Džons Boits “Puisēns svītrainā pidžamā”

Nogaidīju ar atsauksmes rakstīšanu, jo domāju, ka domas man mainīsies par labu. Jo ilgāk velku, jo ātrāk tas, ko gribēju uzrakstīt, zogas ārā no mana prāta. Diemžēl.

Deviņgadīgajam Bruno pienāk brīdis, kad viņa drošā pasaulīte, ko radījuši vecāki, sāk šūpoties – viņa ģimenei jāpārceļas uz drūmu trīsstāvu māju blakus koncentrācijas nometnei. Bruno tēvs ir tuvs cilvēks Fūrijam (fīrers) un pilda viņa pavēles. Bruno māc garlaicība – garlaicīgas liekas garās ģeogrāfijas stundas kopā ar savu skolotāju. Viņš izdomā rīkot pētīšanas ekspedīcijas un vienā no tādām satiek zēnu otrpus žogam – Šmuelu. Puikas kļūst par labiem draugiem, par spīti visiem iespējamajiem šķēršļiem.

Šis ir deviņgadīga zēna skatījums uz Otrā pasaules kara netaisnībām. Tas jāatceras, lasot grāmatu, jo brīžiem var sanākt saraukt nepatikā uzacis par kādu minētu darbību. Bet, ja lasot tam nepievērš vērību, paveras diezgan interesants skatupunkts no lejas uz augšu. No maza zēna uz vareno Vāciju. Caur un ne-caur žogu. Principā, zēni ir divi, jo arī Šmuels savā nodaļā stāsta par karavīru nežēlastību un braucienu no Polijas uz Vāciju lopu vagonā bez logiem un dzīvi svītrainā pidžamā otrpus žogam.

Romāns liek domāt par mums pašiem – ko mums katram nozīmē Otrais pasaules karš? Es pati to neesmu pieredzējusi dzīvē, bet esmu pieredzējusi ik uz soļa savā dzīvē – vecvecāku un vecāku atmiņas, atstātās relikvijas, stāsti un liecības. Arī katru gadu atzīmējamās dienas, kas ierakstītas kalendārā, kuru laikā cilvēki mājās atceras, atminas un piemin. Arī apkārtējie cilvēki.

Esot arī filma ar tieši tādu pašu nosaukumu. Redzējusi gan neesmu, bet romāns nevieš uzticību, iemelsu vai vēlmi skatīties to. Varbūt viedoklis varētu mainīties, bet jau tā filmu to-watch saraksts stiepjas līdz mākoņiem. Varbūt pati grāmata man šķita par naivu, īpaši zinot to, ko tas ir izdarījis ar cilvēkiem. Arī pēdējais teikums: “[..]tagad nekas tāds neatgadītos. Ne jau nu mūsdienās, mūsu laikmetā” šķita tik ļoti nereāls, cik vien var būt, ja atver ziņu portālus un dominē vārdi Krievija un Ukraina.

Vērtējums: 6/10.

Ziniet, tāpēc vien, ka naktī kāds skatās debesīs, viņš nekļūst par astronomu.

Attēls šeit.

Advertisements

One thought on “Džons Boits “Puisēns svītrainā pidžamā”

  1. “Arī pēdējais teikums: “[..]” šķita tik ļoti nereāls, cik vien var būt, ja atver ziņu portālus un dominē vārdi Krievija un Ukraina.”

    Grāmatā vairākkārt pieminēts sarkasms, bet atsauksmes autore to tā arī nav iemācījusies atpazīt…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s