Hāleds Hoseinī “Pūķa kērājs”

Līdzšinējā pieredze ar austrumu valstu autoriem nebija lieliska (nu, izņemot Murakami), tāpēc arī pie Hāleda Hoseinī neķēros tā ziedu laikos, bet atstāju klusākam periodam. Izlasot, es nesaprotu, kāpēc es tā darīju.

Romānā stāsts ir par Amīru, kuram tēvs ir biznesmenis, kas palīdz arī citiem saviem tautiešiem. Kopā ar viņiem dzīvo arī hazareji Alī un viņa dēls Hasans. Alī un Baba (Amīra tēvs) bija labi draugi, un tādi bija arī Hasans un Amīrs. Protams, līdz kādam konkrētam brīdim, kad drošā pasaule, kādā dzīvoja minētie personāži, sāka drupt kopā. Afganistānā sākās karš, kas bija kā gandrīz galējais punkts visām nelaimēm – Amīrs un Baba bēga uz Ameriku, kur sāka jaunu dzīvi. Tur viņi pievienojās afgāņu kopienai, kopīgi pārdeva krāmus tirgū un sanāca uz tikšanām. Amīrs par savu dzimteni un bērnības draugiem vairs neinteresējās. Protams, līdz kādam konkrētam brīdim, kad kopīgi saplūst pagātne un tagadne un Amīram ir dota iespēja labot savas pieļautās kļūdas. Vai viņš to darīs?

Grāmata noteikti atvēra man acis. Romānā brīnišķīgi tiek atklāts tas, kā mēs paši dzīvi (vai šajā gadījumā, pūķi) ķeram aiz astes. Ķeram, ķeram, un nenoķeram. Lieliski arī ir aprakstītas draudzības saites – ne vienmēr bērnības draugi paliek arī par visas dzīves draugiem, un bieži vien pie tā ir vainojama bērnu sacensība, konkurence, vēlme būt labākiem par otru, mīļākiem un vēl un vēl. Brīžiem romāns robežojas ar detektīvu, trilleri, jo risinātie notikumi ir tik spraigi, ka par romānu to nenodēvēsi.

Arī tas, ka stāsts norisinās Afganistānā, bija viens no plusiem. Es par karu Afganistānā esmu lasījusi diezgan maz, tāpēc no vienas puses bija diezgan interesanti lasīt kaut nelielu daļu no tā visa. Protams, karš netika pasniegts uz paplātes, jo nav jau vēsturiskais romāns, bet tomēr bez tā neiztikt.

“Pūķa kērājs” iedvesmo izlasīt arī citus Hāleda Hoseinī romānus, kas tiks izdarīts nākamajā bibliotēkas apmeklējumā.

Vērtējums: 9/10.

Tavas hāles slimību saraksti ir kā Rūmi darbi: tie iznāk sējumos.

Vienmēr sāpīgāk ir tad, ja zaudē kaut ko, kas tev ir, nekā ja tev tā nav.

Dzīve ir vilciens, kāp iekšā!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s