Florians Zellers “Bauda. Eiropas romāns”

Florians Zellers - Bauda. Eiropas romāns

Florianu Zelleru es pazīstu jau no teātra izrādēm – Intars Rešetins ir uzvedis 2 dažādas izrādes pēc rakstnieka darbu motīviem – “Ja Tevis vairs nebūtu” Dailes teātrī un “Ak, tētīt…” Nacionālajā teātrī. Pēdējā no viņām man ļoti patika, tāpēc arī paņēmu lasīšanai šo jaunumu, ko izdevusi Zvaigzne. Lai gan pēc šīs grāmatas motīviem Latvijā nav uzvesta izrāde, tomēr mans mērķis bija saprast, cik daudz emociju izraisa izrāde, kuras pamatā ir šī autora darbs un cik – pats darbs.

Grāmatā lasītājs var sekot Nikolā un Polīnas attiecību attīstībai, tai pašā laikā iepazīstot sievietes un vīrieša skatupunktu uz lietām un atšķirīgo dzīves uztveri. Katrs, kam ir bijusi saistība ar attiecību veidošanu, atradīs savu grāmatā aprakstīto fāzi, ar kuru justies līdzīgam, jo tur tiešām ir viss – sākot no pirmās iepazīšanās līdz pat pašām beigām.

Šīs starppersonu attiecības ir kā alegorija mūsdienu Eiropai, attiecībām starp valstīm, kas patiesībā ir ļoti labi izdomāts. Romānā aprakstītās Polīnas un Nikolā attiecības var pārnest arī plašākā – Eiropas – mērogā: kas jādara, kas ir tās lietas, kas ir nepieciešamas, lai valstis saprastos un savstarpējā pievilkšanās laika gaitā nemazinātos. Vai būs greizsirdīga valsts X, kas pārtrauks attiecības, vai tā būs egoistiska un nolaidīga valsts Y, kas būs pie tā vainīga. Bet romānā par to konkrēti runā tikai sākumā un beigās, ja tas neinteresē, var arī sevišķi neiedziļināties.

Kā jau minēju, romāns ir rakstīts no diviem skatupunktiem, Polīnas un Nikolā. No sākuma es mazliet apmulsu, jo neko nevarēja saprast, kāpēc uz to pašu lietu atkal skatās no sākumā, bet tad man viss saslēdzās un tālāk jau gāja raitāk. Mani vienmēr ir interesējis jautājums kā vīrieši-rakstnieki var taisīt augšā galvenās varones-sievietes, pie tam, pietiekami reālas, lai es noticētu, ka tā viņa pamāja, tā pateica un tā uzvedās. Lai gan nē, es vairs nešaubos, kopš strādāju grāmatnīcā, ir vesels plaukts par sievietēm – kā viņām izprast sevi, kas viņām ir vajadzīgs un kā vīrietim viņu saprast (laikam lieki teikt, ka plaukta par to, kā sievietei izprast vīrieti, nav. Un nav arī grāmatas).

Florians Zellers ir jūtams francūzis, jo romānam piemīt tāda aura, kas piemīt tikai franču rakstniekiem, kas tos uzreiz izceļ no pārējiem. Arī attiecību sīkumu apraksti un sadzīves situāciju vieglprātība manuprāt, ļoti raksturīga tieši francūžiem. Nav brīnums, ka franču valoda ir mīlestības valoda, tur es pilnībā piekrītu, jo viss, kas saistīts ar mīlestību, sanāk it kā viegli un skaisti, bet tai pašā laikā no skaistuma dzeļ.

Kopumā grāmata ir laba atslodzes literatūra, kad neoriģinālie kriminālromāni ir apnikuši un gribas ko jaunu. Bet, atbildot uz sākumā minēto eksperimentu, kā jau sākumā man likās, tad izrāde tomēr uz jūtām spēlē daudz vairāk, nekā grāmata. Jā, no vienas puses nav salīdzināmi lielumi, vai nebija īstā grāmata, bet ļoti ceru, ka izdevniecība izdos arī citus šī autora darbus (par tēvu, aj cik ļoti vajag tiem, kas uz teātri neiet, izlasīt).

Vērtējums: 7/10

Tā sākās mīlestība: cilvēki dziļi sevī juta, ka viņi ir tikai puse no viena vesela. (34. lpp)

[..] gudrība izpaužas arī spējā likt sev kaut ko neredzēt. (83.lpp)

Attēls te.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s