Džodžo Moja “Pēdējā vēstule no mīļotā”

Džodžo Moja - Pēdējā vēstule no mīļotā

Ikdienā mēs nevaram iztikt bez rakstīšanas – īsziņas, e-pasti, pat pirkumu sarakstu sastādīšanai ir jāpieliek pildspalva pie papīra (vai pirksti tālruņa tastatūrai). Tehnika atņem pastāvošās vērtības, radot jaunas. Bet vai esat aizdomājušies par to, cik maz cilvēku joprojām sazinās ar vēstulēm? Reālām, uz vēstuļpapīra ar roku rakstītām vēstulēm? Un dažreiz tās pasaka īstos vārdus, īstajās vietās daudz izteiksmīgāk, nekā e-pasts datora ekrānā.

Izdevniecības Nation žurnāliste Elija Hevorta, meklējot materiālus jaunajai slejai, arhīva dzīlēs atrod pirms vairāk kā 40 gadiem rakstītu vēstuli. Tā ir atvadu vēstule, kurā kāds ar parakstu B., lūdz mīļoto sievieti ar viņu kopā braukt prom. Elijas rokās ir vienīgais pavediens, kas varēja būt izšķirošs divu cilvēku laimei pirms gandrīz 50 gadiem. Bet varbūt arī pēc 50 gadiem vēstule nav zaudējusi savu vērtību?

Dženifera Stērlinga ir bagāta azbesta magnāta sieviete, kas vienmēr labi izskatās un ir kā paraugs augstākai sabiedrībai par to, kādai ir jābūt perfektai sievai. Bet tā ir tikai maska. Pēc iekļūšanas avārijā Dženiferai ir amnēzija, kas liedz atcerēties savu vīru, māju un to, kas ar viņu notika avārijas naktī. Līdz brīdim, kad viņa, pārkārtojot skapi (vai, precīzāk, iepazīstoties ar tā saturu), aiz kādas kurpju kastes atrod ar piezīmju grāmatiņu, kurā iekšā ir ar roku rakstīta vēstule. Viņai. Un tā pavisam nevar būt no viņas vīra. Viņa ir apņēmības pilna noskaidrot, kas ir šis sūtītājs, kas ir vienīgais patiesa prieka nesējs viņas pagātnē.

Kā jau noprotat, romāna darbība risinās divos laikos. Nē, es pat teiktu trīs. Tie, kas seko līdzi manām lasīšanas aktivitātēm Goodread’ā, zina, ka tieši šis laiku sajaukums manī radīja diezgan lielu apjukumu, jo nav nekādas norādes par to, ka beidzas pagātne, un sākas vēl dziļāka pagātne. Laika līnija ieturēta apmēram šādi: Dženifera pirms avārijas, Dženifera pēc avārijas un Elijas dzīve, kas ir 50 gadi pēc Dženiferas. Lasītāja uzdevums ir neapjukt un pašam ar savu intuīciju aptvert, kur kurš laiks sākas.

Dažas nodaļas bija tādas, kur man grāmatu gribējās mest malā tieši dēļ tā, cik cukurains bija stāsts, bet dažas bija tādas, kas man lika iemīlēties grāmatā (jā, var arī tā) un lasīt ar vēl lielāku aizrautību. Kopumā jā, tā ir romantiskā literatūra, kā jau var noprast pēc vāka (par to vēlāk), bet brīžiem tā ir ļoti, ļoti skaisti uzrakstīta. Bet tikai brīžiem.

Neskaidrības radās ne tikai laika līnijā, bet arī notikumos. Esot kaut kur ap vidu, mani nepameta sajūta, ka autorei ir radušās vairākas idejas tālākais romāna attīstībai, un, tā kā viņa nevarēja izvēlēties vienu no tām, viņa iekļāva visas. Vienu brīdi tas radīja lielu nepieciešamību grāmatu vienkārši nolikt malā un no tās atpūsties, jo visa tur vienkārši bija par daudz. Runājot par mīklām, autorei (vai arī tulkotājai) neizdevās tās izteikt tik precīzi, lai lasītājs mocītos neziņā, jo vienmēr ir kāds vārds, kas pasaka priekšā, un tad, kad priekškars krīt, vairs nav tā pārsteiguma efekta.

Ja man būtu jāizvēlas grāmata pēc vāka, šo es neņemtu tieši dēļ pārāk saldā noformējuma. Tā spilgti rozā vēstule vāka centrā, ko nemaz neglābj Francijas karoga motīvu vēstuļpapīrs. Šoreiz nevar vainot Latvijas vāka dizainerus, jo, skatoties Goodread’ā, tāds noformējums ir angļu izdevumam. Bet varbūt tieši par kaut ko romantisku un salkanu stāv un krīt Latvijas lasītāji?

Kopsavilkumā: brīžiem stāsts aizkustina, brīžiem sadusmo. Samērā viegla literatūra, kas pieprasa sekošanu līdzi, un ļauj piedzīvot daudzas atklāsmes. Kaut vai par to pašu vēstuļu rakstīšanas izmirstību tehnikas laikmetā.

Attēls: te.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s