Lisa Sī “Šanhajas meitenes”

Lisa Sī ir tā autore, kas mani uzrunāja ar savu pirmo latviski izdoto romānu “Sniega Roze un slepenais vēdeklis”. Tā nu es izdomāju, ka gribu lasīt arī citus šīs autores darbus. Nebiju domājusi, ka būs tik ļoti savādāk.

Pērla ar savu māsu Meju smaida iedzīvotājiem no reklāmas plakātiem, žurnālu vākiem un kalendāru lappusēm. Viņas abas tiem glezno kāds mākslinieks, kurā Pērla ir slepus iemīlējusies. Un nekāds karš šo dzīvi nespētu mainīt, ja vien nebūtu tēva paziņojuma “esmu nospēlējis visu naudu.” Viņām jāpiedzīvo piespiedu laulības, ko tēvs viņām ir noorganizējis, lai dabūtu kaut cik naudas azartspēlēm. Bet karš turpina savu uzvaras gājienu, un viņām jābēg. Abas māsas kopā ar māti dodas uz Ameriku. Un nekas vairs nebūs kā agrāk.

Laikam jāsāk ar to, kas patika. Patika tas, kā attēloti sieviešu tēli šīs rakstnieces romānos. Šeit jūs nemanīsiet visvarenās sievietes, kurām visa pasaule gulst zem kājām, nebūt nē. Drīzāk viņas ir tādas kā likteņa dievietes: kā liktenim iepatīkas pagriezt notikumu gaitu, tā viņas iegriež arī savu dzīvi un izvairās no likstām un problēmām. Patika arī varoņu raksturi – nebija izteikta labā vai sliktā tēla, katram varonim bija savi plusi un savi mīnusi, savi rīcības motīvi un sava dzīve. Tieši tāpēc izvēlēties mīļāko varoni vai, vēl trakāk, mīļāko māsu, ir teju vairs neiespējami. Brīžiem tracināja Mejas vieglā uztvere, bet patika, ka grūtībām pieaugot, arī viņas prāts un rīcības motīvi palika apdomīgāki. Pērlai man krita uz nerviem lielais dramatiskums visa romāna garumā, bet priecēja viņas pārdomātie lēmumi.

“Šanhajas meitenes” ir pa pusei vēsturisks romāns, uzsver autore. Viņa ir centusies izdomātus personāžus ielikt vēstures attīstības gaitas rāmjos un lasītājiem visā plašajā pasaulē ir iespēja novērtēt to, cik veiksmīgi tas ir izdevies. Pavisam noteikti man labāk patika pirmais romāns. Iespējams tāpēc, ka tas bija krietni plānāks un nebija tik plaši izplūsts aprakstos un visādos citādos veidos, bet sākums tiešām šai grāmatai ir grūts. Noliku malā kādas 2 reizes vismaz, pirms saņēmos lasīt tālāk. Ne jau emocionāli, bet nedaudz apnika abu meiteņu izteiktā “cik viss ir slikti” attieksme. Bet, kad grāmata jau gāja uz beigām, šī sajūta bija jau pazudusi un tā vietā nāca daudzas savādākas emocijas. Bet tās lai iepazīst katrs personīgi.

Vērtējums: 7/10

Attēls: šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s