Māra Zālīte – Pieci pirksti

Lai gan viņai kā personībai esmu vienmēr gājusi apkārt ar lielu līkumu (iespaidi nav bijuši tie labākie), grāmatu es izlasīju ar interesi un aizrautību. Jā, runa ir par Māru Zālīti – latviešu dramaturģi un dzejnieci. Romānu lasīju skolas literatūras nolūkos, jo ienācās ziņas, ka tur spilgti atklājas paaudžu attiecības. Bet, protams, romāns bija tik interesants, ka ātri vien par uzdevumu aizmirsu un ļāvos stāsta plūsmai.

Stāsts ir par piecgadīgo Lauru,kura dzīves pirmos 5 gadus pavada Sibīrījā, gaida un beigās arī sagaida atgriešanos mājās – Latvijā. Vecāki Anda un Jānis viņai ir stāstījuši stāstus par dzimteni un mājām, tāpēc, protams, liels ir visu pārsteigums, kad viņi ierodas “Avotos” un nesagaida savu atmiņu atspoguļojumu, jo pēc kara un krievu un vāciešu varas maiņas dzimtās mājas ir krietni papostītas. Mīma un Papus (Andas vecāki) ar prieku un sāpēm skatās uz atbraucējiem, jo tajā pašā laikā ir dēls Reinis, kurš tā arī neatgriezās. Bet viņiem ir Laura, kas, kā jau bērns, ir ziņkārīga un uzzināt kāra. Ģimenes piedzīvojumi un sarunas, kurām visām pa vidu vijas Sibīrijas atstātā ēna, sāpes un nevēlēšanās tur atgriezties.

Romāns ir savā ziņā autobiogrāfisks, jo pati Māra Zālīte atgriezās Latvijā, kad viņai bija 5 gadi (arī no Sibīrijas), tāpēc nesaistīt Lauras notikumus ar rakstnieci ir zināmā mērā neiespējami. Tajā pašā laikā, stāstot Lauras (vai savus) bērnības atgadījumus, viņa aizmirst, ka Laurai ir 5 gadi, un piecgadīgs bērns nevar izteikties un domāt tik daiļrunīgi un precīzi, cik Zālīte to attaino, tāpēc tieši vietās, kur Laura domā, zūd ticamības un realitātes sajūta. Bet visur citur varēja padomāt, pasmieties un, jā, arī paraudāt. Klusi pie sevis, vai skaļi, un no sirds.

Zālīte ir arī attainojusi vienu mūsdienās ļoti uzplaukušu problēmu paaudžu attiecībās, kas ir nevēlēšanās atbildēt uz bērna jautājumiem. Pat, ja pieaugušajam cilvēkam tie liekas pilnīgi saprotami, mazam bērnam tā var būt pasaules jēga. Tas, ka pieaugušais uz šiem jautājumiem neatbild, rezultējas ar to, ka bērns aiz ziņkāres izmēģina visu pats, un kas zina, kas tajā laikā nospiež mazās radības prātu. Iznākums var būt ne tikai cements vēderā, kā Laurai, bet kaut kas daudz letālāks. Tāpēc runājiet ar saviem bērniem! Runāšanā ir visa būtība.

Tajā pašā laikā tiek aizskartas dzimtenes tēmas. 2014. gads ir tas laiks, kad arvien vairāk cilvēki dodas prom, un šī grāmata ir pilnīgs pretstats, tā burtiski kliedz pakaļ, lai aizbraucēji atgriežas, noglauda dzimtenes zemi, ieelpo lauku gaisu, brīvību. Kamēr vēl var.

Romāns pārsteidza. Es negaidīju to, ko sagaidīju, kas ir labi, it sevišķi, zinot to, cik ļoti gariem zobiem es parasti lasu latviešu literatūru. Zālīte bija patīkams pārsteigums. Lielisks pirmais darbs, ar ko iepazīt autores daiļradi. Un vārdi grāmatas beigās liek domāt, ka šī nebūs vienīgā grāmata par Lauru vai dzimtu.

Vērtējums: 9/10.

Attēls šeit.

Advertisements

One thought on “Māra Zālīte – Pieci pirksti

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s