Ko lasīju augustā un septembrī?

Ja visu dienu lasi un raksti, vakarā negribas ne lasīt, ne rakstīt – tieši tāpēc šeit divus mēnešus ir bijis tumsa un klusums. Neko par nākotni nesolot, šodien esmu saņēmusies tīri informatīvi uzrakstīt par divu mēnešu izlasīto grāmatu kaudzi. Kā arī jāpiemin fakts, ka šeit pieminēšu tikai tās grāmatas, kuras atceros.

Martina Hāge “Uz mūžu. Līdz sestdienai” – iekritu vieglās literatūras ķetnās un sāku ar šo, kas uz vāka solīja otru Bridžitu Džounsu. Sagaidīju pamestas sievietes sevis šaustīšanu 200 lappušu garumā, bet līdz humoram šeit bija tik tālu, cik man līdz mēnesim. 1/5

Ellena Berga “Tu man arī” – trīs skolas laika draudzenes satiekas salidojumā. Katra ar savām problēmām, visas atkal sadraudzējas un steidz viena otrai palīgā. Šeit gan bija smieklīgas vietas, arī sižets bija aizraujošs, kas neļāva grāmatu tik viegli nolikt malā. 3/5

Marisa Meijere “Skārleta” – no vienas puses ir interesanti, ka sērijas tipa grāmatās katra nākamā pievēršas pavisam jaunam tēlam. Man tikai bažas rada tas, ka trešajā un ceturtajā grāmatā tiem visiem jau būs grūti izsekot līdzi, kāds paliks novārtā, cietīs sižets utt. Tā kā šī ir otrā grāmata, tad pagaidām bažas paturu pie sevis. Interesanti, grūti nolikt malā, tagad gaidu bibliotēkā rindu uz trešo daļu (paldies izdevniecībai, kas trešo daļu izdod salīdzinoši ātri un nav jāgaida gads un viss jāaizmirst). Vienīgi lika vilties beigas, kas vilka uz gadsimta cīņu, kas tā arī nenotika. 3/5

Elena Favilli “Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm” – ja nu gadījumā tev ir draugu/radu bērni, tad šī grāmata ir lieliska lieta, ko uzdāvināt. Īsi, bet spēcīgi un iedvesmojoši stāsti par spēcīgām sievietēm, ko papildina krāšņas ilustrācijas. Un labākais – arī pieaugušiem cilvēkiem būs interesanti un tik drīz to negribēsies likt malā. 4/5

Andžela Naneti “Mans vectēvs bija ķiršu koks” – šis bija sāpīgi skaists stāsts par laukiem, vecvecākiem un arī nāvi. Man jau liekas, ka vairāk pieaugušajiem, ne bērniem paredzēta grāmata. Vismaz es savilku ļoti daudz līdzības ar savu pieredzi, kas brīžiem ūdens dēļ traucēja saredzēt burtus. 4/5

E.L.Džeimsa “Darker” – šo lasīju tikai tāpēc, ka man bija lasīšanas krīze. Pārliecinājos, ka joprojām māku lasīt un māku arī dusmoties uz izlasīto. Grāmata ir bēdīgi slavenā “50 Greja nokrāsas” turpinājums no Greja skatupunkta. Autore brīžiem ir piepūlējusies mainīt pirmajā triloģijā esošo sižetu šai grāmatai par labu, taču tāpat ir slikti. Grāmatas nodaļas ir nedēļas dienas un šo grāmatu veido tikai viena nedēļa, tāpēc jāapbrīno autores spēja liet ūdeni 600 lappušu garumā un atražot jau pateikto. 1/5

Samanta Verāna “Septiņas vēstules no Parīzes” – stāsts par neizmantotām pirmajām un izmantotām otrajām iespējām divu cilvēku dzīvē. Pēc grāmatas izlasīšanas uzzināju, ka šis patiesībā ir patiess stāsts no pašas autores dzīves, kas šim neticīgajam, bet mīlīgajam stāstam iedeva nelielu ticamības efektu. Mums katram to kosmosa staciju, visspožāko zvaigzni debesīs. 4/5

Attēls te.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s