Romēns Puertolā “Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī” + tikšanās ar autoru

Romēns Puertolā - Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga Ikea skapī

Viss sākās pavisam nevainīgi – viņam vienkārši pietrūka naudas, lai to nopirktu. Un kurš gan nav sapņojis par dzīvošanu IKEA veikalā (jo tur jau viss ir iekārtots gatavs – un tieši priekš tevis). Kurš gan varēja iedomāties, ka faķīram Ašatašatru tās ne tuvu nebija viņa ceļojuma beigas…

Faķīram ciems bija saziedojis naudu, lai viņš varētu doties uz IKEA un nopirkt tur gultu ar 15 tūkstošiem naglu, kas palīdzētu pret reimatismu. Tuvākais veikals atrodas Parīzē un tā nu Ašatašatru dodas turp. Veikli aptinis ap pirkstu taksometra vadītāju un daiļo francūzieti, rezultātā vēl ieguvis papildus naudu pirkuma apmaksai, Ašatašatru paliek pa nakti IKEA veikalā, jo, protams, ka naktsmītni nav rezervējis. Bet kurš gan varēja iedomāties, ka tieši naktī veikalā ir vislielākā rosība? Paslēpjoties vienā skapī faķīrs Ašatašatru pat nenojauta, ka tieši dēļ šī lēmuma viņš apceļos puspasaules.

Grāmatai ir viena liela neveiksmju sērija, kas rezultējās ar laimīgām beigām. Un tā neveiksmju sērija vienā brīdī sāk apnikt. Jā, galvenajos vilcienos tās tiek atrisinātas, bet, kad ceri sagaidīt mazu saules stariņu, atkal kā ķieģelis uz galvas nokrīt kārtējais notikums. Par laimi, tam visam klāt nāk liela deva humora, kas šo visu pamatīgi pamazina un nav tā, ka grāmata jāliek nost, jo kaitina. Nekaitina. Un tas padara šo romānu nedaudz labāku par citiem līdzīgā stilā rakstītiem darbiem. Bet tad nāk beigas, kas ir tikpat klišejiskas, kā citur. Bet, kā autors pats teica blogeru pasākumā (par to mazliet vēlāk), ja visu laiku nostrādāts uz robežas un bijusi saskarsme ar šādiem skapjos un vēl nezin kur paslēpušiem cilvēkiem, tad vismaz beigas gribās laimīgas.

Puertolā prasmīgi savā romānā ievij arī visu laiku aktuālo, bet Latvijas gadījumā patlaban aktualizēto bēgļu jautājumu. Tie nevienā valstī nav vajadzīgi, un, kā raksta grāmatā – ja tu klusē un pie tevis atrod kastaņetes, tevi aizsūta uz Spāniju, bet, kā teica autors: ja pie tevis atrod “Mangaļu” minerālūdens pudeli, tad aizsūtīs uz Latviju. Tad gan mēs visi smējāmies, jo, par laimi, neesam neko tādu pieredzējuši, bet, tajā pašā laikā ir cilvēki, kas dara visu, lai tikai dotos prom no dzimtenes vai patstāvīgās dzīvesvietas, lai nodotos šādam neapkarojamajam “hobijam” – bēguļošanai.

Autors šo darbu ir sarakstījis nevis uz krekla kā Ašatašatru, bet gājis soli uz priekšu un rakstīja mobilajā tālrunī. Kā pats teica pasākumā – ja ir divi priekšnieki un tie sūta tevi viens pie otra, tad nekas cits neatliek kā sēdēt un rakstīt. Romāns ir viegli izklaidējošs, un ir lieliska lasāmviela starp kaut kā nopietnāka.

Bet, runājot par tikšanos ar pašu autoru, kuru tīri nejauši esmu pieminējusi bez maz vai katrā rindkopā, tā pagāja sirsnīgā sarunā ar vēl citiem blogeriem Zvaigznes biroja telpās. Paspējis izbrīnīties par mūsu blogu nosaukumiem, Romēns Puertolā rada ļoti sirsnīga, atklāta un smaidīga cilvēka priekšstatu, kas kaut kā neiet kopā ar viņa bijušo darbavietu – robežkontroli – bet varbūt uzsvari jāsaliek uz vārdu “bijušo”? Kopumā pusotra stunda pagāja, runājot par un ap grāmatu un ieskicējot topošo filmas komandu kā arī nākamo romānu. Protams, neiztika bez autogrāfiem (kas nāca kopā ar mākslas darbiem) un kopbildēm ar autoru. Par bildēm paldies Spīganai. 🙂_MG_8112

_MG_8134

Grāmatas attēls: te.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s