Mārgareta Atvuda “Kalpones stāsts”

Mārgareta Atvuda - Kalpones stāsts

Dažreiz man uznāk prokrastinācija. Un, ja ne sirdsapziņa, ka beidzot taču ir jāuzraksta atsauksme, tad būtu to darījusi vēl ilgāk. Un šī grāmata ir tik sāpīgi skaista, ka ļauj to darīt.

Galvenā varone ir Zemfreda, Komandiera Kalpone Gileādas republikā. Tas ir laiks, kad sievietēm ir ļauts domāt un lemt tikai par tām lietām, kas uz viņām attiecas – pārtika un bērni. Reizi dienā Zemfreda kopā ar vēl kādu citu Kalponi var aiziet pēc pārtikas, bet reizi mēnesī sievas klātbūtnē Zemfrida guļ ar Komandieri, jo tas ir vienīgais valdības atbalstītais ceļš, kā paaugstināt dzimstības līmeni valstī – iznēsāt un dzemdēt bērnu Sievām, kas to pašas izdarīt nevar. Bez tagadnes atstāstījuma Zemfrida lasītājus iepazīstina arī ar pagātnes ainām, kad dzīve bija normāla – Zemfredai bija Lūks un bija viņu bērns, līdz notika lūziens pastāvošajā sistēmā, viss mainījās un kļuva par diezgan drastisku režīmu.

Iedomājieties vertikālu, melnu caurumu, kuram jūs redzat tikai malas, bet nevarat pateikt, cik dziļš tas ir, jo apakšā ir tumsa. Jums tajā jālec. Jūs nezināt, kas jūs tur sagaida, ir tikai atsauksmes no citiem, ka tas ir labs, un daudz iegūsiet, ja leksiet. Redziet, te, nedaudz pārfrāzējot, ir mans grāmatas raksturojums. Ir dzirdētas atsauksmes, ka grāmata ir izcila, bet pats jau jūs to nezināt. Un vāka atšķiršana ir kā lēciens iekšā stāstā, kas sākas pilnīgi negaidīti, bet beidzas ar nelielu atvieglojumu – Gileādas režīmam tomēr nākotnes nav. Vāka ietvaros. Bet, ja mēs palūkojamies uz mūsdienu situāciju, cenzūru, tikumību un aizliegtajiem mākslas darbiem, rodas vienkārša atbilde – pavisam drīz arī mēs būsim Gileāda, ja to pieļausim.

Lasīt nebija viegli. Jo tālāk lasi, jo sāpīgāk tas ir, un beigās nonācu pie tā, ka jālasa bija nodaļa dienā, jo aprakstīts tas viss ir tik tieši, konkrēti, ka tas iespaido arī mani. Rodas savāda līdzi jušana varonei un sievietēm, bet pret aprakstīto varu tiek izjusts spēcīgs naids. Mani tikai izbrīnīja viens – tas, ka Komandieris, atrodot, acīmredzami, ne pirmo Kalponi, kam uzticēties, tik viegli pielaiž to sev klāt.

Bet ne uz visiem jautājumiem ir atbildes. Zemfridai (tātad, arī lasītājam) ne visu ir iespējams uzzināt, jo Gileādas vara iznīcināja nevēlamo informāciju, bet tagadnē Zemfridai vienkārši bija ļauts šķirstīt jau tā aizliegtos modes žurnālus (kurus kādreiz kopā ar grāmatām lielā ugunskurā sadedzināja pilsētas parkā), nevis lasīt, piemēram, politiska satura avīzes. Bet daudzus skaidrojumus lasītājs iegūst grāmatas beigās, kur konferences veidā tiek izstāstītas vēsturiskās piezīmes.

Grāmatas vērtējums: 10/10. Tas bija brīnišķīgi sāpīgs piedzīvojums, bīstami balansējot uz laika un vietas robežas starp Atvudas iedomām un mirkļa realitāti.

Attēls te.

Advertisements

3 thoughts on “Mārgareta Atvuda “Kalpones stāsts”

  1. Atpakaļ ziņojums: Rudens kopsavilkums | KURPJUKASTE

  2. Atpakaļ ziņojums: Oktobris. | KURPJUKASTE

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s