BookTubeAThon

image

Man šis lasīšanas maratons ir beidzies jau šodien, jo neparedzēju, ka varētu apslimt ar gadsimta iesnām. Kā tad man gāja?

Kā jau varēja uzzināt manā iepriekšējā rakstā, šim pasākumam bija septiņi izaicinājumi:

1) Grāmata ar zilu krāsu uz vāka;
2) Grāmata, kuras autoram ir tāds pats uzvārda pirmais burts kā tev;
3) Grāmata, kura ir kāda cita cilvēka mīļākā grāmata (mana ir “Lepnums un aizspriedumi”, ja trūkst ideju, vari lasīt kaut to.);
4) Pēdējā nopirktā grāmata;
5) Grāmata, kas jāpabeidz bez tās atlaišanas. (Tas nozīmē, ka jāizvēlas vai nu ļoti, ļoti plāna, vai jāstaipa līdzi tā, ka nesanāk atlaist vaļā.)
6) Grāmata, kuru tu ļoti, ļoti gribi izlasīt;
7) Izlasīt septiņas grāmatas.

Tad tas, kāds bija mans sākotnējais uzstādījums šim izaicinājumam, ir apskatāms manā Instagram kontā. Atbraucot uz Tukuma mežiem tas mainījās, Sandras Veinbergas “Mediju misija” izlidoja ārā, jo tās lasīšana bija pārāk… nopietna. Teiksim tā. Tad tas saraksts, kas man izveidojās šodien, ir šāds (cipari atbilst augstāk esošiem izaicinājumiem):
1) Dorisa Lesinga – piektais bērns
2) –
3) Inga Ābele – Kamenes un skudras
4) Džeina Ostina – Mīlestība un draudzība
5) Alesandro Bariko – Zīds
6) Mērija Anna Šafere& Annija Borouze – Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība
7) Sofija Kinsela – Man ir tavs telefons.

Pie otrā biju ieplānojusi lasīt Diānas Seterfīldas “Trīspadsmito stāstu”. Bet tad es dabūju lielas iesnas ar temperatūru, sāpošu kaklu un galvu, un tad, kad sāku lasīt, sapratu, ka to nevaru darīt, jo manas koncentrēšanās spējas ir zem nulles. Tad nu pa sestdienu un svētdienu esmu tikusi līdz 18 lappusei. Noteikti es šomēnes to grāmatu pabeigšu, bet ne šī maratona laikā.

Ak jā, BookTubeAThon man sākās pēc Austrālijas laika, jo tad es biju Rīgā un man gribējās lasīt, bet nebija jēgas kaut ko iesākt un tad atkal pamest, lai lasītu izaicinājumu grāmatas, tāpēc ņēmu un lasīju.

Par grāmatām.

Dorisa Lesinga – piektais bērns Man bija otrā daļa mājās no aizpagājušās Ķīpsalas un šogad man tur kāda laipna dāma paskaidroja, ka te ir divas grāmatas un iedeva man pirmo (šo). Patiesībā diezgan interesants stāsts par to, kā perfektā ģimene sadzīvo ar piekto bērnu, kas nemaz nav tuvu perfektam.
Inga Ābele – Kamenes un skudras Mani biedē latviešu literatūra. Varbūt tas ir pēc zpd, bet tas ir smagi pastiprinājies pēc literatūras eksāmena, tāpēc šo es paņēmu tikai tāpēc, ka tā bija plāna un manā deguna priekšā un jau sen viņa tur stāv. Izlasīju, un sapratu, ka nav nemaz tik traki un Ābeli var lasīt. Vismaz šo varēja. Grāmatu veido vairāki īsie stāsti, kas ir neatkarīgi viens no otra. Nošmaucos un nelasīju stāstu par zirgiem, jo tas bija par garu un sākums neuzrunāja. Bet pēdējais stāsts to izglāba un pacēla grāmatas vērtējumu.
Džeina Ostina – Mīlestība un draudzība Ak kungs, kas tas bija? Dzīvās šausmas. Dagnijas Dreikas tulkojums “Kalnu aukām” jau bija tik briesmīgs, ka netiku tālāk pa 20 lappusēm, bet šis? Ar sakostiem zobiem izlasīju neveiklus vārdu virknējumus un teikumu konstrukcijas. Tulkotāja savus lasītājus uzskata par pietiekami neizglītotiem, lai pie katra svešvārda liktu zemsvītras piezīmes ar paskaidrojumu. Man ir radies tikai miglains priekšstats, ka grāmatā ir īsie stāsti, kas tomēr kaut kādā veidā ir saistīti, lai gan par to nejūtos droša. Mani biedē arī tas, ka man ir vēl viena Ostinas īsā grāmata, kuru arī tulkojusi tā pati tulkotāja.
Alesandro Bariko – Zīds Grāmata, kuru izlasīju pēc Austrālijas laika 40 minūšu laikā. Ļoti, ļoti patika šāds rakstīšanas stils un vārdi un viss pārējais. Lieliska grāmata, vairāk tādas, lūdzu.
Mērija Anna Šafere & Annija Borouza – Gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība Šo dabūju par ļoti labu cenu Zvaigznes Outlet veikaliņā un nenožēloju, ka paņēmu. Tas bija aizraujošs stāsts, varbūt nedaudz par daudz romantikas līnijas, gribējās vairāk to citu.
Sofija Kinsela – Man ir tavs telefons tā arī stāvēja manā plauktā un mamma bija sajūsmā par šo grāmatu. Note to self: neuzticēties mammas gaumei grāmatu ziņā. Tā bija ļoti viegla chit lit pilnīgi bez nekādas dziļās domas. Bet bija vajadzīga atslodzes literatūra.

Otrajā Readathon man gāja salīdzinoši labāk, ticu, ka, ja es nebūtu šādā nožēlojamā iesnu stāvoklī, es varētu arī to piebeigt, bet nu… visu nevar gribēt.

Starp citu, arī Instagramā var sekot līdzi šiem izaicinājumiem. Atliek tikai piesekot kontiem, kuros ir daudz, daudz grāmatu. Tuvākais laikam ir #5books7days, kurā nepiedalīšos, jo man 6 grāmatas 7 dienās bija ļoti par daudz, zūd tas lasīšanas prieks un kļūst par pienākumu.

Bilde: mana.

Advertisements

3 thoughts on “BookTubeAThon

  1. Atpakaļ ziņojums: Augusts. | KURPJUKASTE

    • Jā, es nonācu pie lielākas sevis motivēšanas, bet tomēr to grāmatu tik īsam laikam bija par daudz, tagad vairs vispār gandrīz negribas skatīties uz to pusi, lai gan TBR plaukts saka ko citu. 😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s