Rudens kā rudens…

https://i2.wp.com/data.whicdn.com/images/211298865/large.jpg

…es biju tavs meistars un tu mana Margarita…

Lai gan “Prāta vētras” dziesmas vienmēr uzdzen tādu mazliet melanholisku sajūtu, šoreiz šī ir īstajā vietā, jo jāatvadās. No novembra, no rudens, un jāgaida ziema. (Raksta garuma dēļ par rudeni kopumā un ziemas plāniem būs atsevišķs raksts).

Tātad, par novembri. Izlasīju 8 grāmatas, noskatījos 6 filmas un biju uz 2 teātra izrādēm.

Arī mani ir skāris slavenais reading slump vai varētu teikt – nevēlēšanās lasīt. Tāpēc te būs pavisam plānas grāmatiņas (un ar plānumu es domāju tās, kuras bieži vien nesasniedz 100 lappuses).
1. Autoru kolektīvs – Purpura karaļa galmā. Šī bija transporta lasāmviela, tāpēc lasīju diezgan ilgi, bieži vien ar vairākām dienām starpā. Tad nu spēcīgākie stāsti galvā palika, pārējie izlidoja ārā. Tie, kas man palikuši atmiņā tā, ka varu nosaukt aptuvenu sižetu ir 2, pārējie man ir vienkārši tumša bilde. Izdomas potenciāls bija liels, bet ir ļoti atkarīgs no autora kā viņš to realizē. Šajā gadījumā acīmredzami ne īpaši veiksmīgi. Kārtīgi domāšu pirms ķeršos klāt otrajam latviešu fantāzijas stāstu krājumam. Šim dodu 5/10.
2. Henriks Eliass Zēgners – elementi. Dzejas krājumiņš (turpinot manu maldīšanos pēc labas dzejas, kas nav Ziedonis) pārsteidzoši man iepatikās. Bija vairāki tiešām labi dzejoļi, kas tā vien prasījās pēc izrakstīšanas. Dodu 7/10 balles.3. Marģeris Zariņš – Viltotais Fausts. Nē, nu pamēģini paskaidrot, ka dzīve ir pārāk īsa un TBR liste pārāk gara, lai tērētu laiku uz grāmatām, kas neuzrunā. Šito lasīju studiju kursa ietvaros un otrreiz jūs mani nepiespiedīsiet to izlasīt. Darbs sajaukums no visa tā, ko mēs zinām un lasām par Faustu un tā adaptācijām stāstu/leģendu/romānu/lugu veidā, tas viss ir šeit. Kaut kur pa vidu es aizpeldēju prom no sižeta līnijas un vairs nemaz necentos tajā iedziļināties. Vērtējums: 4/10.
4. Indreks Harglas – Aptiekārs Melhiors un Akas ielas rēgs. Mana atsauksme šeit.
5. Džeimss Patinsons – Dāma no Argentīnas. Ar šo man saistās divas uzvaras. Uznāca atklāsme, ka varu taču lasīt e-grāmatas formā tās grāmatas, kas man fiziski stāv plauktā (jā, es tieši tik liela nejēga esmu visu savu dzīvi), kas jau ir viena uzvara. Otra uzvara ir sabiedriskā transporta cilvēku radināšana pie grāmatām. Kad lasīju šo slavenajā 15. trolejbusā (ar ko pārvietojos lielāko daļu savas dzīves un es neesmu piedzīvojusi nevienu no tiem briesmu stāstiem, izņemot cilvēku smirdēšanu) un savā pieturā kāpu ārā, sieviete, kas sēdēja man blakus, jautāja pēc grāmatas nosaukuma un minēja, ka “liekoties tīri interesanta lasāmviela”. Otrreiz gan šādu lasītgribošu brīnumu neesmu redzējusi. Bet principā stāsts ir par sievieti, kas nespēj uzsākt patstāvīgu dzīvi un ir atkarīga no palīdzīgām vīriešu rokām un makiem. Vērtējums: 3/10.
6. Nils Sakss – Poēma par 12 ziloņiem. Amizants stāsts, jo savādāks, kā citi. Tieši bezsakarībā veidojas pārsteidzoša sakarība, visu papildina melnbaltas fotogrāfijas. Šo paņēmu kā izmēģinājumu pirms ņemu autora “Nāve – tās nav beigas”, kas ar savu zilo muguru man māj no bibliotēkas plaukta, bet to es vēl tik ātri nedarīšu. Vērtējums: 7/10.
7. Viljams Brūss Kamerons – Ziemassvētku suņi. Man gribējās kādu svētku grāmatu un atcerējos, ka Zvaigzne kādreiz ko tādu izdeva. Norādītais lappušu skaits bija tieši laikā, lai izlasītu 4 stundās un šī ir jaunā pēdējā grāmata, ko esmu lasījusi līdz 2 naktī. Lai cik ļoti man nepatiktu stāsti par dzīvniekiem, šajā tiem bija otršķirīga loma, kas padarīja romānu mazāk kaitinošu. Galvenais varonis kārtīgi krita uz nerviem, no Ziemassvētkiem te vispār nebija ne miņas, jo, kā izrādās, “Ziemassvētku suņi” ir dzīvnieku patversmes akcija, nevis kaut kas cits. Vērtējums: 6/10.
8. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina. Nedaudz atvieglots lasīšanas process, jo šo romānu jau ņēmu rokās pirms dažiem gadiem, tagad atliek sižetu atsaukt atmiņā un uzrakstīt referātu. Vērtējums: 8/10

Par filmām runājot, pirmā, ko noskatījos bija “The Theory of Everything” – stāsts par Stīvenu Hokingu. Šī man patika labāk nekā tā, ko vēlāk rādīja pa LTV1 – “Hokings” ar B.Kamberbiču. Pirmā filma aptvēra visu zinātnieka dzīvi, kamēr otrā – tikai to, kas attiecas uz zinātnes atklājumiem. Pirmā patika vairāk arī tāpēc, ka man vienmēr patīk labāk pirmā versija par kādu cilvēku, notikumu utt., nekā nākamās, ko skatos par to pašu tēmu. Lai cik slikta vai laba būtu otrā filma, man vienmēr patiks labāk pirmā. Par “Theory of Everything” lieku 8/10, bet par “Hokingu” – 6/10.

Vispār LTV1 svētdienu vakaros pasākuši rādīt labas filmas. Vēl viena, ko noskatījos tieši iespējas pēc, bija “Augusts. Osedžas zeme”, kas ir stāsts par ģimenes apvienošanos brīdī, kad visi kaut ko zaudē. Kādam tas ir tēvs, kādam – vīrs. Katram ir izveidojusies sava dzīve, un šī atkal-satikšanās nes līdzi dzīvošanu visiem zem viena jumta, no narkotikām atkarīgu māti un sen slēptu ģimenes noslēpumu, kas beidzot nāk gaismā. Vērtējums: 8/10.

Kad jau zaudēju visas cerības uzvarēt kādā konkursā/loterijā un tamlīdzīgā pasākumā, izrādījās, ka esmu viena no tiem, kas laimēja ielūgumus uz “Stīva Džobsa” filmu. Lai gan es varētu noslīkt darāmo darbu daudzumā, atmetu visam ar roku, jo kurš gan laistu garām šādu iespēju? Filma sniedz ieskatu “Apple radītāja” dzīves posmā, kas parāda radīšanas procesa pašus pirmsākumus un ved līdzi līdz pirmajiem grandiozajiem panākumiem. Lai gan arī te bija iekļautas “pagātnes atmiņu” ainas, kas man ļoti nepatīk, un dažbrīd man tās likās par garu, tomēr filma kopumā man patika. Dodu 7/10.

Annas Kareņinas kārtējo versiju ar Keiru Naitliju galvenajā lomā noskatījos dēļ studijām. Apvienot vairākus darbus vienā reizē man allaž licies patīkami, jo ir sajūta, ka izdara vairāk, tad arī filmu es skatījos paralēli kaut ko darot. Jāsaka, ka romāna adaptācija ir diezgan interesanta un mākslinieciski ļoti daudzšķautnaina. Darbība norisinās it kā uz skatuves, bet kameras filmē tā, lai neizskatās pēc skatuves. Keira Naitlija mani vienmēr kā aktrise ir patikusi, tieši tāpēc filmai vērtējums: 7/10.

Par teātra izrādēm runājot, vienu skatījos televīzijā un neaizmigu – tā bija “Sieviete, kas nav uzmanības vērta”. Izrāde ir stāsts par sievieti, kuru pamet vīrietis, kad uzzina, ka viņa gaida viņa bērnu. Aizbēgusi no sabiedrības nosodījuma, viņa izaudzina dēlu, bet tā dēļ viņai nācies atteikties no visa, ko sabiedrība varēja viņai piedāvāt. Kādā ballē pie paziņas viņa tiek iepazīstināta ar lordu – bērna tēvu. Sākas spēle, kas balstīta uz savstarpējiem pārmetumiem un atmiņām par aizgājušajām dienām. Dita Lūriņa – Egliena man vienmēr ir simpatizējusi kā lieliska aktrise un arī šeit tas ir manāms. Egilu Melbārdi neesmu redzējusi, spēlējot galvenās lomas, tāpēc šis bija pozitīvs pārsteigums. Izrādes vērtējums: 8/10.

Otra izrāde, uz ko biju pavisam, pavisam nesen, ir “Amerika jeb bezvēsts pazudušie” Dailes teātrī. Droši vien par šo būs mazā atsauksme, jo daudz par šo murgu nav ko teikt. Vienreiz jau kas tāds bijis uz Dailes teātra skatuves, tā kā tādi sāk atkārtoties un salīdzinoši īsā laikā (runāju par “Milēdiju”). Cerams, ka noņems tikpat ātri, ja ne ātrāk.

Grāmatu papildinājums novembrī – 9. Par rudeni kopumā, kā jau augstāk minēju, būs atsevišķs raksts.

Runājot par decembri, plānu nav. Nē, ir 2. Pabeigt pirmo semestri un beidzot dabūt brīvlaiku. Man ir iestājusies lasīšanas pauze, kad tikai prieku sagādā pirkt grāmatas, ne tās lasīt. Varbūt brīvās dienas, kad nebūs jāpaspēj kaut kas nodot un uztaisīt kādu miljono prezentāciju, varbūt tās nesīs ko labu, piemēram, grāmatu kalnu samazināšanos. Vakar tieši beidzot apmeklēju izslavēto “Otras elpas” veikalu, kurš ir kā paradīze. Piemēram, “Klūgu mūku” dabūju pa 5 eiro, Markesu par 30 centiem, Žilu Vernu vispār meta pakaļ un tas ir tikai sākums. Izskatās, ka grāmatnīcas vairs apmeklēšu tikai ļoti galējos apstākļos.

Attēls te.

Advertisements

One thought on “Rudens kā rudens…

  1. Man ar Zariņa ”Fausta pavārgrāmatu” arī neveicās. Bija jālasa studiju ietvaros, bet es neparko nespēju sevi piespiest izsekot autora domu gājienam un atrast (labi paslēpto, bet acīmredzot eksistējošo) vērtību. Romāns ļoti raibs un piesātināts, taču, manuprāt, tur bija jābūt lasītājam ar gana labām zināšanām par Faustu, lai vispār mēģinātu aizrakties līdz kodolam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s