Frēderiks Bakmans “Vīrs, vārdā Ūve”

BakmansGrāmata sadusmo, tad uzjautrina, tad saviļņo un tad apbēdina. Un sadusmo atkal. Jo pārāk ātri beidzas.

Stāsts ir par 59 gadus veco īgņu Ūvi. Katru rītu noteiktā stundā viņš veic kvartāla apsekošanu, jo “visam taču ir jābūt kārtībā”. Kāpēc īgņa? Jo viņš vienmēr atradīs kādu konkrētu lietu, par ko justies neapmierinātam. Un nav tādas dienas, kad viņš tāds nebūtu. Ja kāds cilvēks nebrauc ar, Ūvesprāt, labāko mašīnu pasaulē, Saab, tad viņš uzreiz ir norakstāms. Tomēr pavisam negaidīta ir kaimiņu ierašanās. Un nu jau nemanot Ūves raksturs un ikdiena sāk mainīties.

Pirmajā mirklī grāmata sadusmo. Nu tik ļoti, ka gribas grāmatu mest visur, tikai ne turēt rokās, arī virsū skatīties ne. Bet tā viena nodaļa, kuru beigās tomēr izlemj izlasīt, jo gluži rīts vēl nav, bet vakars arī jau vairs nē, samazina šo dusmu slieksni, jo autors izdomā neveltīt tik daudz uzmanības Ūves īgnuma izpausmju parādīšanai, bet tomēr pievērsties citām lietām. Par to var uzelpot. Un tad sākas skaistākā grāmatas daļa.

Un tad tā beidzas.

Grāmata ir uzrakstīta it kā 3 laikos – darba laiki, laulības dzīve un pensija. Vispār, par pensiju runāt, grāmatā ne reizes nav pieminēts šāds vārds. Varbūt es vienkārši neatceros, bet man ir ļoti liela pārliecība, ka tā te nav. Ūvem nauda vienkārši ir. Bet, atgriežamies pie tēmas. Šie trīs laiki ik pa laikam mainās, un nāk klāt jaunas detaļas, bet nav jāšaubās, ka tas būs kas lieks, jo tā nav. Šī ceļošana laikā lieliski palīdz izprast Ūves rīcību vai attieksmi kādā jautājumā.

Autora aprakstītie gadījumi un piedzīvojumi lasītājam ievilinās smaidu sejā, jo brīžiem šķitīs, ka lasa ko pazīstamu, bet citkārt vienkārši šķitīs smieklīgi. Vai tas būs veikalā, kur Ūvem pastāvīgi liekas, ka kāds mēģina viņu apkrāpt, vai tas būs kopā ar Pavarnē pie automašīnas stūres (kas zināmā mērā man atgādināja mani). Katrā ziņā, autoram ar humora izjūtu viss ir kārtībā.

Par Pavarnē runājot, viņa tieši ir tā, kas spēj “iekustināt” Ūvi, lai viņš sāk dzīvot, jo pirms tam viņš bija kā aizmidzis. Funkcionējošs, bet ne dzīvojošs. No sākuma gan viņš tā arī paliek īgns no viņas pozitīvisma, bet pēc tam Pavarnē viņam neatstāj citas iespējas. Viņas uzstājīgums liedz Ūvem izdarīt ļoti svarīgu lietu (ar ko viņš ir kaitinoši pārņemts dažas nodaļas), kas galu galā tiek izdarīta nedaudz citādā veidā. Tieši atgadījumi ar Pavarnē ģimeni ir humora pilni, kaut vai Ūves un ģimenes pirmā satikšanās, kad nemākulīgais vīrs ar visu sparu sabojā Ūves pastkasti un izbraukā visu dārzu.

Arī teritoriālajā ziņā viss ir pieticīgi, nav jāuztraucas, ka autors ir ieplūdis kādā garā izklāstā par vidi, kur dzīvo Ūve. Viss ir sabalansēts un galu galā rodas sajūta, ka visi viens otru pazīst. Grāmatā netiek lietoti tēli tikai pieminēšanas pēc, tiem katram ir sava loma un nozīmē tekstā, tāpēc te nekā lieka nav.

Šī ir burvīga grāmata. Ūve nemanot tiek iemīlēts, un es jau kādā otrajā vakarā nevarēju sagaidīt, kad iešu lasīt par Ūvi, jo stāsts uzreiz ievelk iekšā un viss izlasītais šķiet reāls. Pēc izlasīšanas īgnie cilvēki kļūs mazāk īgni, bet mazāk īgni zinās, kā apieties ar kaitinošajiem īgnajiem cilvēkiem. Un mīlēs vecus, īgnus cilvēkus.

Vērtējums: 10/10.

Cilvēki domā, ka jūtas nav iespējams skaidrot ar automašīnām. Tomēr viņi kļūdās.

Kad cilvēks kādu ir zaudējis, viņam sāk pietrūkt dīvainu lietu.

Attēls te.

Advertisements

2 thoughts on “Frēderiks Bakmans “Vīrs, vārdā Ūve”

  1. Atpakaļ ziņojums: Frēdriks Bakmans “Omce sūta sveicienus un atvainojas” | KURPJUKASTE

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s