Vakar nospriedu, ka ir pienācis laiks atpūsties kādu laiku no blogošanas, kas jau sāk pārvērsties pienākumā, nevis priekā un hobijā. Atsauksmes paliek arvien nekvalitatīvākās un visbiežāk es tajās nepasaku ne tuvu to, ko vēlējos pateikt pašā sākumā, pietrūkst domu sakārtošanas pa plauktiņiem, jo domāju visu tikai ātrāk uzrakstīt, lai ir miers. Tā turpināt nevar.
Nonācu arī pie konkrēta datuma, kad no manis atkal varētu būt nākošais ieraksts – 1. septembris.
Bet ko es darīšu pa šo laiku, veseliem 2 mēnešiem?
Noteikti turpināšu lasīt grāmatas, vienīgi par tām nerakstīšu garās atsauksmes blogā, bet gan pāris teikumus Goodread’ā. Ja kādam gribas mani sameklēt, esmu tur kā Marta Sondare. (Šī laikam ir pirmā mana vārda publicēšana šajā vietnē)
Arī no Jūsu sirdi plosošajiem tvītiem neatteikšos, un arī pati vīterošu – @kurpjukaste nezinīšiem.
Tiekamies septembrī!
Lai izdevusies atpūta – pilna iedvesmojošu lietu un prieka, un, protams, lai blogošanā vari mesties ar dubultu sparu un jaunām, brīnišķīgām idejām! Gaidīsim atpakaļ! 🙂
Liels paldies par jau iedvesmojošajiem vārdiem! 🙂
Atvaļinājumi no blogošanas ir labi – pēc tam var mesties blogošanā ar jaunu sparu.
Man ir bijuši vairāki atvaļinājumi no blogošanas – vienmēr palīdzēja. + Pēdējo pāris gadu laikā arī rūpīgāk domāju – kas ir aprakstīšanas vērts un kam labāk laiku nemaz netērēt. 🙂
Katrā ziņā, lai Tev patīkams atvaļinājums no blogošanas.
Ne tikai sparu, bet arī idejām. Un tas pagaidām man pietrūkst.
Es jau arī neparakstu visas grāmatas, ko izlasu. Dažbrīd sarakstu vienā atsauksmē trīs grāmatas, jo daudz teikt nav ko, radies negatīvs iespaids vai grāmata ir riktīgi nokaitinājusi, kā man bija ar Orvela “Dzīvnieku fermu”. tagad izvairos lasīt citus šī autora darbus.
Paldies. 🙂