Reinbova Rouela “Fanīte”

Reinbova Rouela - Fanīte

Jauniešu romāns par pirmo mīlestību, pieaugšanu un dzīvi prom no mājām, ko var apēst diezgan ātri un neatraujoties. Bet tagad iedomāsimies, ka šī grāmata ir lazanja. Garšīga, kūpoša lazanja. Ja “Fanīte” ir lazanja, tad tai pietrūkst siera pa virsu. (Un manā izpratnē par lazanjas gatavošanu sieram ir ļoti liela nozīme.)

Kate fano par Saimonu Snovu un kopā ar savu dvīņumāsu Rīnu raksta fanstāstus (fanfiction) par šo grāmatu sēriju. Būtībā viņas nejaucas pašā stāstā, bet ar jau eksistējošiem varoņiem raksta savu versiju par notikumiem (to vēl var darīt, jo sērijas noslēdzošā daļa vēl tikai iznāks). Kate un Rīna piesakās vienā koledžā, bet Rīna uzstāda noteikumu – viņas nedzīvos vienā istabā, tādējādi Kate tiek pie īgnas istabas biedrenes ar visām piedevām un īpašas pasniedzējas, īpašiem kursabiedriem un jaunas dzīves, kuru viena no abām māsām steidz izbaudīt kā prot, kamēr otra lēnām un uzmanīgi visu iztausta. Kates raizes lielākas dara mājās palikušais tēvs, kurš nekad nav bijis viens (māte ģimeni pameta, kad abām meitenēm bija 8 gadi).

Grāmata ir uzrakstīta no Kates skatupunkta, kas liek uz visu raudzīties caur nepieredzējušas, naivas, bailīgas meitenītes brillēm. Visu grāmatu caurstrāvo “es neko nezinu, neko tādu neesmu pieredzējusi un arī negribu” attieksme, kas teju vai dzen izmisumā. Paciešamāka viņa ir, jo Katei patīk lasīt un viņa pati raksta, kas nedaudz sasaucas arī ar mani. Glābj arī tas, ka Katei ļoti rūp tēvs, kurš ir palicis mājās viens pats un nemāk gatavot ēst, kas zināmā mērā skar jautājumu par bērnu-vecāku attiecībām, rūpēm un ģimenes saišu stiprumu un pat to esamību kā tādu.

Ļoti traucēja tas, kā stāsta šo romānu. It kā iet viena aina, bet tad pēkšņi tā apraujas un sākas pavisam cita, jauna, jau teju vai aiznākamajā dienā. Protams, tādas ainas nav visas, bet bija vietas, kur es jutos tik apmulsusi, ka domāju, ka tulkotājai vienkārši oriģināldarba lapas salipušas bija kopā, un viņa kaut ko ir netīšām izlaidusi. Darbam dažviet var novērot arī neveiklas teikuma konstrukcijas, kas man lika vairākas reizes pārlasīt uzrakstīto teikumu, lai to saprastu, un man arī nepatīk vārds “fanstāsts”, bet laikam jau šeit nav cita – labāka – varianta, ar ko aizstāt.

Fanstāsti. Tie veido lielu daļu no šīs grāmatas. Kā jau minēju, Kate rakstīja fanstāstus par Simona Snova grāmatu sēriju (bet ir izdomāta sērija aka Harijs Poters, kas atkal rada jautājumu par to, kur paliek HP, ja Rouelas romāna darbība norisinās 2011. gadā? Neeksistē?) un atsevišķās (un ļoti iederīgās) grāmatas vietās tie tiek arī iekļauti – gan katras nodaļas beigās, gan nodaļām pa vidu kā priekšlasījumi. Lielu problēmu man sagādāja tas, ka tie neuzrunā. Es nejutu nekādus sirdsapziņas pārmetumus, kad tiem vienkārši pāršķīru pāri un pievērsos pamata stāstam, jo tas mani saistīja vairāk, nekā vēl kāds izdomājums. Lasot radās arī liels jautājums par to, kāpēc katras nodaļas beigās iekļauj tieši tos fragmentus gan no īstās Saimona Snova grāmatas, gan no Kates izdomājumiem, bet tad uz beigām man uznāca prāta apgaismība un nonācu pie secinājuma, ka šie gabali raksturo katru nodaļu kā tādu ar literāriem piemēriem, kas sasaucas ar pašas galvenās varones dzīvi, situācijām, domām, jūtām utt.

Vēl ir viena lieta, par ko man ir, ko teikt. Mīlestība. Visiem ir zināms, ka pirmā mīlestība ir salda un sāpīga. Reinbova Rouela arī sparīgi cenšas to uzrakstīt, par pamatu ņemot vārdu “salds”. Es saprotu, ka Kate ir nepieredzējusi un viņai nav ne jausmas par tādām lietām, bet tas, kas šeit tika aprakstīts, nav tas, kā rīkotos reāli cilvēki reālā dzīves situācijā, bet vistīrākais cukurūdens, kas šķebina. Protams, bija dažas labas lietas, kur pat klusībā smaidīju par sarunām vai spurdzu par meitenes rīcību, bet domājot kopējā kontekstā ar visu, tas vienkārši šķiet tik nereāli, ka es nevaru to izturēt.

Beigas. Te ir vieta, kur pietrūkst sākumā minētā siera. Siera nav, beigu nav, ēdiens kļūst nepilnīgs un vairs nav tik garšīgs, kā tas varētu būt, ja tu būtu aizgājis uz veikalu pēc siera. Labi, beigas nevar nopirkt veikalā, bet beigas te ir tik aprautas, ka nekas netop skaidrs, bet vajag paskaidrot tik daudzas lietas. Vai nu es kaut ko neuzķēru, vai tie pēdējie fragmenti ir ielikti… es pat nezinu, kāpēc. Vienkārši beigās noplaka visa mana sākotnējā sajūsma par šo grāmatu. Tagad, kad ir pagājušas pāris dienas pēc izlasīšanas un prāts sāk domāt līdzi, atklājas daudz lietu, kas prasa turpinājumu vai vismaz kaut kādu paskaidrojumu.

Patika tas, ka tika skartas jauniešiem diezgan aktuālas tēmas – jauna skola, jauni cilvēki, esība prom no mājām, attiecības ar vecākiem, ar tuviniekiem, pirmā mīlestība, par hobijiem un vēl daudz ko citu. Patiks noteikti skolas vecuma cilvēkiem, tāds jauks un mīlīgs stāsts, ko ātri apēst. Protams, arī pamācošs, bet jau labu laiku esmu nonākusi pie atziņas, ka pat gūstot pamācības no izlasītajām grāmatām mēs tās neņemam vērā, vislabāk palīdz personīgā pieredze. Bet ne par to stāsts.

Vērtējums: 7/10.

“Jaunos apstākļos vissarežģītākie noteikumi ir tie, kurus neviens neizskaidro. (Un tie, kurus nevar sameklēt internetā.) Piemēram – kur sākas rinda? Kādu ēdienu drīkst ņemt? Kur jāstāv un kur pēc tam jāsēž? Kurp jāiet, kad esi paēdis? Kāpēc visi uz tevi blenž?”

“Izliecies, ka tu viņam patīc vairāk nekā viņš tev. Tas ir kā pirkt mašīnu – tev jābūt gatavai atteikties no tās.”

Attēls te.

Advertisements

One thought on “Reinbova Rouela “Fanīte”

  1. Atpakaļ ziņojums: Februāris | KURPJUKASTE

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s