Modris (2014)

Filma, kurai gan nebija tik iespaidīga reklāmas kampaņa, kāda bija “Izlaiduma gadam”, bet reklāmas es pamanīju gan TV kasē, gan pieturvietās, un, protams, kinoteātrī.

Stāsts ir par 17-18 gadīgu puisi, kuram ir problēmas ar spēļu automātiem – es pat teiktu, atkarība. Viņš tajos nospēlē savu naudu, tad no visiem aizņemas un nospēlē, arī zog no mātes, ar ko viņam nav tās labākās attiecības. Lai iegūtu naudu viņš aiznes mātes sildītāju uz lombardu. Māte (Rēzija Kalniņa) sadusmojas un izsauc policiju. Modris no viena problēmu katla tiek iekšā nākamajā, bet visam pa vidu pamostas viņa vēlme – atrast savu tēvu, kuru viņš nekad nav redzējis.

Mani filma garlaikoja. Stāsts plūst vienā līnijā, kurai ir minimāla dinamika, bet kura mani neizbrīnija, neaizskāra un nelika domāt. Iespējams tāpēc, ka dzīvoju rajonā, kurā daļa no notikumiem ir ikdiena, un ir izveidojies zināms pieradums 16 gadu laikā pie visiem krimināla rakstura stāstiem. Es gaidīju, kad notiks kaut kas ievērības cienīgs, kaut kas, kas liktu man izbrīnā ieplest acis un sākt filmu skatīties ar interesi. Bet tā nenotika. Žēl.

Kristers Pikša kā galvenā varoņa atveidotājs ir lielisks. No sākuma gan viņš neizskatījās pēc sliktā tēla, bet beigās jau stāsts izdarīja savu. Man pietrūka tās runāšanas pretī, kas viņam momentā iedotu sliktā tēla uzlīmi uz pieres un skatītājs ar tādu uzskatu arī dzīvotu zālē filmas garumā. Tas sāk parādīties filmas vidū, kad jau šim ir par vēlu. Sasmējos par vienā mirklī esošo ironiju – aktieri Rūdolfu Plēpi kā vienu no kazino spēlētājiem. Aktrise Rēzija Kalniņa neizceļas ne ar ko īpašu – tēlojot dzīves nomāktu Maximas pārdevēju (cik varēja noprast), ko varētu notēlot katrs Latvijas iedzīvotājs.

Vēl traucēja kamera. Filma ir filmēta, visticamāk, kameru nesot rokās, vai turot uz pleca, tāpēc ainas ar pārvietošanos ir augšup-lejup, bet ainas ar 2 personu sarunu, kas stāv katrs savā istabas stūrī ir drīzāk lidojošas – no viena stūra uz otru stūri. Brīžiem ir grūti nofokusēt skatienu, jo aina visu laiku ir kustībā, rodas objektu sajukums, kas liek skatītājam skatīties visur citur, tikai ne uz ekrāna, kamēr karuselis norimstas. Arī filmā minimāli esošā mūzika traucēja, piemēram, es labprātāk būtu klausījusies mūziku, nevis galvenā varoņa staigāšanu pa sniegotu bruģi. Es saprotu, autortiesības un tā, bet varēja sadarboties kaut vai ar jaunajām latviešu grupām, izsludināt konkursus utt. Iespēju ir daudz.

Kopumā filma atstāj nenostrādātu iespaidu, īpaši darbs ar kameru. Pamatā ir lielisks stāsts ir izcilu pēdējo kadru, un šī ir laba filma režisoram, kura viņam ir pirmā filma (neskatoties uz veidotajām reklāmām, īsfilmām un piedalīšanos citu spēlfilmu režijā). Gadu gaitā ceru sagaidīt izaugsmi. Vērtējums: 5,5/10.

Attēls un vairāk informācijas te.

Advertisements

3 thoughts on “Modris (2014)

  1. Starp citu, pavērojiet Eirodziesmas, man tāda sajūta, ka operātors skraida ar kameru apkārt dziedātājiem, vai arī ir reizes, kad kameru vienkārši noliek vienā vietā un, tas tad man atgādina bērnībā skatītos “Cālis” ierakstus (tā notiek pēdējos gados). Ir mums problēma ar tām kamerām. Un vēl – ļoti riebjas, ka Latvijā visus aktieru māca kā teātra aktierus, tādēļ filmās var manīt to samāksloto teātra runu. Mums nav tādas spacialitātes, kā kinoaktieris. Visus māca priekš teātra skatuvēm. Skumji…

  2. Un tieši brīvdienās gribēju uz šo filmu iet. Tagad laikam neiešu.
    Manī aizdomas par to ne īpaši profesionālo filmēšanas manieri radīja jau traileris un TV redzētie klipiņi – ļoti nepatīk tādas kameru kratīšanās utt., gluži kā tādā amatieru filmā vai dokumentālajā kino, kurā saturs svarīgāks par pasniegšanas formu.
    Tagad laikam brīvdienu plānus atcelšu un uz šo filmu neiešu. Labāk pietaupīšu naudu kādai labai teātra izrādei.

    • Šī filma bija tāda vilšanās. Biju uz “Izlaiduma gadu” un sāku jau domāt, ka latviešu kino sāk palikt kvalitatīvs un skatāms, kad aizeju uz šo un visas manas nojautas ir apraktas zem zemes.
      Es tieši treileri skatījos un cerēju, ka visu filmu nebūs tās kratīšanās. Ja nav statīva, var taču kaut kā izlīdzēties, kaut vai sakrauj grāmatas kaudzītē. Bet nē! Rodas jautājums – vai tiešām no tiem simts tūkstošiem eiro, ko Eiropas Padomes kino nozare piešķīra šīs filmas ražošanai nevarēja atlicināt kādu daļu, lai iegādātos kamerai statīvu?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s