Sesīlija Aherna “Līdz varavīksnei”

Sesilija Aherna - Līdz varavīksnei

Konkrēts brīdis rudenī man ir tas, kurā man iekšā kaut kas salūzt, un tad es zinu, ka laiks ķerties klāt grāmatām, kurām ir laimīgas beigas. Laiku iepriekš nevar noteikt, vienā dienā tas vienkārši uznāk, un tad nezinu kur likties. Drīz pāries. Es ceru. Bet pirmā grāmata, ko es šajā periodā izlasīju, ir Sesīlijas Ahernas “Līdz varavīksnei”.

Stāsts ir par Roziju un Aleksu, kas ir labākie draugi jau kopš bērna kājas. Viņi sazinās ar zīmīšu – vēlāk jau vēstuļu – palīdzību. Tiek tirzāta attieksme, baumas, pēc tam jau dzīves notikumi, tad jau sāk parādīties ielūgumi uz viens otra kāzām, vārdu sakot, abi divi ir otra dzīves konsultanti. Rozija no abiem ir visietiepīgākā un uz saviem lēmumiem pastāvošāka, bet arī visspontānākā. Alekss ir mierīgākas dabas, bet bērnībā ir pārcēlies ar ģimeni dzīvot pavisam citā valstī, tāpēc ikdienas sīkumi paliek nepamanīti un ļauj vienam vai otram iekulties lielākās vai mazākās nepatikšanās. Rozijai parādās bērns, Aleksam – jauna dzīve, bez Rozijas rokas stiepiena attālumā.

Man patika lietotais vēstuļu formāts. Tas lika justies tuvākai galvenajiem varoņiem, iejusties viņu tēlos, domās komentēt viņu sarakstītu ar tekstu: nē, es gan rakstītu savādāk. Izspēlētais stāsts gan jau ir malts tūkstošiem reižu, citādi viņš mani nogurdinātu, bet šoreiz es nosēdēju visu nakti un izlasīju līdz beigām, jo tomēr kaut kas tur bija. Vai nu tā bija mana pieķeršanās, vai mans noskaņojums vai kaut kas īpašs grāmatā, bet ap 5 rītā es beidzu šo grāmatu lasīt. Aizkustinošs stāsts par īstu draudzību un to, ka pat neveiksmes un kļūmes nespēj to izjaukt.

Patiesībā par šo grāmatu es uzzināju no filmas treilera, kas tika uzņemta pēc grāmatas motīviem, man iepatikās, un tā kā man bija jāiztērē atlikušie kredītpunkti FastrBooks, iegādājos šo grāmatu. Šī ir arī mana 2,5 e-grāmata. Bet par to, kur ērtāk lasīt – papīra formātā vai telefona ekrānā parunāšu citreiz. Izbesīja, ka aplikācijā nevar atzīmēt citātus, kas lika man vienmēr staipīt lapiņas un rakstāmo, protams, tagad puse no lapiņām ir kaut kur paplaukušas.

Stāsts lika aizdomāties arī par sevi un saviem bērnības draugiem. Te atkal cits stāsts – cik ļoti mēs maināmies neatkarīgi viens no otra. Vairums no viņiem ir paplaukuši kur kurais, ar citiem joprojām sazinos, bet tomēr mēs esam pavisam savādāki nekā bijā bērnībā. Interesantāki, dažādāki, ar savu viedokli un pilnvērtīgāki. Tagad mēs tiekamies nevis viens otra mājās, lai paspēlētos ar jaunajām rotaļlietām, bet tiekamies kafejnīcās un runājam par sevi. Vai mēs kādreiz, spēlējot Vinnijus Pūkus un Tomus un Džerijus to varējām iedomāties? Bērnībā mums svarīgs ir tikai viens konkrēts mirklis – tagadne – , mēs nedomājam par nākotni vai pagātni. Tagad mēs domājam un uztraucamies gan par pagātni, gan par nākotni, gan arī par tagadni.

Vērtējums: 9/10. Iespējams, vēlāk šo vērtējumu nožēlošu, bet šodien nespēju domāt racionāli, jo viss spēlē uz emocionālo. Un no emocionālā viedokļa man patika.

Attēls: te.

Advertisements

One thought on “Sesīlija Aherna “Līdz varavīksnei”

  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #17 (22.09.-28.09.). | baltais runcis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s