“Žanna d’Arka” Dailes teātrī

Foto: Gunārs Janaitis

Šī bija tā izrāde, uz kuru gāju ar ļoti lielām cerībām, jo tie vārdi – Kārlis Lācis, Evita Mamaja, (nu labi, Džilindžers varbūt ne tik ļoti) un mūzikls – mani līdz šim ir pārliecinājuši, ka būs labi – Oņegins man ļoti patika, tāpat Pūt, vējiņi. Un tad ir Žanna d’Arka – izrāde, kas man ļoti sadusmoja.

Simtgadu karš starp Franciju un Angliju novārdzina Francijas tautu – trūkst cerības, ka kaut kas pēkšņi varētu mainīties. Sens pareģojums vēsta, ka nāks jauna meitene un izglābs valsti no sūrā likteņa. Žannu sauc Dieva balss, bet viņai arī ir ļoti maz laika, lai glābtu savu valsti un tautu no iznīcības. Apbruņojusies cīņai, viņa iedveš tautai ticību, ka var arī nedzīvot ar asiņu peļķēm zem kājām, īslaicīgu prieku nerast izklaidēs, bet cīnīties par savu valsti. Īsto Žannu gan sadedzināja uz sārta, bet pēc 500 gadiem Romas katoļu baznīca viņu iecēla svēto kārtā.

Viss pēc kārtas. Kamēr skatītāji mierīgi pārrunā jaunākās tenkas, un “skat, skat, Āboltiņa arī ieradusies, nemaz vairs nesmaida”, atskan liels būkšķis (ar to domāta izrādes mūzika) un aktieri aiz priekšā novilktā aizslietņa sāk kustēties. Nezinu, vai tas tā bija paredzēts, bet izrāde sākās, un tikai tad nodzisa gaisma zālē, nebija nekāds “lūdzu, izslēdziet savus mobilos telefonus” un tamlīdzīgu lietu. Par brīnumu, nevienam telefons neiezvanījās un arī visi klepotāji pēkšņi bija sapratuši, ka teātris klepu neārstē. Kas vēl attiecas uz pēkšņo izrādes sākumu – tas lika pārsteigumā/izbīlī salēkties puszālei. Ar nožēlu jāatzīst, ka tā arī bija vienīgā vieta visā izrādē, kas lika sakustēties izrādes dēļ, nevis garlaicības vai komforta.

Izrāde tik tiešām ir mūzikls – visas izrādes laikā nedziedot varoņi pasaka tikai dažus vārdus. Pārējā laikā viņi izdzied tautas ciešanas, Žanna savus monologus, cīņas dziesmas. Kārlis Lācis ir radījis satriecošu mūziku, tādu kā sajaukumu no dažādiem mūzikas žanriem, raisot pārsteigumu un vismaz kādu drusciņu pozitīvu emociju. Jāsaka gan, ka brīžiem aktieri dzied krietni klusāk par mūziku, arī augstie toņi parūpējās par to, ka pusi dziesmas vienkārši nesaprotu, bet te jau ir mana nemuzikālā dzirde pie vainas. Kā arī likās, ka vairākas dziesmas ir par garām.

Aktieri. Sanāca tā, ka šajā izrādē galveno lomu tēloja Ķuzule-Skrastiņa, citās izrādēs spēlē Segliņa, mājaslapā ir norādīts, kurā datumā būs kura. Lomu viņa spēlēja labi, bet mani tēlojums nepārliecināja un vēstījums (pie kā es nonākšu mazliet vēlāk) tā arī netika pārraidīts. Artūrs Skrastiņš labi spēlēja niķīgu, sākumā sagrautu, vēlāk iedomīgu karali Šarlu. Tīrā izklaide bija vērot āksta (Aldis Siliņš) darbības uz skatuves. Kā arī, protams, jāpiemin mazā(s) Žannas, kas tīri veiksmīgi izrādes vidū pilda arī skatuves sakārtotāju funkcijas (plastmasas kausi ir parodija, bet, ja tiem jākrīt, tad laikam jau labākais risinājums). Nezinu gan, vai mazu bērnu vilkšana uz skatuves ir pareizais risinājums, jo ir tikai 5 minūšu ieskats Žannas bērnībā, pēcāk jau viņa parādās pieaugusi, un tās 3 meitenītes pieminētajā izrādes vidū ir tādi kā mazi eņģelīši, bet tas arī viss. Man jau šķiet, ka tas bija samērā lieki.

Vēl, kas jāpiemin, ir Džilindžers. Mani tiešām pārsteidza, ka režisors ir tik ilgi noturējies un sev raksturīgās galīgi netikumiskās ainas ir iekļāvis tikai otrā cēliena pašā sākumā. Un te nu mēs arī nonākam pie vēstījuma, kam ir zināma saistība arī ar režisoru, jo, galu galā, viņa uzdevums ir uztaisīt izrādi. Kas ir vēstījums? Nezinu. No vienas puses, tas varētu būt, ka jācīnās savas valsts labā, jāaizsargā tā no ļaunumiem, no otras puses – sekošana kam augstākam aizved jūs pie augstāka mērķa, no citas puses – par mums, kas veido pasauli pēc saviem ieskatiem. Bet tāda viena, konkrēta vēstījuma šeit nav, kas mulsina.

Arī kostīmi jāpiemin – tas bija laiks, kad nevarēja sevišķi izcelties ar krāsainību, bet galmā gan tas tiek attēlots spilgti – galminieku tērpi, karaļa mātes kuplā kleita, Šarla kostīms ar visu it kā zvērādu, āksta kostīms. Žanna tiek ģērbta baltā vai gaiši zilā, šķietami attēlojot nevainības iemiesojumu, kam nu paredzēts glābt valsti. Arī horeogrāfija bija laba, brīžiem pat komiska.

Vai izrāde ir aktuāla? Iespējams. Diez vai mūsdienās kāds klausītu pareģojumiem un gaidītu, kad jauna, nepieredzējusi meitene glābs Franciju ar 66 miljoniem iedzīvotājiem no briesmām. Tāpat arī neticēs tam, ka viņu vada Dieva balss. Tad bija citi laiki, tagad citi. Vispārīgos vilcienos izrāde mēģina pateikt, ka pašiem jāglābj tas, ko esam sadarījuši, un tas ir domāts ne tikai valstiskā, bet globālā mērogā, bet lieta tāda, ka izrāde nepārliecina. Tā nebūt nav slikta, bet atceroties sajūtas, kādas man bija pēc Oņegina vai citiem mūzikliem, šis vienkārši ir ļoti, ļoti vājš. Un tieši tas mani sadusmoja, ka nepiepildījās tas, ko gaidīju, bet lielu daļu pavadīju garlaikodamies un gaidīdama, kad beidzot sāks kaut kas attīstīties straujāk, ne tik vientuļi. Nesagaidīju.

Foto: Gunārs Janaitis, šeit.

Advertisements

7 thoughts on ““Žanna d’Arka” Dailes teātrī

  1. Atpakaļ ziņojums: Atskats uz 2016. gadu teātrī | KURPJUKASTE

  2. Nu neesmu liela teātra speciāliste, bet mani ļoti aizkustināja izrāde, līdz pašiem sirds dziļumiem. Ja speciālisti saka,ka kautkas pietrūka, tad mana dvēsele sajutās, kā pēc pirts. Balta un tīra, kā dūmi viegli un gaisīgi.Fantastiska izrāde!

  3. Jā, starp citu – Marseljēza, kas tiek apspēlēta mūzikā, tapa tikai Franču revolūcijas laikā un Francijas karogs jeb Trikolors tad pat. 😉

  4. Stāsts jau manuprāt par iedvesmu. Bet jāpiekrīt, ka nepārliecināja. Tikai manuprāt nevis režisora, bet aktrises vaina – manu Ķuzule nepārliecināja. Bija forma, nebija satura. Un līdz ar to nebija pārdzīvojuma – viņas likteni uztvēru samērā mierīgi.

  5. Stāsts jau manuprāt par iedvesmu un pārliecību, bet piekrītu autoram, ka īsti nepārliecināja. Man gan šķiet, ka nevis režisors, bet aktrise neiznesa šo stāstu. Es viņai nenoticēju. Bija ārēja forma, nebija satura un īstas pārliecības.

  6. Atpakaļ ziņojums: Janvāris | KURPJUKASTE

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s