Rudens kopsavilkums

https://i1.wp.com/data.whicdn.com/images/211395281/large.jpg

Man patīk daudz un dikti skatīties, ko esmu paveikusi. Kā minēju iepriekšējā rakstā, par gadalaiku taisīšu atsevišķi raksta garuma dēļ. Tad nu šeit atskatīšos uz tām grāmatām, filmām, teātra izrādēm, kas man visspilgtāk ir palikuši atmiņā.

Kopā pa 3 mēnešiem izlasīju 31 grāmatu, noskatījos 16 filmas un 14 teātra izrādes, grāmatplaukts tika pie 18 jaunām grāmatām (no kurām vēl nevienu neesmu izlasījusi, kuš).

Sāksim ar grāmatām. Darbs, kas man bija lielas šausmas un mocīšanās, bet pēc universitātes pabeigšanas (hahha, cerams) varētu šo pārlasīt vēlreiz, šoreiz saprotot un Odiseju lasot pirms tam. Protams, ka runāju par Ulisu. Vēl viens darbs, kas palika atmiņā, ir Mārgaretas Atvudas Kalpones stāsts, kuru aprakstīju te. Atkal no jauna iepazinos ar Umberto Eko, šoreiz caur romānu Rozes vārds. Ja jūs vēlaties sākt iepazīt šo rakstnieku, bet nezināt, ar ko sākt, ņemiet šo. Man nedaudz žēl, ka pati tā nesāku. Vēl kāds nozīmīgs darbs tieši ne formas ziņā, bet vēstījuma, ir Sabīnes Košeļevas Rīga-Maskava, kas runā par latviešu-krievu attiecībām. Ļoti iedvesmojošas un skaistas bija Māras Zālītes Sarunas ar Imantu Ziedoni (To mēs nezinām), kas lika justies kā trešajam, bet ne liekajam, bet pie galdiņa sēdošajam. Vēl vēstījuma ziņā, bet pilnīgi un galīgi ne izpildījuma, man patika Dorisas Lesingas Bens pasaulē, kas ir duoloģijas noslēdzošā daļa. Arī runā par citādo pret sabiedrību. Jāpiemin arī, ka rudens zīmē tika izdota Lauras Dreižes triloģija, kas gan noslēdzās ne tā, kā tai vajadzētu noslēgties, bet triloģija ir un vismaz pirmās 2 daļas ir salīdzinoši baudāmākas par pēdējo.

Nedaudz žēl, ka dēļ skolas palaidu garām tik daudz jaunumu no izdevniecībām, ko tiešām gribu izlasīt, bet kārtīgi apdomājoties, es vienkārši sapratu, ka tad es to nabaga grāmatu mūžīgi lasītu. Tagad atliek vien gaidīt parādāmies bibliotēkā, un, manuprāt, es jau zinu, kā pavadīšu brīvās un miega pilnās dienas, kas pienāks pēc precīzi 22 nemiega dienām.

Tagad pie filmām. Very Good Girls man palikusi atmiņā ar tieši tādām beigām, kādas man patīk – kad beigu nav. Stāsts par pirmo lielo mīlu tā ne visai, bet filmas uzbūve bija tieši kā vajag. Arī The Laggies man palika atmiņā, bet negatīvā veidā, ar pilnīgi un galīgi absurdo sižetu. Stīvs Džobss drīzāk nevis no kompānijas veidošanas skatupunkta, bet ģimenes saitēm un kāpšanu sev pāri vismaz vienā aspektā.

Par filmām jāsaka, ka liels prieks bija pirmdien tajā izslavētajā “Otra elpa” veikalā atrast savas mīļākās filmas dvd ierakstu, kas ir pirmkārt, un otrkārt, tikai par eiro. Maza laimes eiforija.

Savukārt, ja runājam par teātri, tad jāpiemin Raudupiete, ko rādīja pa LTV1, bet tas neizslēdz faktu, ka man patika, un labprāt šo izrādi redzētu arī reālā teātrī. Oskars un Rozā dāma man arī ļoti, ļoti patika, par to vari lasīt te. Ar Ādas noskatīšanos sākās mana dīvaini pozitīvā un vēl nebijusī teātra pieredze Ģertrūdes ielas teātrī. Prieks, ka arī šie mazie teātri tika pamanīti un izvirzīti nominācijām Spēlmaņu naktī. Frankenšteins bija ļoti laba izrāde, šī ir tā reize, kad saku, ka labprāt aizietu vēlreiz (tāpat to darītu ar Equus, dzeguzes ligzdu un Ugunsgrēkus šodienas kontekstā, jo skatījos, kad tas vēl nebija tik ļoti aktuāli, kā šodien) un atsauksmi vari lasīt te. Rondo arī uz mani atstāja pozitīvas emocijas, galu galā 2 aktieri nospēlē vairākus desmitus lomu, kas ir savā ziņā saistīti, bet pilnīgi atšķirīgi. Brodskis/Barišņikovs ir kaut kas, par ko ceru kādreiz uzrakstīt mazo atsauksmju ietvarā, bet tas bija skaisti. Lai gan krievu valoda man ir diezgan liela mūra siena, iegūtās biļetes netaisījos pārdot, bet gan aiziet un paskatīties, par ko visi brēc. Par Avantūrista grēksūdzi jau izteicu savas lielās pārdomas mazajās teātra atsauksmēs. Pēdējā izrāde, ko redzēju svētdien, ir Džilindžera jauniestudējums, uz ko ļoti, ļoti neiesaku iet un tikpat ļoti ceru, ka šis gabals piedzīvos tādu pašu likteni kā Milēdija, tikai nedaudz ātrāk. Iespaidīgais skatuves iekārtojums un Ilzes Vītoliņas tērpi tomēr nespēja noslēpt ļoti daudzas problēmas.

https://i0.wp.com/data.whicdn.com/images/211422096/large.jpg

Ziema nāks ar ļoti lielu atvieglojumu par gaidāmajām gandrīz 2 brīvām nedēļām, kam sekos sesija un tad atkal brīvs. Ceru arī līdz tam laikam pārvarēt savu lasīšanas slinkumu (vakar nonācu pie secinājuma, ka tas ir Annas Kareņinas dēļ) un pabeigt iesāktās grāmatas. Šogad man ir pamatotas cerības uz sniegu savā dzimšanas dienā, kā arī ceru uz kārtīgu un skaistu baltumu pašos Ziemassvētkos. Vispār, man beidzot ir pilnīgi oficiāli dungot ziemas dziesmiņas un tīt ap palmu lampiņu virtenes. Kad es to gribēju darīt oktobrī, cilvēki uz mani skatījās ļoti dīvaini.

Attēls te un te.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s