Vasara 2o16

Vasaras klusumu (varbūt ne gluži, bet 3 raksti 3 mēnešu laikā nav tas, ko kādreiz gribēju sasniegt) centīšos atpelnīt ar šo te murmulējumu par tēmu.

Tātad, iemesls kāpēc es biju prom no bloga rakstīšanas, nav viens noteikts. Ir daudzi mazi, kas kopā veido sekas. Piemēram, jūnijs visiem kārtīgiem studentiem ir aizņemts ar sesiju. Bet tā nebūtu Marta, ja nesarežģītu sev dzīvi un tieši sesijas laikā izdomātu sākt strādāt un iekrāt naudu tēriņiem, protams, teātra biļetēm. Jumavas grāmatnīcā nostrādāju 2 ar astīti mēnešus un tas bija pieredzes un izaicinājumiem pilns laiks, kurā sapratu, cik cilvēki ir lieli kretīni un ka latviešus labāk neaiztikt, ja tev no viņiem neko nevajag. Katrā gadījumā, kārtējo reizi pierādās, ka ar klientu apkalpošanas sfērā strādāt nevaru. Esmu šķīrusies arī no tāda matu daudzuma, ka no tā varētu jaunu parūku uztaisīt, bet tas jau ir otršķirīgi.

Bet tieši grāmatu lasīšanas ziņā mani ir piemeklējis kaut kas, ko es saucu par reading slump un manā gadījumā tas izpaužas šādi – es joprojām turpinu pirkt grāmatas (“Otra elpa”, draugi, ir zelta bedre), bet es viņas tikai noguldu savā plauktā (trīs reizes vasaras laikā esmu to pārkārtojusi tā, lai man būtu vismaz neliela daļa brīvas vietas, kur salikt nopirktās grāmatas. Plānā ir arī kārtīgi izrevidēt citus plauktus, lai saprastu, kas man nav vairs vajadzīgs, vai ko pavisam noteikti netaisos lasīt otrreiz.) un tā grāmatas tur stāv, jo es varu pieiet pie plaukta, bet manī nav nekādas vēlmes paņemt grāmatu rokās un kur nu vēl sākt lasīt. Ar skaudību skatos uz cilvēkiem, kuri lasa vienu pēc otras un domāju pie sevis, ka es arī tā gribu, bet es netieku ārā no purva, kurā patlaban sēžu.

Bet izrādās, ka viss nebūt nav tik briesmīgi, kā es tagad te zīmēju, jo pa vasaru man sasummējās 18 lasītas grāmatas. 4 no tām esmu aprakstījusi blogā, 2 no tām neesmu izlasījusi dažādu apstākļu dēļ, un kāda man šausmīgi patika. Piemēram, Mežone, kas ir stāsts par to, kā sieviete noiet n-tos kilometrus un pārgājiena laikā kļūst par pilnīgi citu cilvēku ar citu vērtību sistēmu. Īstā grāmata īstajā laikā. Vēl man ļoti patika Mans Ziedonis, kas ir vairāku cilvēku, kuri pazina Imantu Ziedoni, stāstījums vai atmiņas par viņu. Vairāki man bija teikuši, ka nekas īpašs tas nav, bet man ļoti patika. Vēl es tiku pie Kaija vārdā Džonatans Livingstons, ar kuru ir tā, ka vēlos, lai es to būtu izlasījusi agrāk, jo tā ir ļoti skaista grāmata. Noteikti izlasiet, ja to vēl neesat izdarījuši un, ja esat, tad pārlasiet.

Redzēju 3 teātra izrādes, tādējādi mana teātra sezona ir sākusies ātrāk. Asins kāzas (Nacionālais teātris) Nastavševa iestudējumā, pēc kuras pilnībā aizbrauc jumts un gribas iet pie katra cilvēka un teikt, lai noteikti aiziet noskatīties . Man liekas, ka tā ir izrāde, kas katru ķer nedaudz personīgi un mazāk personīgi, un tieši šī iemesla dēļ plašākas atsauksmes nebūs. Ziloņcilvēks (Liepājas teātris) Ķiberes iestudējumā skar tās pašas tēmas, ko jau iepriekš “Frankenšteinā”, bet nedaudz vājākā izpildījumā. Tā paša teātra Portreti. Vilki un avis pārsteidza ar izpildījumu un savdabīgo stāstīšanu, kā palēnām, caur daudziem skatupunktiem iznāk nesadrumstalots stāsts.

Nu jā, kā jau minēju, pa vasaru ir salasījušās daudzas jaunas grāmatas. Man tās ir 26, no kurām izlasījusi es tagad esmu 3 un vienu iesākusi. 4 no tām esmu kādreiz lasījusi. Maximā nesen bija atlaide dvd filmām, tā ka esmu tikusi arī pie dažām tīri labām. Esmu tas cilvēks, kuram savas mīļākās filmas vajag fiziskā formātā, un, ja tās met pakaļ par nepilnu eiro – esmu klāt.

Vasaras jaunatklājums man ir žurnāls Veto Magazine, kas ir tik saturiski skaists, pilnīgs un kulturāls, ka es to nosauktu par tādu mini-grāmatu. Dārgs pēc suņa, bet šoreiz es labāk naudu atstāju šim, nevis kādam glancētam sieviešu žurnālam, kur iekšā ir intervija ar kādu cilvēku, ko gribu izlasīt, un pārējais žurnāla saturs ir vienkārši miskastē metams. Tāpat atklāju, ka man patīk risināt sudoku – lielisks laika kavēklis, kamēr skaties youtube video par to, cik citi produktīvi lasa grāmatas, kamēr tu ķēpā ciparus (ne)pareizos lodziņos.

Blogs noteikti piedzīvos pārmaiņas, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es šeit neko nerakstīju – man nepatika virziens un veids, kādu biju uzņēmusi, bet es arī neko jaunu neesmu izdomājusi. Tāpēc visdrošākais man šķita nerakstīt – lai nesabojātu to pašu minimālo patiku pret to, ko kādreiz darīju, bet arī šausmīgi neko nemainīt, saglabāt vecos ierakstus un visu to. Katrā gadījumā turpināšu rakstīt par grāmatām un teātriem, bet kaut kas mainīsies. Varbūt pazudīšu pavisam, varbūt ne, to rādīs laiks. Tāpat kā viņš to dara attiecībā uz pilnīgi visu citu.

Jauku rudeni!

Mid Year Book Freak Out |2016

https://i1.wp.com/data.whicdn.com/images/237733542/large.jpg

Ir jūlijs, kas nozīmē, ka puse gada jau nez kur ir pagājis. Tā vien šķiet, ka kopā ar visiem tas maijā skrēja maratonus un paskrēja garām manai laika izjūtai. Bet ne par maratoniem ir stāsts. Pusgads ir cauri, kas nozīmē, ka jādomā par nākamo pusi, protams, grāmatu ziņā, un kā to vēl labāk izdarīt, ja ne ar apkopojumu par pusgadā paveikto. Tam labi noder jau esošs Youtube video, ko gan es papildināšu ar sev nepieciešamo.

Goodreadā 2016. gadā es izvēlējos mērķi gada laikā izlasīt 50 grāmatas, ar ko man veicas tīri labi, neskatoties uz to, ka kādus pāris mēnešus es grāmatu rokās paņemt nevarēju. Izlasītas ir 26, 5 zvaigžņu novērtējumu līdz šim ieguvušas ir 4 (Mātes piens, Vilna, Leksikons, Tu neesi sniegs), bet 2/1 zvaigznes – 6 grāmatas.

Gada sākumā arī uzņēmos 3 dažādus gada izaicinājumus. Pusgada laikā neesmu sekojusi tiem līdzi, joprojām meklēju un uzņemos arvien jaunus izaicinājumus, lai gan laiks lasīšanai pazūd kaut kur starp grāmatu video un mēģinājumiem savienot darbu, skolu un privāto dzīvi. Šajā ziņā jāsaņemas, jāizvēlas 1-2 izaicinājumi, jāizsvītro tas, ko jau tagad var, un tad jādomā, kā lasīt tālāk.

Vēl man gada sākumā bija mērķis noīsināt lasāmo grāmatu plauktus līdz minimumam, mēģinot noturēt sevi kaut kādos rāmjos un izlasīt 3 jau piederošas grāmatas, lai tad nopirktu 1. Kā jau var nojaust, tas nav izdevies, jo drīzāk ir nopirktas vēl… 32 jaunas grāmatas. Un tieši tā iemesla dēļ, ka tāds piedāvājums otrreiz neatkārtosies, vai kāds cits pasteigsies, vai arī akciju beigu datumi strauji tuvojas. Īsti normāla risinājuma man šim nav, bet tai pašā laikā es zinu, ka kādu daļu no tur esošajām grāmatām es diez vai lasīšu (tas neattiecas uz šogad pirktajām).

Tagad varētu nonākt pie nosaukumā minētās stafetes, kuru veido 15 jautājumi.

1. Best book you’ve read so far in 2015.
Nora Ikstena “Mātes piens”, no dzejas Ingas Pizānes “Tu neesi sniegs”.
2. Best sequel you’ve read so far in 2015.
Neesmu daudz lasījusi sēriju turpinājumus, tikai Pretty Little Liars, “Atslēgu” un “Kritušo eņģeļu pilsētu”, vēl 3 esmu iesākusi, izlasot pirmo sērijas grāmatu. Bet, ja jāizvēlas no minētajām, tad “Kritušo eņģeļu pilsēta” man patika visvairāk, lai gan viss bija vienā lielā putrā, par ko pastāstīšu vēl netapušā atsauksmē.
3. New release you haven’t read yet, but want to.
Ņemot vērā to, ka 4 mēnešus neko nelasīju, tādu ir daudz. Prometeja visu, ko neesmu lasījusi, bet jautājuma kontekstā “Kāpņu pilsētu”, no Zvaigznes “Atruna”, “Meitene vilcienā”, “Stouners”, no Dienas grāmatas tās 20. gadsimta sērijas grāmatas, ko neesmu lasījusi, no Jumavas “Granātu aproci”, jo iešu jaunajā sezonā uz izrādi Dailes teātrī un Kafkas “Stāsti” arī izskatās pievilcīgi. Jānostrādā tur tik ilgi, kamēr visu sev interesanto būšu izlasījusi. 😀
4. Most anticipated release for the second half of the year.
Hmm. Tā kā tikai Zvaigznes mājaslapā var redzēt burvīgo “drīzumā” sadaļu un pasiekaloties nedaudz, tad būs tikai no turienes ņemtas grāmatas. Deivids Nikolss “Mēs”, jo man viņa plauktā stāv angliski, Alesandro Bariko “Misters Gvins”, varbūt Nikolā Barro “Sievietes smaids” un Lori Spīlmenas “Sapņu saraksts”, jo tas man arī stāv plauktā angliskā versijā.
5. Biggest disappointment.
No visām grāmatām, ko esmu izlasījusi, tas noteikti būs Elīnas Gabrānes “Kompots”, jo gaidīju kaut ko nostāvējušos un labu, kamēr sagaidīju vieglu limonādi.
6. Biggest surprise.
“Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem”, jo man bija diezgan nepārbaudīts uzskats, ka man nepatīk šausmenes un nepatīk arī tādas lasīt. Biju arī kaut kur dzirdējusi, ka šī grāmata ir diezgan šausmīga, tāpēc nelasīju. Aizgāju uz vienu filmu un nenobijos, bet grāmatu arī bija bail sākt lasīt, bet tad iesāku un neko šausmīgu nesaredzēju. Tāpēc lielākais pārsteigums.
7. Favourite new author. (Debut or new to you)
Varētu teikt Nora Ikstena, bet neteikšu, jo esmu lasījusi viņas citu darbu un tas man nepatika. Tā kā rakstīja Normunds Naumanis par kultūras notikumiem, nerakstīs neviens, bet tā kā arī no saviem mīļākajiem autoriem es sagaidu attīstību, no Naumaņa to vairs nevar sagaidīt, tāpēc jāsaka, ka Reinbova Rouela, jo tas izskatās vienīgais, kuras citas grāmatas es gribētu lasīt.
8. Newest fictional crush.
Nu, šajā ziņā lielas izvēles nav, jo lielāka daļa man neuzrunā. Pieņemsim, ka Kriss no “Neprātīgi iemīlējies” dēļ pilnīgi jaunas kultūras iepazīšanas caur humoru un neatsacīšanos no sevis paša kāda cita dēļ.
9. Newest favourite character.
Patiesībā vēl neviens varonis mani nav tā uzrunājis, lai es to sauktu par savu mīļāko varoni, tāpēc uz šo atbildes man nav.
10. Book that made you cry.
“Mātes pienu” lasot dažas asaras noritēja.
11. Book that made you happy.
“Neprātīgi iemīlējies”, jo mani vienmēr fascinējusi Itālija un tur esošie cilvēki, kulinārija un kultūra, tāpēc iepazīt to caur iestīvināta amerikāņa (varbūt, iespējams, neatceros) acīm bija jauki un lika pasmaidīt.
12. Favourite book to film adaptation you saw this year.
Vienīgā grāmatas adaptācija, ko esmu redzējusi, ir “Me Before You”, bet kamēr visi citi zālē raudāja un šņaukājās, es nesapratu, par ko. Grāmata man izraisīja vairāk emocijas, un tur gan es raudāju kā mazs bērns, bet filma… Nu vienmēr var labāk.
13. Favourite review you’ve written this year. (Booktube version: Favourite video you have done so far in this year)
Tieši tāpēc, ka man patīk redzēt strukturētā veidā to, ko esmu izdarījusi, tad apskats uz 2015. gadu.
14. Most beautiful book you’ve bought so far this year (or received)
Ulfa Eriksona “Stikla cilvēkiem” ir diezgan smuks vāks.
15. What books do you need to read by the end of the year?
Joprojām visas tās, kas ir manā nelasīto grāmatu plauktā, kuru nemitīgi pārkārtoju, lai atrastu arvien jaunu vietu jaunām grāmatām un justos nedaudz mazāk vainīga par to, ka tās drīz tur nebūs. Nu katrā gadījumā, kādu no tām 101 es gribu un ceru izlasīt.

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/247791392/large.jpg

Attēli te un te.

Atkāpe no ierastā.

Mazliet atkāpjos no Kurpjukastes ierastajām tēmām par grāmatām un teātru izrādēm. Pēdējā laikā pa galvu zogas visādas domas, kuras nu izlikšu šeit, jo zinu, ka ir cilvēki, kuriem tas, ko es teikšu, var būtiski ietekmēt svaru kausus “par” vai “pret” pusēm. Un runa, protams, ir par izglītību.

Pati esmu pabeigusi vidusskolu un nu jau tuvojas (atskrien būtu precīzāk) arī mans noslēgums pirmajam gadam augstskolā. Biju iedomājusies, ka tur ir visa sistēma ir foršāka, sakārtotāka, nekā to biju novērojusi, mācoties vidusskolā, bet tā nav. Bet ne par to ir stāsts. Mācoties te, es arvien vairāk saprotu, cik daudz esmu palaidusi garām, cik daudz varēju izmēģināt, cik daudz man tas uz doto brīdi noderētu. Un tieši tāpēc tiem, kas tūlīt, tūlīt beigs savu skolu, varbūt kādam noderēs tas, ko tagad rakstu. Ja man 12. klases beigās ko tādu iedotu izlasīt, es to noteikti pārdomātu.

  1. Uzdrošinies. 9. klases beigās man bija liela dilemma – iet uz citu skolu, vai palikt turpat. Izvēlējos palikt turpat, kur biju jau nomācījusies 9 gadus, jo, ko tur liegties, komforta zonā jūtos vislabāk. Tad man visu vidusskolu pa galvu malās doma “nevaru izturēt, jāiet prom”, bet tā arī neaizgāju. Visstiprākā vēlme bija 11. klases beigās, un kaut kā paklausīju visiem, kas teica “nu kur tu iesi, tikai gads palicis”. Savā ziņā jā, es nenožēloju, ka neaizgāju pēdējā, jo nožēloju, ka neaizgāju pirmajā vidusskolas gadā. Tie būtu jauni cilvēki, jauna vide, jauna dzīves pieredze. Kārtīga kāpšana ārā no komforta zonas, bet es jums saku, ka ir tā vērts.
  2. Tad nāk vidusskolas laiks, kur 3 gadus tu mācies par pilnīgi visu. Tas ir lielisks laiks, kad izmēģināt visu, kas uz sirds – ej dažādas apmācības, piedalies konkursos. Pat, ja tev šķiet, ka domraksti nepadodas, piedalies domrakstu konkursā. Pamēģini apmaiņas programmu. Brīvprātīgais darbs kā iespēja izmēģināt visu, ko tev piedāvā, kā rezultātā vari pats saprast, kas tevi interesē un kas nē, tādējādi domājot arī par savu nākotni un studiju programmas izvēli. Man pašai brīvprātīgais darbs bija tikai ieguvums, jo sapratu, cik ļoti man patīk komunicēt ar pilnībā svešiem cilvēkiem, palīdzēt sabiedriskos pasākumos un risināt pēkšņas krīzes situācijas.
  3. Nebaidies mēģināt. Neklausies balsīs, kas saka “ko tad tu tur darīsi” vai “tas galīgi nav tev”. Ja gribi – ej, mēģini. Ja sanāk – vēl labāk. Šajā kontekstā es vairāk domāju augstskolu. Piemēram, ja šogad būtu veidots aktieru kurss Latvijas Kultūras akadēmijā, es noteikti mēģinātu tur iestāties, jo es to pašlaik gribu. Bet tā kā šogad tāds netiek taisīts, ideja paliek uz citu gadu. Ļoti daudz izlemt var palīdzēt atvērto durvju dienas dažādās augstskolās vai LU rīko “Studentu kurpes”, kas gan tikko norisinājās. Tāpat vari vienkārši uzrakstīt kādam studentam un pajautāt sev interesējošos jautājumus, vismaz man tādi ir bijuši un es uz tiem ar prieku atbildu.
  4. Izmanto izdevību un vasarā pastrādā. Es zinu kā tas izklausās, ka jāstrādā vasarā, siltajos mēnešos, kad beidzot saulīte spoži spīd un gribas tikai pie ūdens. Zinu. Bet ticiet man, pat viens mēnesis darba dos pieredzi un naudu, ar ko iztikt. Un ir taču gluži labi nesēdēt vecākiem uz maka, bet tērēt pašu nopelnīto naudu. Starp citu, mana pieredze liecina par to, ka nevajag baidīties arī no strādāšanas, esot pirmajā kursā. Pirmais gads ir viens liels ievada gads dažādos priekšmetos un, ja visu labi saplāno, mierīgi vari strādāt arī studējot un otrādāk.
  5. Pirmajā kursā jūs visi esat vienā katlā – Rēzekne, Grobiņa, Jelgava, Kuldīga, Preiļi, Gulbene. Visa Latvija tādā vienā kursā. Lai Grobiņu atšķirtos no Preiļiem, ar kaut ko ir jāizceļas. Ar ko tad augstskola atšķiras no vidusskolas? Šeit man gribas minēt pedagogus. Atšķirībā no skolas, kur, ja tu pret kaut ko iebilsti, par to neliekas ne zinis, jo “mēs taču zinām labāk”, augstskolā uzklausa un risina problēmas, ja tādas ir. Bet tas nenozīmē, ka viss ir forši, joprojām ir pasniedzēji, par kuru mācīšanas metodēm var ilgi diskutēt, cik tās ir padomju laika un cik – mūsdienu.
  6. Svarīgi ir zināt, vai to tiešām gribi. Ja ir šaubas, paņem gadu brīvu. Es zinu kā tas izklausās, un es zinu arī, kā uz to reaģēs tev tuvi un tāli cilvēki. Pati ar to saskāros, kad šādu domu izteicu un man teica, ka, piemēram, “ja tu neiestāsies tagad, neiestāsies nekad” vai “un ko tad tu pa to gadu darīsi? tikai gulēsi gultā un lasīsi grāmatas?” Tomēr es uzskatu, ka sevi pazīstu diezgan labi un mana apņēmība ir pietiekami liela, lai sasniegtu to, ko vēlos. Prāta man ir pietiekami, lai saprastu, ka augstāko izglītību vajag iegūt pat tad, ja nozarē nestrādāsi. Ja es būtu paņēmusi gadu brīvu, es šogad stātos iekšā, jo būtu nonākusi pie kaut kāda kopsaucēja, pie konkrēta lēmuma. Nesaku, ka vieta, kur tagad mācos, ir slikta, tā nav. Mani interesē mediji un to iespējas, bet joprojām ik pa laikam iezogas doma “un ja nu nē”. Gada laikā var atrast miljons iespējas, kā sevi pilnveidot, var strādāt, var apceļot pasauli (brīvprātīgā darba veidā, piemēram). Ja pienāc pie šāda lēmuma, saproti, ka saskaries ar apkārtējo krasi atšķirīgo attieksmi, nebūs viegli. Septiņreiz nomēri, pirms nogriez. Bet varbūt ir tā vērts.

Katrā no šiem punktiem ir jārēķinās ar kāpšanu ārā no komforta zonas. To visspēcīgāk izjūtu tieši studējot. Paldies jāsaka tiem skolotājiem, kas man to mēģināja iemācīt, jo ikdienā redzu sev apkārt tos cilvēkus, kas ļoti negatīvi attiecas pret to, kas met viņus ārā no klāja, lai peld paši, un saprotu, ka bez viņiem es arī tāda būtu. Nekad nevajag novērtēt otru par zemu, bet nevajag arī izslēgt kritisko domāšanu un novērtēt par augstu. Tikai saprast un novērtēt tos cilvēkus. Un pateikt paldies.

Vai tu savu “paldies” jau esi kādam teicis?

 

A-Z Book Tag

https://i2.wp.com/www.perpetualpageturner.com/wp-content/uploads/2013/08/AtoZsurvey-1017x1024.jpg

Dažkārt man uznāk vēlme atbildēt uz jautājumiem, kas ir saistīti ar grāmatām vai lasīšanu. Vai abiem. Bet paturēt tās atbildes pie sevis man gan nav ne kāda prieka. Un tieši tāpēc es esmu šeit – man ir apnicis klusēt. Šim te uzskrēju virsū Youtubā, bet neesmu draugos ar kameru, bet ar tastatūru gan, tāpēc – sākam!

Ak jā. Jautājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc angļu alfabēta un tāpēc arī jautājumi ir un būs angliski, bet atbildes mūsu mēlē. Oriģinālais veidojums ir te.

Author you’ve read the most books from:

Roulinga ar savām 8 grāmatām (jo Fēniksa ordenis bija 2 daļās, vai ne?)

Best Sequel Ever:

No izlasītajām sērijām man nepatīk neviena otrā daļa, bet es te varētu likt Lārsonu un “Meitene, kas spēlējas ar uguni”. Jo tā viņa tiešām dara.

Currently Reading:

Imanta Ziedoņa “Kurzemīte”, dzejoļu krājums “Motocikls”, Māras Zālītes “To mēs nezinām”, un Sabīnes Košeļevas “Rīga – Maskava”. Jā, daudz, es zinu.

Drink of Choice While Reading:

Tēja ekstremālās situācijās (kad gulta trīc no tā, ka es trīcu, jo man ir auksti), bet, tā kā parasti es lasu dīvainās pozīcijās, labāk te dzērienus nejaukt iekšā. Bet, ja citādi nevar, tad tēja/kafija.

E-reader or Physical Book?

E-grāmata kā sabiedriskā transporta variants, bet fiziska grāmata visur citur. Somā vienmēr man ir abas.

Fictional Character You Probably Would Have Actually Dated In High School:

Emm, vidusskolas posms, tas nozīmē, ka viņam arī jābūt tajā vecumā? 😀 Ja nevar izvairīties no vīriešu aspekta, tad Kvouts no “Vēja vārda” sērijas, bet, ja var, tad labāk kāda kafijošana ar Grendžeras jaunkundzi.

Glad You Gave This Book A Chance:

Stīvens Čboski “Čārlijs, malā stāvētājs”. Lai gan filma mani tā neaizrāva un joprojām stāv nepabeigta, grāmatu gan izlasīju dažās stundās un man patika.

Hidden Gem Book:

Palacio “Brīnums”. Sākumā šķita pēc bērnu grāmatas, kas tur liels var būt, bet izlasot bija tīri pārsteidzoši. Kaut kas līdzīgs Čārlijam.

Important Moment in your Reading Life:

Viss ir svarīgs un tajā pašā nesvarīgs, lai to šeit pieminētu. Varētu jau teikt, ka Goodreads, jo vairs nav klades principa, bet tam nepieciešami vairāki uzlabojumi, lai tas būtu izcils.

Just Finished:

Umberto Eko – Rozes vārds.

Kinds of Books You Won’t Read:

Audiogrāmatas lasīt nesanāk, bet teksts iet uz priekšu, tāpēc teorētiski var attiecināt uz šo jautājumu. Tām man zūd koncentrēšanās spēju, ja daru vēl kaut ko paralēli.

Longest Book You’ve Read:

Rotfusa “Vieda vīra bailes” – 1052

Major book hangover because of:

Zusaka “Grāmatu zagle”, jo izlasīju visu vienā vakarā. Un pēc tam tā nožēloju.

Number of Bookcases You Own:

Rīgā 2 stabili. Par Tukumu neesmu pārliecināta, jo grāmatas ir izsvaidītas pa visām iespējamajām vietām, kur var novietot grāmatas. Labi, teiksim 4 kopā.

One Book You Have Read Multiple Times:

“Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Pirmsskolas un sākumsskolas laikā pārlasīju kādas 2 reizes pa gadu stabili.

Preferred Place To Read:

Gulta, kur apkārt ir kaudze ar spilveniem un vismaz 3 grāmatu izvēles. Palodze kādreiz arī ir laba vieta, bet tagad aukstums nāk pa spraugām un vairs nav tik forši.

Quote that inspires you/gives you all the feels from a book you’ve read:

Pēdējais atzīmētais “Rozes vārdā”:

It visur meklēju mieru,bet nekur citur to nevaru atrast kā vien stūrī ar grāmatu.

Reading Regret:

Pēdējā – Džeimsas pēdējais (un reāli cerams, pēdējais) garadarbs “Grejs”.

Series You Started And Need To Finish(all books are out in series):

Pirmais, kas nāk prātā: no Lārsona jāpārlasa 3. daļa, Laurai Dreižei Danse Macabre 3. daļa, Rotfusa 3. daļa, Vampīru Akadēmijas pēdējās divas grāmatas, Sallijas Grīnas 2. un 3. daļa, Andersa de la Motes 3. daļa, Matsa Strandberga un Sāras Elfrēnas 3. daļa.

Three of your All-Time Favorite Books:

Par šito jūs dzirdēsiet arī novembrī, tāpēc te būs 3 citas mīļākās grāmatas: Dāvids Foenkinoss “Smalkjūtība”, Mihails Šiškins “Vēstuļnieks” un A.A.Milns “Vinnijs Pūks un viņa draugi”.

Unapologetic Fangirl For:

Biju liela “Bada spēļu”, gan “Divergent”, gan visādu šitādu fane, bet joprojām mani sajūsmina Megijas Stīvoteres triloģija “trīsas”, jo tur ir Rilkes dzeja.

Very Excited For This Release More Than All The Others:

Harija Potera jaunā grāmata ar ilustrācijām!!! Nē, es nopietni!

Worst Bookish Habit:

Lasīt daudz grāmatas vienlaicīgi.

X Marks The Spot: Start at the top left of your shelf and pick the 27th book:

Veras Volkēvičas “Pļauka” 4. grāmata.

Your latest book purchase:

Ak jēziņ, neatceros. Laikam Gillian Flynn “Gone Girl”.

ZZZ-snatcher book (last book that kept you up WAY late):

Laikam tikai “Bada spēles” esmu lasījusi līdz trijiem naktī, bet tā, ka izlasu grāmatu un nolūztu. Ar pārējām tā nav sanācis.

Paldies par uzmanību, man bija interesanti.

Attēls: te.

Augusts.

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/194486743/large.png

Man šķiet, šis bija pats vieglākais un brīvā laika un slinkuma piepildītākais mēnesis līdz šim. Tas ir arī rezultējies ar zināmiem panākumiem, jo ir izlasītas 13 grāmatas!

  1. Kurts Vonnegūts “Kaķa šūpulis”. Es nebiju gaidījusi, ka būs tik labi. Es biju dzirdējusi labas atsauksmes, bet nedomāju, ka tās piepildīsies ar uzviju. Brīžiem dažās vietās samulsu un sāka likties nesakarīgi, bet te nu atkal var vainot manu lasīšanas stilu, ka es daudzām lietām pāršļūcu pāri un tās beigās izrādās pašas svarīgākas detaļas. Man ir arī viņa grāmata “Čempionu brokastis”, bet to es lasīšu nedaudz vēlāk.
  2. Alesandro Bariko “Zīds”. Šitā bija pirmā no BookTubeAThon grāmatām. Stāsts ir par zīdtauriņu tirgotāju 19. gadsimtā, kurš dodas ceļojumos uz zīdtauriņu dzimteni Japānu, lai atjaunotu Francijas krājumus, jo tur esošie zīdtauriņi ir saslimuši ar bīstamu slimību. Ceļojuma laikā tiek atrasta dzīves jēga sievietes izskatā, kas raisa ļoti īpašas izjūtas gan galvenajā varonī, gan lasītājā. Arī rakstības stils ir diezgan skaists.
  3. Džeina Ostina “Mīlestība un draudzība”. Par to esmu rakstījusi šeit, negribu atkārtoties.
  4. Dorisa Lesinga “Piektais bērns”. Mana atsauksme no Goodread: Ideja tāda – perfektajai ģimenei kā piektais piedzimst bērns, kurš noteikti nav iederīgs šajā ģimenē – smags, māte lieto vārdus “monstrs, briesmonis” grūtniecības laikā, neglīts un var pat teikt, ka garīgi atpalicis. Tad nu visa grāmata ir par to, kā ģimene sadzīvo ar šo “briesmoni”.
    Patiesībā man patika ideja. Šī grāmata ir jāiedod izlasīt visiem tiem, kuri novēršas, smejas vai rāda ar pirkstiem uz invalīdiem un cilvēkiem ar attīstības traucējumiem. Un, attiecībā uz tuvākām situācijām – arī tiem, kas spītīgi protestē pret bēgļiem Latvijā un vispār. Jo savādāks cilvēks nav jāizolē no sabiedrības, jāievieto trakonamā tikai tāpēc, ka viņš atšķiras. Nav jāsauc par briesmoni. Nav jāliedz iebraukšana valstī tikai tāpēc, ka atšķiras ādas krāsa, ģērbšanas stils vai valoda. Viņš visupirms ir CILVĒKS, tāds pats kā visi pārējie cilvēki.
  5. Mērija Anna Šafere & Annija Borouza “Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”. No sērijas grāmatas par grāmatām. Jauks stāsts par grāmatu kluba dzīvi uz salas, protams, ar romantiskiem elementiem. Patika.
  6. Sofija Kinsela “Man ir tavs telefons”. BookTubeAThon rakstā es izteicos par šo, daļa ir arī goodreadā.
  7. Inga Ābele “Kamenes un skudras”. Bija vairāki labi stāsti un bija arī tādi, kas atstāja pilnīgi bez emocijām. To par zirgiem nemaz nelasīju, bet pēdējais stāsts spēja izglābt visu grāmatu. Bet izlasīju to es tikai tāpēc, ka ļoti ilgu laiku stāvēja manā deguna priekšā un bija dzirdēts, ka ir lasāms.
  8. Diāna Seterfīlda “Trīspadsmitais stāsts”. Vājāks darbs kategorijā “grāmatas par grāmatām”. Romāns ir par grāmatu veikala īpašnieka meitu, kas saņem uzaicinājumu rakstīt slavenas autores biogrāfiju. Autore ļoti reti ir atļāvusi sevi intervēt, tāpēc galvenā varone steidz izmantot šo iespēju. Komplektā nāk diezgan tumšs autores pagātnes stāsts par savu dzīvi, kas nebūt nav bijusi tā vieglākā.
  9. Donalds Makeigs “Reta Batlera ļaudis”. Par laimi, šī bija pēdējā versija no “Vējiem līdzi” turpinājumiem, kas bija manā sarakstā jāizlasa un paņēmu to tikai tāpēc, lai tas beidzās. Autors ir pieturējies pie galvenajām romāna vadlīnijām, tā radot pats savu, bet, ja godīgi, tad mani šis stāsts nepārliecināja un laikam gan vairāk nelasīšu labu darbu šķietamos turpinājumus, ko nav sarakstījis viens un tas pats autors, īpaši, ja tas notiek ar vismaz 100 gadu starpību.
  10. Jūnass Jūnasons “Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda”. Es jau labu laiku esmu sapratusi, ka mana humora izjūta neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem, un šī grāmata tam bija kārtējais apliecinājums. Kamēr paziņas un draugi šo slavē, es varu vienīgi paklusēt, jo man šī grāmata izraisīja vieglu nepatiku un ne grama sajūsmas vai smieklu. Diezgan aizraujošas bija ziloņa ainas, bet tikai tāpēc, ka man patīk ziloņi. Kopumā – nekas īpašs.
  11. Torgrims Egens – Dizainers. Arī šī bija pietiekami ilgi manā grāmatu plauktā, tāpēc bija jāizņem un jāsāk lasīt. Romāns ļauj iepazīt vīrieša – dizainera dzīvi ar visiem tās plusiem un mīnusiem. Sākums bija pietiekami labs, lai es sacerētos uz fantastisku grāmatu, bet tā vietā es dabūju diezgan nejēdzīgu vīrieša iekšējās pasaules aprakstu. Beigas pierāda to, cik tālu var aizvest ģēnija slava un pienākumi.
  12. Ernests Klains – Spēle sākas. Par to es izteicos šeit.
  13. Stīgs Lārsons – Meitene, kas spēlējas ar uguni. Man bija fantastiska doma grāmatas sākt lasīt no biezākās, tādejādi atbrīvojot vietu jaunām grāmatām. Šo lasu jau kādu 3.-4. reizi, tāpēc zinu garlaicīgās vietas un tās izlaižu. Raksta tapšanas brīdī esmu tieši pa vidu, domāju, ka līdz mēneša beigām pabeigšu.

Filmas es neesmu noskatījusies, no seriāliem turpinu skatīties jau iepriekš minētos. Sestdien ir ilgi gaidītais Prāta Vētras koncerts. Varētu to iekļaut kā lietu, kas ikvienam latvietim ir jāizdara dzīves laikā – jāaiziet uz Prāta vētru. 🙂 Lai gan tad man šis izpildītos jau 2 reizes, jo biju uz iepriekšējās koncertturnejas koncertu, bet tad varbūt tiktu atbrīvota no kāda cita, piemēram, izdzert noteiktu skaitu litru alus, jo man alus negaršo. 😀

Bet, kad runājam par visu vasaru kopumā, manā kontā ir 31 izlasīta grāmata, 5 filmas un 2 teātra izrādes un 16 grāmatu papildinājumi grāmatplauktam un savam bezgalīgajam TBR. 🙂

Plāni septembrim top, no grāmatām izskatās, ka lasīšu Sanitas Reinsones “Meža meitas” un Paula Bankovska “Skolu” pavisam noteikti. Tā kā sākas arī studijas, es nemāku neko vēl prognozēt. Ir doma piedalīties 2 lasīšanas izaicinājumos, kuri abi norisināsies vienā septembra nedēļā, bet tad jau redzēs kā būs.

Vispār, mani sāk iepriecināt mazās, sētnieku sagrābtās dzelteno lapu kaudzītes. Šovasar rudeni esmu gaidījusi, tas nenāk negaidīti un gribu mesties iekšā. Vasara man bija par ilgu un nogurdinošu (jā, tā var nogurdināt). 🙂

Lai izdodas realizēt iecerēto un jau tagad sūtu rudenīgus sveicienus! 🙂

Attēls šeit.

Atskats uz projektu “101 lieta 1001 dienā”

https://i0.wp.com/lifeisneverdull.net/wp-content/uploads/101things-1.jpg

Cik atminos, vienā brīdī ļoti senā pagātnē šis projekts ienāca Latvijā, un tad, kad lielais modes bums jau bija nedaudz norimis, arī es tālajā 2012. gadā izdomāju, ka pamēģināšu piedalīties. Un redz, sanāca!

Tiem, kas nezin, kas tas ir: viss slēpjas nosaukumā. Uz lapas, datorā, kladē, vienalga kur, izdomā un uzraksti 101 lietu, ko vēlies izdarīt 1001 dienā. Rupji rēķinot, sanāk nepilni 3 gadi. Tad nu nevis sēdi klusi rokas klēpī salicis un gaidi, kad notiks brīnums, bet gan celies, ej un dari, jo paši par sevi šie punkti neizpildīsies. Šāds saraksts drīzāk ir kā atgādinājums un pamudinājums izdarīšanai, un lielākā kļūda ir to uztvert kā pienākumu.

Kad esi izveidojis savu sarakstu, var darīt kā es, tas ir, atstāt visu nesakārtotā un haotiskā čupā, kuru ik pa laikam pārlasi un atzīmē progresu vai izsvītro, kad esi izpildījis (kādreiz blakus datumu arī rakstīju). Vari darīt arī tā, kā to mēģina darīt citi – sakārtot punktus zem tēmām, piemēram, zem tēmas “Grāmatas” varētu būt “Gada laikā izlasīt 75 grāmatas”, vai zem tēmas “Dzīve” – “Apprecēties”. Tas tā, piemēram.

Tad nu par to, kā gāja man.

Projektu uzsāku 16.09.2012. un kaut kur dziļi manī bija vēlme nevis tikai elpot un dzīvot, bet baudīt. Paņēmu lapu un sāku rakstīt. Pirmajā piegājienā tiku līdz kādiem 50, ar nedēļu pietika, lai saraksts aizpildītos līdz galam.

Manā sarakstā nebija neviena punkta, ko varētu izpildīt pusstundas laikā, visi punkti prasīja zināmu laiku (vēlams, brīvo), pacietību un apdomu. Bija gan jālasa grāmatas, jāskatās filmas, jāsastāda vairāku saraksti, bet bija arī vairāki punkti, kurus vienkārši gribējās izdarīt, piemēram, braukt makšķerēt (ko tā arī vēl neesmu izdarījusi).

Kopumā tas viss ir rezultējies ar 24 neizpildītiem punktiem, 15 pusizpildītiem, un 62 izpildītiem. Par tiem 15 un 24 runājot, tie būtu izpildījušies, ja es būtu vairāk koncentrējusies uz sarakstu kā “obligāti izpildāmo”. Tā kā man šāda uzstādījuma nebija, drīzāk “dzīvosim, redzēsim”, tad esmu pat ļoti apmierināta ar paveikto.

Jāatzīmē arī, ka laika gaitā punkti mainījās un tie, kuriem vairs nebija nekādas nozīmes, ieguva jaunus apveidus un jēgu.

Uzraudzīt un sekot līdzi manam progresam palīdzēja ne tikai papīra lapiņa pie sienas, bet arī dayzeroproject mājaslapa, kur arī citi cilvēki publicē savus sarakstus un pilnīgas izdomas neesamības gadījumā vari no citiem aizņemties idejas savam sarakstam. Tur var veidot arī cita veida izaicinājumus, piemēram, “Lietas, kas jāizdara 2015. gadā” utt.

No otra saraksta taisīšanas es atturēšos – lai gan tas bija viens no neizpildītajiem punktiem, tomēr pagaidām negribas uzreiz otru tādu. Zinu galvenos punktus, ko joprojām gribu izdarīt no šī saraksta, daži jauni nākuši klāt, bet tomēr 101 lieta man ir par daudz.

Attēls te.

Ne velti

Gribēju apsēsties un uzrakstīt par grāmatu, bet tad atcerējos nesen dzirdētos vārdus par marta sākumu. Tad nu šis būs neliels raksts par to, kā man iet un ko es daru ar atsauci uz marta sākumu, un tad par grāmatu nākamajā.

2 mēnešus atpakaļ es nolēmu distancēties no šejienes pavisam vienkārši iemesla dēļ. Sākotnējais uzstādījums kāpēc es vispār šeit parādījos bija, ka es virtuāli veidošu pierakstus par sev interesējošām tēmām un sev. Nesenā pagātnē tas bija aizgājis tik tālu, ka es rakstīju rakstīšanas pēc un nevis sev, bet kādam citam, varbūt tieši Tev, kas tagad sēž un to lasa. Sapratu, ka tā būt vairs nedrīkst, un pārtraucu.

Atvadīties nav viegli. Ne no cilvēkiem, ne no mīļām lietām. 2 mēnešu laikā te ir parādījušies tieši 3 raksti.

Ir teiciens “Trīs lietas – labas lietas” Bet šīs nav atvadas.

Šī ir atgriešanās.

8. maijs ir diena, kad es, prezentējot savu blogu konkursā “Izveido savu mājaslapu” ieguvu budžeta vietu LU SZF. Un tieši gatavojoties prezentācijai es sapratu, cik ļoti liela daļa no manis ir šī vietne, un ne velti te pavadīti 3 gadi. Un tiem skatījumiem, kas ik dienu šeit ielūkojas tāpat, gan pēc atslēgas vārdiem, tiem jau arī nav vienalga. Principā, iegūtā balva ir vēl lielāks spēriens man, pamudinājums turpināt iesākto.

Protams, ne jau ar blogu vien bija saistīts mans lēmums pārtraukt rakstīt. Bet tas paliks pie manis. Vienīgi sakāms ir tas, ka eksistēt mēs visi mākam, bet jāmāk dzīvot.

Tagad, pēc 2 mēnešu pauzes, es mācos dzīvot.

Un izskatās, ka man sāk sanākt.

***

Tagad konkrētāk par lietām, kas attiecas uz blogu: Goodreads saka, ka klusuma periodā esmu izlasījusi 16 grāmatas, 1 no tām jau ir aprakstīta, otra tūlīt būs.

Es varu saskaitīt 6 filmas, bet, iespējams, ka ir vairāk.

2 teātra izrādes seko tuvākajās dienās.

***

Šī bija mana pēdējā diena skolā, kurā soļi mīti 12 gadus. Bet tās nav skumjas, kas paliek iekšā, bet gan prieks par gariem 12 gadiem, kuru laikā esmu augusi un izaugusi par tādu, kādu esmu. Es zinu cilvēkus, kuriem varu par to teikt lielumā neizsakāmu paldies, un tos man visvairāk gribas paņemt aiz rokas un teikt: “Nāc līdzi!” Citiem, savukārt, iedotā puķe vai pārmītie atvadu skatieni ir apliecinājums, ka katram mums ir sava vieta, mana ir te, bet tava – tur.

***

Pietiks. Paldies!

Punkts un āmen uz kādu laiku.

Ir jātiek skaidrībā ar sevi un cilvēkiem sev apkārt, kā arī bloga pastāvēšanas turpinājumu un vai vispār ir jēga turpināt kaut ko te ķēpāt, tāpēc paņemšu pauzi, kas attiecīgi var arī ieilgt. Uz cik ilgu laiku – nav ne jausmas.

Katrā ziņā, lai arī kāds būtu mans lēmums, tas nekādā ziņā neietekmēs manu grāmatu (ne)lasīšanu un manam lasīšanas progresam variet sekot līdzi Goodread’ā, kur arī turpmāk būs manas domas un pārdomas daudz saīsinātākā veidā kā šis.

Var jau smieties par manu sākotnējo domu, ka es noteikti nesalūzīšu pie liktenīgā gadu skaitļa, kad izšķiras bloga liktenis, bet nu, citi nenoturas pat 3 gadus. Tas man klusam mierinājumam.

Paldies.

Atskats uz 2014.

https://38.media.tumblr.com/24016319cc290c98a8edfd65dd4e03aa/tumblr_nhiq5eUQub1r5y2f5o1_500.jpg

Saka jau, ka jaunajā gadā nevajag cilāt veco, bet kad tad tā kārtīgi atvadīties no vecā, ja ne atskaišu rakstīšanā? Apvienošu 2 uzreiz – gan bloga, gan Goodreads uzrādīto statistiku.

Pagājušajā gadā kurpjukaste tika apmeklēta 26 tūkstošus reižu, kas noteikti ir pateicoties arī populārākajam rakstam ar skandāla piesitienu – Milēdijai Dailes teātrī. Ja jau runājam par teātri, tas arī aizņem 3/5 vietas gada top5 apmeklētākajos rakstos, attiecīgi Milēdija ir pirmajā vietā, Elviss ir otrajā un Ričards III ir ceturtajā. No grāmatām bloga lasītājiem šogad topā bijis Grīns (tas, kas Džons) – Mūsu zvaigžņu vaina pārliecinoši trešā un Meklējot Aļasku ir piektā.

Blogu un attiecīgi arī atsauksmes visvairāk atrada Dailes teātra mājaslapas apmeklētāji un izrāžu komentāru lasītāji. Pēc tam seko facebook, tviteris, pats wordpress lasītājs un MsMarī blogs. Visvairāk blogs tika apmeklēts, protams, no Latvijas, bet tālu neatpaliek arī Lielbritānijas un ASV lasītāji. Un liels prieks arī ir par tiem 3 Nigērijas, 2 Japānas un 4 Urugvajas lasītājiem, lai gan mani māc šaubas, vai viņi te atrada ko noderīgu, bet varbūt tas bija tikai kāds aizmaldījies latviešu Sprīdītis.

Ja jau sākām runāt par literatūru, tad arī turpinām. 2014. gadā esmu izlasījusi 95 grāmatas, kas krietni vairāk nekā gada sākumā uzstādītais 70 grāmatu izaicinājums. Kopā izlasītās lappuses – 32248, kas ir vairāk, nekā 2013. gadā. Vairāk gan esmu lasījusi darbus no mūsdienām, bet pa ceļam gadījās arī klasikas darbi, kas sapunktoja Goodrreads statistiku vairāk. Atceroties to, ka jāvērtē 5 zvaigznīšu ietvaros, visvairāk grāmatu no manis ieguva 3 zvaigznīšu novērtējumu. Pieminēšanas vērti varētu būt tādi darbi kā “Ēd, lūdzies, mīli”, “Uz kraujas rudzu laukā”, “Naktstauriņš” un “Eleanor&Park”. 4 zvaigznīšu vērtējumi ir otrajā vietā – “Kalpone”, “Ik dienu, ik stundu”, “Patiesība par Harija Kebēra lietu”, “Amaya” u.c. Tālāk grāmatplaukta goda vietā nostādītās un 5 zvaigznes ieguvušās grāmatas: “Esiet sveicinātas, skumjas”, “Smalkjūtība”, “Brīnums” utt. Arī 2 un 1 zvaigzni no manis grāmatas šogad ir saņēmušas, bet tās es nepieminēšu.

2014. gadā bija vēl viens lasīšanas izaicinājums – reading bingo, ko jūs varējāt redzēt bloga labajā malā. Lieki teikt, ka to līdz galam neaizpildīju, jo, kā jau bingo būtībā, lasīju nejaušas grāmatas. Man gan no paša sākuma bija skaidrs, ka viens lauciņš paliks tukšs – “A Book With Non-Human Characters”, jo es neesmu tas cilvēks, kas var lasīt par dzīvniekiem vai iejūtoties dzīvnieku ādā. Mēģināju lasīt “Vējš vītolos” šī lodziņa iespaidā, bet netiku tālāk par 10 lappusēm. Neatradās arī grāmata ar īsajiem stāstiem un smieklīga grāmata. Drīzumā šis izaicinājums no rīkjoslas pazudīs, bet tas allaž būs atrodams bloga dzīlēs.

Bija arī jaunumi un atklājumi, nesenākais un labākais no tiem – cik forši tomēr ir lasīt orģinālvalodā. Rodas sajūta, ka autors sēž tepat man blakus, smejas un raud kopā ar mani par varoņu dienām un nedienām un dzīvo un elpo kopā ar mani. Šis bija tas atklāsmes gads, ka es pilnībā pārbēgu no grupas par tulkojumiem uz grupu par orģināldarbiem. Mērķis man vēl ir izmēģināt audio grāmatas, kas gan varētu būt ļoti dīvaini, ņemot vērā manas spējas (drīzāk nespējas) klausīties kaut ko vienu vairākas stundas no vietas, bet no mēģināšanas neviens nav nomiris (vismaz, mēģinot klausīties grāmatu).

Man iepatikās instagramā ceļojošie mēneša grāmatu izaicinājumi, un es izdomāju, ka šogad es arī tādus taisīšu. Tiesa gan, es nepiesārņošu instagramu ar 365 bildēm par grāmatām gada garumā (tas liktu atsekot lielākajai daļai manu sekotāju), bet šodien man radās lieliska doma uztaisīt tam speciālu bloga platformu (kuru pēc tam tikpat ātri arī aizmirst). Tas ir drīzāk priekš manis pašas, tāpēc neko šeit saistībā ar to nepublicēšu (jeb es vienkārši nemāku uzņemt skaistas bildes).

Runājot par ne-grāmatām, filmas es nekur malā nepametīšu, un, lai gan teātrī savu kāju es neesmu spērusi nežēlīgi ilgi (vismaz, lai noskatītos kādu izrādi), man jau ir biļetes uz 3 izrādēm, kas ir attiecīgi janvārī, februārī un martā. Es zinu vēl vismaz 1 izrādi, uz kuru es gribu aiziet un kura nav nopirkto biļešu sarakstā, un tāpat es ceru, ka Liepājas teātris ar ‘Piafu’ un ‘1984’ zina, kur atrodas Rīga un drīz te ciemosies. Par citām lietām runājot – brīvprātīgošanas gads ir beidzies, vismaz Rīga2014 paspārnē, un man nav ne jausmas, ko viņi iesāks ar tiem vairāk kā 3 tūkstošiem brīvprātīgo. Solīja jau, ka nekas nemainīsies, bet solījumi ir un paliek solījumi. Šad un tad prātā iezogas doma pēc skolas beigšanas brīvprātīgot ne-Latvijā un ne-Eiropā, bet tā joprojām ir tikai ideja. Lai nu kā, laiks parāda mums mūsu virzienu, un tā tas būs arī šoreiz.

Grāmatām bagātu, smaidīgu un brīvu 2015. gadu! Lai izdodas viss, kas ir plānā un arī, kas nav!

Bildes: tumblr dzīlēs.

2014. gada pirmie teikumi un gada noslēgums.

Ziemassvētki ir pienākuši, svētku sajūta klejo pa māju un sirdī ir priecīgās vakara gaidas. Pēc dažu dienu pauzes no ārpasaules, paslēpjoties savā meža mājiņā, jūtos labi atpūtusies. Tāpēc liels bija mans pārsteigums ieraudzīt tik daudz notikumus, kas pa šo laiku ir notikuši. Viens no tiem ir Ritvara aizsāktā akcija, uz kuru man uzaicināja Ints un Grāmatu tārps.

Janvāris – 8. janvāris, un beidzot arī es esmu sadūšojusies lielajam gada apskatam. (raksts šeit)

Februāris – Grāmata noteikti ir jāizlasa ikviena ne tikai fantāziju žanru cienītājam, bet gan arī tiem, kuri grib ātri novilcināt laiku, stāvot rindā. (Raksts par Rotfusa pirmo daļu te)

Marts – Labi, jā, atzīstu, metu acis jau sen, bet šodien iegāju grāmatnīcā un nespēju šo brīnumu nenopirkt. (Raksts par izdevniecības BaibaBooks lasītāja dienasgrāmatu te)

Aprīlis – Ja godīgi, pirmo reizi izdzirdot (vai izlasot) nosaukumu, domāju, ka runa ies par Aļasku kā ģeogrāfisku vietu, ekspedīcijām un tādā stilā. (raksts te)

Maijs – Parasti gan uz latviešu autoru darbiem skatos ar lielām šaubām – ir gadījies pamatīgi apdedzināties. (Raksts te)

Jūnijs – Jūnija pirmās 6 dienas ir rezultējušās ar acīmredzamiem panākumiem. 6 dienas = 3,5 grāmatas. (Raksts te)

Augusts – Šodien man ir tāds domīgs garastāvoklis, un lasot citu blogeru atsauksmes par grāmatām, par filmām, stāstus par ikdienu vai neikdienišķiem gadījumiem, man arī sagribējās kaut ko uzrakstīt. (Raksts te)

Septembris – Nācis klajā jau otrais rakstnieka Gijoma Miso tulkotais romāns “Rītdiena”. (Raksts te)

Oktobris – Lasot anotāciju un atsauksmes es nojautu, ka beigas būs neierastas, bet es nenojautu, cik ļoti tas iespaidos mani. (Raksts te)

Novembris – Grāmata, kuru pirmo izlasīju pēc 3 nedēļu pauzes un kura principā arī bija iemesls, kā dēļ uzsāku sadarbību ar izdevniecību “BaibaBooks”. (Raksts te)

Decembris – Par šo grāmatu neko nebiju dzirdējusi, un tā arī atnācu uz grāmatnīcu, jo, redz, ja dala 10 eksemplārus. (Raksts te)

Jūlija šeit nav, jo jūnija beigās pieņēmu lēmumu paņemt pārtraukumu. Atgriezos augustā, un plašāk rakstīt par grāmatām un visu ko redzu un dzirdu sāku pēc 1. septembra. Stefeti tālāk nododu visiem tiem, kas to vēl nav izdarījuši. 🙂

Runājot par apdāvināšanos – paldies visiem, kas man ir piešķīruši dāvanas, bet, tā kā es jūs vēl tik labi nepazīstu, jūsu apdāvināšanu es šogad izlaidīšu. Nāks gads, nāks padoms. 😀

Blogā vēl šogad parādīsies daži raksti par izlasītajām grāmatām, un tad jau tas būs arī viss.

Visiem priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! Uz tikšanos nākamgad!