Džons Grīns “Katrīna pēc Katrīnas”

Džons Grīns - Katrīna pēc Katrīnas

Džons Grīns vairs nav svešs nevienam planētas iedzīvotājam, kas kaut nedaudz laika pavada internetā un ir izveidojis profilus vairāk par 4 sociālo tīklu vietnēm. Latviski ir izdotas 4 grāmatas, spriežot pēc Goodreada, pēc popularitātes, un pavisam īsi pirms Līgo svētkiem pie lasītājiem nonāca “Katrīna pēc Katrīnas”. Šī un vēl viena grāmata, par ko atsauksme būs nedaudz vēlāk, ir izdarījušas 2 labas lietas – piedabūjušas mani lasīt aka izvilkušas no reading slump kā arī piedabūjušas vēl par to uzrakstīt.

“Katrīna pēc Katrīnas” šoreiz vairs nestāsta par gadu gaitā iemīlētām meitenēm un pretmīlestības neesamību, bet gan pāriet nedaudz nopietnākā līmenī – salauztu sirdi 19 reizes pēc kārtas un visas ar dažādām meitenēm, kuras vieno tikai vārds – Katrīna. Septiņpadsmitgadīgais Kolins ir brīnumbērns (kas nav tas pats, kas ģēnijs), mīl anagrammas, grafikus un matemātiskus aprēķinus ar dzīves pieredzes piesitienu (par to var pārliecināties visas grāmatas garumā, vismaz varbūt matemātika vairs nešķitīs tik briesmīga). Kolins kopā ar savu labāko draugu Hasanu dodas sirds lāpīšanas un darba atrašanas svētceļojumā un nonāk Kentuki, kur viņu piedzīvojumi sākas Austroungārijas erchercoga pieminekļa.

Kā jau minēju, šai grāmatai kaut kā pietrūka. Jā, joprojām var saprast, ka raksta Džons Grīns, bet nav nostrādājusi pareizā maģija un tomēr kaut kas pietrūkst. Šis darbs tika sarakstīts 2006. gadā un ir tikai otrais pēc kārtas, tāpēc teorētiski viņam var to piedot, jo attīstība ir acīmredzama ar katru nākamo grāmatu līdz nonākam pie “Mūsu zvaigžņu vainas”. Ja tiek ignorēta grāmatu izdošanas kārtība oriģinālvalodā, protams var domāt, ka nav nekādas attīstības un viss slikti, bet tā gluži nav. Vienīgi pats rakstnieks pamazām pārņem Pītera van Hautena (rakstnieks “Mūsu zvaigžņu vainā”) praksi, jo es neesmu dzirdējusi, ka viņš rakstītu jaunu grāmatu (nē, tagad esmu – te).

Grāmata joprojām saglabā vīriešu dzimtes galvenos varoņus (lieliska izdevība ielīst vīrieša galvā) un arī grīniskus elementus, piemēram, ļoti specifisku lietu fabriku vai īpaša interjera māju. Šaubas pirmajā brīdī rada viņa 19 Katrīnas 19 gados, jo vairāk tāpēc, ka attiecību vēsture sākas ar pirmo gadu skolā, kur viņam ir 8 gadi. Bet pēc tam tas vairs izbrīnu neizraisa, ņemot vērā vairākuma attiecību ilgumu.

Vēl viens liels pluss, manuprāt, ir klātesošā matemātika. Ceļojumā Kolins dodas ar salauztu sirdi un stingru apņēmību izstrādāt formulu, kas apliecinātu Katrīnu paredzamību tā, lai visām 19 derētu 1 formula. Godīgi saku, matemātika man pēdējā gada laika liekas sevišķi interesanta (droši vien tāpēc, ka vairs to nemācos), un gribējās ķerties pie vienādojumu risināšanas jau stāsta gaitā, atturēja tikai manas niecīgās zināšanas un neprasme tos atrisināt. Šo un vēl citus matemātiskus aprēķinus varētu pārnest uz skolām, jo tieši tas padara to interesantu – dzīves klātesamība, kas to padara reālistiskāku nekā tas ir. Jāpiemin arī tas, ka grāmatas pēcvārdā ir minēta ne tikai pati plikā Katrīnu paredzamības teorija (ja nu grib visam izsekot līdzi no a-z), bet arī apstiprinājums no matemātikas institūta pētnieka, ka formula darbojas.

Pluss ir arī aizraujošās zemsvītras piezīmes, jo Džins Grīns vismaz šajā grāmatā tās reti izmanto vārdu skaidrošanai, bet vairāk teksta papildināšanai un kaut kā vēl pateikšanā, kas it kā nav būtiski, bet lieliski papildina tekstu. Zemsvītras atsauces man lielākoties liekas garlaicīgas un grūti atrast pēc tam to pazaudēto mazo cipariņu, pie kā apstājies lasot, protams, tā bija arī šeit, bet šeit tās viennozīmīgi ir interesantāk lasīt un ir grāmatas pievienotā vērtība.

Grāmatas mīnuss noteikti ir ne līdz galam attīstītais stāsts un ne vairs tik ļoti piedomāts pie gala produkta. Citās grāmatās bija paceltas ļoti nopietnas tēmas – sadzīvot ar zaudējumu, sevis meklējumi, pirmās mīlestības dzeloņi, bet šeit salauzta sirds it kā ir nopietna tēma, bet tajā pašā laikā tiek pasniegta pietiekami nenopietni, lai nebūtu pēc grāmatas aizvēršanas lasītājam jāpiedzīvo nedaudz ielūzusi sirds par to, ka stāsts ir beidzies. Kas ir diezgan bēdīgi, jo man šī sajūta patīk.

Protams, primārā mērķauditorija ir jaunieši ne tikai vecuma ziņā, bet arī problēmu, jo tām rakstnieks pievēršas ik katrā grāmatā, bet šo, tāpat kā citas Džona Grīna grāmatas var izlasīt arī vecāki ne tikai tā iemesla dēļ, ka var ielīst jauna cilvēka galvā, to izzināt, saprast un savilkt paralēles ar savu bērnu, bet arī tās savilkt ar sevi pašu.

Vērtējums: 6,5/10

Attēls te.

Advertisements

One thought on “Džons Grīns “Katrīna pēc Katrīnas”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s