Laura Dreiže “Deja ar nāvi”

Laura Dreiže - Deja ar nāvi. Danse Macabre 1

Man un vēl 4 citiem blogeriem ir tā iespēja ielūkoties šī romāna lappusēs pirms grāmatas nonākšanas pārējo lasītāju rokās, kas būs 7. septembrī (un, tā kā šī ir triloģija, attiecīgi nākamās daļas būs 7. oktobrī un 7. novembrī).

Ir Londona, Viktorijas laikmets. Viktorija Elingtone nekad nav ticējusi mātes pasaciņai, ka viņas tēvs, arhimags, nomiris no plaušu karsoņa, jo apgalvo, ka ir redzējusi kā tēvs aiziet, un tas nu nepavisam nav plaušu karsonis. Meitene pēkšņi saprot, ka vienīgais veids kā uzzināt, kas ir noticis ar viņas tēvu, ir doties uz Karalisko Maģijas Akadēmiju. Vienīgā nelaime tāda, ka tajā uzņem tikai vīriešu kārtas pārstāvjus, bet arī tas Viktorijai nav liels šķērslis. Veikusi dažas izmaiņas dokumentos un ārējā izskatā viņa kā Viktors Elingtons dodas uz Akadēmiju, cerot uzzināt pareizās atbildes uz pareizajiem jautājumiem.

Kad tiek pāri pirmajām lapām, kas atgādina Patrika Rotfusa romānu “Vēja vārds”, ir arvien labāk un labāk. Lasītājs tiek ierauts galvenās varones piedzīvojumos tik strauji un reāli, ka šķiet, ka pats lasītājs to izdzīvo – mācīšanos Akadēmijā, jaunu noslēpumu glabāšanu, draudzēšanos ar ne pārāk izslavētām personām un nevaldāmo jaunu piedzīvojumu meklēšanas kāri. Bet ir viens mīnuss. Tas beidzas. Un ir jāgaida nežēlīgs mēnesis, dīdoties un nevarot sagaidīt nākamo daļu.

Kaut kur esmu redzējusi bildi ar tekstu “Tu zini, ka tā ir laba grāmata, kad tev jāaizklāj nākamā lapa ar roku, lai tu to nepaspētu izlasīt pirms laika”. Šī bija tieši tāda grāmata.

Grāmata ir rakstīta fantāzijas žanrā, kuru jau iepriekš ir iepazinuši Latvijas lasītāji no iepriekšējiem Lauras Dreižes darbiem. Atšķirība tik tāda, ka būs daudz garāk un plašāk un vairāk notikumu paspēs notikt, kas mani iepriecina, jo visu laiku ir tāda tukšuma sajūta pēc jebkuras autores grāmatas pabeigšanas. Bet laba tukšuma sajūta, tāda, ka vēl labu laiku neko citu negribas ņemt rokās un lasīt.

Bet viss nav tik spoži. Apšaubu to, ka meitene 6 gados pazīst pulksteni un viņa spēj pateikt, ka ir pagājusi stunda kopš kāda brīža, spēlējoties ar lellēm. Manai māsai 10 gados ir lielas grūtības pateikt pareizu laiku vai saprast, cik ilgs laiks ir pagājis. Tāpat man rodas šaubas par aukļu un guvernanšu lietām (autore raksta aukle, bet man šķiet, ka tajā laikā bija guvernantes). Un balss – vai tiešām to nepārveidojot par zemāku nevar pateikt, ka runā 18 gadīga meitene, vai arī Akadēmijas audzēkņi ir nedaudz uz ausīm krituši? Vai arī pārveidošanas procesu esmu palaidusi garām.

Par spīti visam, man patīk, ka raksta par kuplo kleitu laikmetu, tajā pašā laikā neaizmirstot par bagāto un nabago dalīšanos un neveiksmju sērijām. Beigas liek gaisā karāties lielai jautājuma zīmei, kas nozīmē, ka ar lielu jo lielu nepacietību ir jāgaida nākamās daļas, kas novedīs pie atbildes.

Vērtējums: 9/10.

Attēls: šeit.

Advertisements

6 thoughts on “Laura Dreiže “Deja ar nāvi”

  1. Guvernante ir parsvara majskolotaja. Aukles, manuprat, bija tajos laikos. Kadel? Jo 1976.g. izdevniecibas “Liesma” romana Dzeina Eira, latviesu valodas tulkojuma, Dzeina Eira bija guvernante, bet mazajai Adelai bija ari aukle. Zinams, ka Dzeina Eira tika izdota 1847.g., bet gramatas Deja ar naavi darbiba notiek 1869.g., kas ir par 22 gadiem velak. Lai gan “Liesma” gramatu izdevusi par gandriz 100 gadiem velak, domaju, ka ipasi personu amatu nosaukumi netiek mainiti. Bet tas jau taa.

  2. Nopēc bērnam Flik Flak un velti pāris dienas un pulksteni šis zinās jau piecu gadu vecumā 🙂

    Bet par grāmatu. Ar ko viņa atšķiras no pārējiem maģijas akadēmiju un pārģēbšanās stāstiem? Kā izveidota pasaule? Pārdomēti, jeb tikai fons Maģijas Akadēmijai, naģiju ietekme uz tehnoloģijām? Mani tas dikti interesē.

  3. Ļoti ieinteresēji par grāmatu 🙂
    Tikai pulksteņa arguments ir zem jebkādas kritikas – parasti jau jebkurš bērndārznieks zina, ka 17.00 dod launagu un tamlīdzīgi. 10 gadi – tā jau ir trešā klase, kad teorētiski būtu jāmācās reizināšana un dalīšana, kur nu vēl pulkstenis.
    Savukārt auklītes un guvernantes vienmēr ir pastāvējušas līdzās, arī mūsdienās. Tās ir divas visnotaļ atšķirīgas profesijas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s