varēju paņemt pēdējo lasāmvielu, jo arī tā ir pietiekami plāna. Nu nekas.)

Drīzumā esošie

Tuvākie lielākie un populārākie ir divi, kas notiek vienos un tajos pašos datumos, tā kā var mēģināt piedalīties abos, kārtīgi izskatot savu grāmatu plauktu.

1) BooktubeAThon (youtube kanāls) ir nedēļu garš lasīšanas maratons, kas notiek no 3.08.-9.08. un sevī ietver septiņus izaicinājumus. Tie ir:
1) Grāmata ar zilu krāsu uz vāka;
2) Grāmata, kuras autoram ir tāds pats uzvārda pirmais burts kā tev;
3) Grāmata, kura ir kāda cita cilvēka mīļākā grāmata (mana ir “Lepnums un aizspriedumi”, ja trūkst ideju, vari lasīt kaut to.);
4) Pēdējā nopirktā grāmata;5) Grāmata, kas jāpabeidz bez tās atlaišanas. (Tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu ļoti, ļoti plāna, vai jāstaipa līdzi tā, ka nesanāk atlaist vaļā.)
6) Grāmata, kuru tu ļoti, ļoti gribi izlasīt;
7) Izlasīt septiņas grāmatas.

Uzstādījums ir tāds: viena grāmata ir viens izaicinājums. Jo, nu, galu galā, tev beigās būtu jāizlasa 7 grāmatas. Bet to var arī nedarīt, pie kā es atgriezīšos nedaudz vēlāk.

Otrs lasīšanas izaicinājums ir Goodreads grupas #AYearAThon veidots ikmēneša izaicinājums, kura tēma šomēnes ir TV un filmu ekranizācijas. Tagad informācijas ir mazāk, bet es atceros, ka biju kaut ko lasījusi par to, ka jāizlasa grāmata un jānoskatās ekranizācija vai otrādāk vai arī es kļūdos. Katrā ziņā, nāks tuvāk un redzēs. Vairāk info ir pašā grupā te.

Padoms veiksmīgākam maratonam

1) Saprotot, cik daudz dienā vari izlasīt, vari uzstādīt sev mērķi, piemēram, dienā izlasīt 250 lappuses. Tādejādi tev nevajadzēs 1 dienā izlasīt 30 lappuses un nākošajās stresot, ka nepabeigsi izaicinājumus. Vēl viena lieta, ko svarīgi atcerēties: tā pat kā skriešana, tā pat arī šis maratons ir tikai paša priekam. Nav nekāda sporta stunda, kur tev kāds liek noskriet 2 kilometrus – gribi/vari tu to vai nē. Lasīšanas maratons drīzāk ir kādā grāmatu panīkumā saņemtu sevi rokās un atkal sev atklātu grāmatu lasīšanas plusus, plusus un tikai plusus.
2) Labi, latvieši ir ēdāju tauta un maz ticams, ka šis kādam noderēs, bet nu tomēr – turi enerģiju sev līdzās. Un ar enerģiju es domāju enerģiju raisošus ēdienus, kas palīdzēs a) koncentrēties un b) uzturēt sevī lasīšanas garu. Zinu, ka citi vēl sagatavo ēdienu uz priekšdienām vai iepērk tai nedēļai tikai viegli pagatavojamus ēdienus ar uzstādījumu: “kurš gan gribētu pavadīt 2 stundas pie plīts, gatavojot ēst, ja tajā laikā var lasīt?” Bet, tā kā latviešiem ēdiens ir svēta lieta, tad es domāju, ka drīzāk būs otrādāk. Ir cilvēkiem, kuriem šitas noderēs, ir cilvēki, kuriem nē.
3) Ja grāmata tev nepatīk, nelasi to. Tā atturēsies no nīkšanas un atļausi kādai citai grāmatai sevi iepriecināt.
4) Uzmanies no uzmanības novērsējiem. Internets un televīzija šajā ziņā ir nenovēršami uzmanības novērsēji, kas galīgi nepalīdz sasniegt mērķi. BET, ja galīgi jūties nemotivēts, internets var būt tava motivācijas vakcīna, kad lasīsi par to, kā citiem veicas šajos maratonos un pats nemanot būsi ar grāmatu rokās. 🙂
5) Žanru putra. Sameklē grāmatas, kas nav no viena un tā paša žanra. Tas palīdzēs noturēt uzmanību uz lasīšanu un arī tavām smadzenēm būs jautrāk, lasot ko pamīšus, nevis, ja jāizlasa 7 grāmatas, tu lasīsi 7 kriminālromānus. TUr taču var nojūgies! Lasi nedaudz no visa.
6) Neekonomē uz miegu. Ja neesi lasījis kādu dienu vai neesi lasījis pietiekami daudz, neziedo dārgās miega stundas, lai atgūtu iekavēto. Labi, es zinu, ka šitas būs salīdzinoši maz cilvēkiem, bet vienalga. Zinot mani, es kļūstu īgna un viegli aizkaitināma, ja neguļu pietiekami daudz, tāpēc nestreso par neizlasīto, bet guli tā, lai būtu prieks celties un dzīvot.

Noslēgumā vien vēlos teikt to, ka ceru, ka Latvijā kādreiz arī kas tāds notiks. Man bija klusa doma pašai ko tādu uztaisīt, un es zinu, ka būtu cilvēki, kas uz to pavilktos, bet, kad es sāku domāt par cilvēkiem un skaitu, kas piedalītos, es sapratu, ka būtu nepieciešama mežonīga sociālo tīklu spamošana, lai to vispār kāds pamanītu, un, jā, es laikam vēl neesmu gatava pieredzēt to, kas notiek, ja mēģina kaut ko uztaisīt. Tas, kas mani biedē, varbūt neattiecas uz grāmatu lasīšanu, bet pasākumu un lietu organizēšanu kā tādu. (“Kuram mūsdienās ir labi” sērija.)

Lai nu kā, lietas notiek. Atliek atrast attiecīgo informāciju, laiku un grāmatu, lai iegūtu vērtīgu pieredzi un dienas pilnas prieka.

Attēls te.