“Ugunsgrēki” Dailes teātrī

Foto: Jānis Deinats, "Fotocentrs"

Tie mazie laimes brīži, kad uzaicina uz izrādi, ir brīnišķīgi. Tā notika ar šo. Lai gan šaubas radīja teātra mājaslapā rakstītā anotācija, skatītāju atsauksmes bija pārāk pozitīvas, lai es neaizietu. Un es nevīlos, nemaz. Nu, vismaz izrādē.

Navālas bērni nejūt sevišķu mīlestību pret māti, tāpēc viņas pēcnāves vēlēšanās viņi izpilda nelabprāt. Testamenta izpildītājs Hermils Lebels stingri uzstāj, lai testaments tiktu izpildīts tieši tā, kā rakstīja abu dvīņu māte, tāpēc brālis un māsa dodas ceļojumā pagātnē ar mērķi atrast savu tēvu un brāli. Viņi nezina ne ar ko sākt, ne kad tas beigsies, ne arī to, vai kāds no minētajiem vispār vēl ir dzīvs. Ceļojuma laikā atklājas daudz interesantu faktu gan par māti, gan par cilvēkiem viņai apkārt un Lībijas kritisko stāvokli, kurš gluži precīzi sasaucas arī ar mūsdienu situāciju.

Mārtiņš Eihe ir atradis lielisku lugu, ko realizēt uz teātra skatuves, arī par aktieru ansambli nevaru sūdzēties – ja pēc “Saules bērnu” noskatīšanās man radās jautājums par dažu aktieru lomu sadali, tad pēc “Ugunsgrēkiem” man ir skaidrs, kur ir palikuši visi lielie un pierastie aktieri. Uzslava no manis Ķuzulei (neierasti no manis, zinu), bet notēlot Navālu, pie tam, šādā veidā – cepuri nost. Beidzot loma, kurā viņa man nekrita uz nerviem un kur man viņa beidzot bija tēls, nevis personība. Arī pārējiem aktieriem uzslavas – spēlēt šādā izrādē ir liels izaicinājums, to es apzinos kā skatītājs. Jau skatīties ir grūti.

Teātris šo izrādi piesaka kā “baisu melodrāmu”, bet es neteikšu, ka tā ir baisa. No vienas puses jā, bet no otras – atkal nē. Ja skatītājs ir lasījis atsauksmes un sagatavojis savu prātu un, jā, arī nervu sistēmu, tad tā nav baisa. Varbūt vairāk nepatīkama, bet pozitīvi nepatīkama. Ik pa laikam kādu apslauka ar asinīm, tiek piedzīvots kāds kara moments vai kāda slepkavība, bet visa sāls jau ir pašā izrādes būtībā, nevis pasniegšanas veidā. Par to runājot, tas varētu būt mazāk aprauts situācijās, kad prasās turpinājums, kurš tā arī netiek dots. Vismaz iesāktajā veidā ne. Izrāde uz beigu galu samudžina skatītāju prātu tā, ka vienā mirklī vienkārši vairs neseko līdzi kurš, ko un kāpēc, bet bauda to, ko vēl var.

Izrāde liek aizdomāties arī par karu mūsdienu situācijā, jo vajag tikai laiku un tādu pašu politisko bezdarbību, kāda ir tagad, un izrādes notikumi transformēsies mūsu pašu acu priekšā. Ar Ukrainas Krimu jau tā ir noticis. Varbūt šķietamā demokrātija nemaz nav tik nesalaužama, kā visiem liekas?

Izrāde nav TIK nopietna, kādu es to aprakstīju. Pa brīdim ir ielikts kāds humora gabaliņš, kad smagums sāk spiest visu Dailes teātra mazo zāli, un visi atkal jūtas nedaudz brīvāk, pasmejas, un skatās tālāk. Humors kā glābšanas salmiņš pie kā pieturēties situācijā, kad kļūst pārāk smagi. Vēl tas, ko nepieminēju – lielāko daļu skaņu aktieri taisa paši ar savām balsīm, kustībām, elpas vilcieniem utt, kas kopā ar lielisko spēlēšanos ar gaismu, pieliek izrādei lielu plusu.

Manī ir tikai viens rūgtums, ko šis gājiens sagādāja, un tie skatītāji. Es joprojām nesaprotu, kā uz teātri var nākt džinsos, un to laikam nekad arī nesapratīšu. Tāpat nav skaidrs, vai pašiem cilvēkiem nav skaidrs, ka pirms izrādes ir jāizslēdz savi mobilie telefoni. Es ceru, ka tas cilvēks, kuram sāka zvanīt izrādes vidū, pēc tam pamanīja aktieru pievērstos nelaipnos skatienus un pamatīgi nokaunējās. Cilvēki ir ieguldījuši smagu darbu, gatavojot smagu izrāde, pasniedzot to smagā veidā, un te atnāk viens un tam darbam vienkārši uzspļauj ar zvanošu telefonu. Vēl viena lieta – ir izrādes, kurās par lamuvārdiem var smieties, un ir izrādes, kurās nevar. Manuprāt, šī ir tā, kur nevajag laist savus zirdziskos smieklus pa visu zāli, un vēl labu laiku pēc tam atkārtot šo vārdu un smieties tālāk. Mēs esam pieauguši cilvēki, galu galā.

Kad sakrājusies žults ir izlikta, varu dot arī vērtējumu: 8/10.

Kur ir mana vieta šajā daudzstūrī?

Attēls: Dailes teātra mājaslapa, autors Jānis Deinats.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s