Kad nakts nebūt nav galā…

https://i1.wp.com/www.dailesteatris.lv/media/izrade_img/_fDeinats_B4W5486_.jpg

Jau sen gribēju aiziet uz šo izrādi, biļetes kā bija, tā arī palika izpārdotas, līdz kādas vietas atbrīvojās, un tad arī es sevi palutināju. Vai arī sagrāvu. Atkarībā no tā, kā uz šo jautājumu skatās.

Par izrādi: Intars Rešetins, ko uz skatuves mēs esam redzējuši kā aktieri, izdomā mācīties, un uzvest izrādi tieši pēc manas mīļākās filmas motīviem “Pagājusī nakts” (“The Last Night”). Būtībā nekas nav mainīts. Vismaz nekas tāds, kas man, kā filmas mīļotājam, kas to noskatās kādas 2 reizes mēnesī, traucētu.

Stāsts ir par diviem laulātiem draugiem – Džoannu un Maiklu, kas ir precēti jau trīs gadus, bet viņiem jāpavada nakts šķirti dažādās Amerikas pilsētās, jo Maikls dodas komandējumā. Iepriekšējā vakarā viņi ir bijuši ballītē pie kopīgā drauga, kur Džoanna iepazīst Lauru – jauno Marka darbakolēģi, ar ko viņas vīrs dosies komandējumā. Protams, mājās atnākot, viņa, kā jau visas sievietes, sāk taisīt greizsirdības scēnas un strīdus. Nākamajā dienā Maikls aizbrauc, bet Džoanna rīta skējiena laika satiek savu koledžas laika draugu – Aleksu. Un nakts nav pat ne tuvu. Cik stipra ir abu laulāto mīlestība vienam pret otru? Kas skaitās krāpšana? Vai skūpsts ir krāpšana? Cik stipri mūs ietekmē pienākums, pieņemtas normas, un cik – sirdsapziņa? Lūk, tie ir jautājumi, par ko, gribot vai negribot, bet liek domāt šī izrāde.

Labi, tā kā šī izrāde ir uzvesta pēc manas mīļākās filmas motīviem, mans viedoklis ir ļoti neobjektīvs. Protams, ka man patika. Man ļoti patika.

Sāksim jau ar to, ka tas notika kamerzālē, kur vien ir gan mazāk cilvēku, gan arī personīgāka atmosfēra. Parādās sajūta, ka izrāde ir īpašai publikai. Un stāsts visu padara vēl personīgāku. Principā, man iekrita acīs, ka lielākā daļa skatītāju (izņemot mani un vēl kādu pensionāru) ir ieradušies ar savām otrajām pusītēm. Un ko es vēl ievēroju? No izrādes viņi aiziet klusēdami, nevis jautri čalodami, kā bija atnākuši. Šī izrāde ir spējīga iesist pa ribām jebkuram, kurš jelkad ir piedzīvojis krāpšanu vai attiecības. Uzticēšanos. Mīlestību. Jebko, kur ir vajadzīgi 2 cilvēki.

Man patika izrādes iekārtojums. Īpaši tās vietas, kur uz skatuves bija 4-5 cilvēki, bet risinājās pilnīgi dažādi stāsti. Tas gan nenošķīra kādu daļu skatuves, gan ļāva ieskatīties visā pa nelielam gabaliņam, nevis kā blāķis. Muzikālais noformējums arī bija. Ja jau šī izrāde ir domāta vairāk 30 gadniekiem, tad es teiktu, ka ļoti atbilstošs. Reti kurš, braucot mājās, klausoties radio vai televīziju, nav dzirdējis Muse “Madness” un populārus gabalus, ko spēlē izrādes laikā. Un tā klaviermūzika bija vienkārši tik ļoti vietā…

Par aktieriem. Jā, te spēlē Ilze Ķuzule, kas man nepatīk. Bet, par laimi, šo izrādi viņai nav izdevies sabojāt. Paldies režisoram par to. Otrkārt, man ļoti simpatizēja aktieru spēju sastrādāšanās starp Dzelmi un Grāveli. Viņiem runājot vien dzirksteles šķīda pa gaisu.

Varbūt man pietrūka tieši tās pauzes pa vidu, lai apdomātu visu sniegto un iegūto emocionālo, lai nebūtu tā, ka teātris jāpamet asarainām acīm, bet varbūt arī ir labi šādi, ka viss nolīst pār tevi, un tad tu ej to naksnīgi lietaino pastaigu un domā.

Bet izrāde atstāj nopietnu pārdomu kaudzi par dažādākajām tēmām. Lai gan 2 dienas jau ir pagājušas, tomēr es joprojām par to domāju un nepārtraukti atgriežos. Labi bija parādīt aptaujas rezultātus sākumā, bet, tagad tā domājot, varētu tos parādīt arī beigās. Tas piešķir “der padomāt” izteiksmi. Bet kas tās par izrāžu reklāmām pēc aptaujas? Atgādināja kinoteātri.

Vērtējums: 10/10. jā, vienā vietā salūzu. Mājās nākot, lietus skaloja manas asaras. Bet tas bija to vērts. Tas ir to vērts. Varētu aiziet vēl kādu reizi, tieši dēļ stāsta un brīnišķīgās aktierspēles. Paldies!

Attēls: Dailes teātra mājaslapa.

Advertisements

6 thoughts on “Kad nakts nebūt nav galā…

  1. Paldies par šo rakstiņu, ar prieku atsaucu atmiņā izrādi ( un, starp citu, filma tūlīt atkal būs redzama tv:) ) Runājot par atšķirību starp iestudējumiem- man pirmā bija izrāde, tad filma. Apbrīnoju režisoru, perfekts pārlikums ar nelielām akcentu izmaiņām. Un viena no mīļākajām šādām izmaiņām ir – suns:) filmā Džoanna ar savu draugu pamet krogu, jo jābaro īsts suns, izrādē – tas ir tikai iemesls, lai tiktu vaļā no tā kunga un paliktu divatā:)

    p.s. nosmējos par tavu teikumu par I.Ķ, 🙂 gluži manas tābrīža domas. Ceru, ka esi aizgājusi uz Ugunsgrēkiem – tā ir jau pilnīgi cita kvalitāte, SN nominācija pelnīta!

  2. Es nepiekrītu, ka nekas nav mainīts, ja runā salīdzinājumā ar filmu. Kad noskatījos filmu (tas gan bija pasen), atceros, ka domāju, kāds cūka ir tas vīrietis un cik tīra un nevainīga sieva… hm, nē, nē, nē… Rešetins ir licis citu akcentu un pēc izrādes, kurā starp citu vīrs bija daudz vītišķīgāks un jūtīgāks, nekā filmā, domāju savādāk. Par to, kas ir mūsu galvā! Viņa vairākus gadus slepeni satiekas un kā pati saka – mīl to otru ar, pat ja nav fiziskas attiecības! Vīrs nekad, iespējams, nav domājis par citām sievietēm un tā bija tikai viena (fiziska) nakts. Protams bez attaisnojuma. Bet es aizdomājos par sievu un šajā variantā. Un man tas likās daudz bīstamāk… Krāpšana sākas galvā!

    • Man gan nebija tā, ka vienam nepatikas tiek vairāk, nekā otram. Savā ziņā, man prātā bija, ka tā ir filma, bet tad apziņa, ka tā notiek realitātē. Un tur jāskatās, kurš kuru sāk pirmais krāpt. Šajā izrādē un arī filmā, viss notika tā uzreiz.
      Jā, viņa domāja par viņu. Es arī kādreiz iedomājos par kādu citu. Un? Vienas pagātnes cilvēka dēļ viņa jau nešķiras. Ja šķirtos, būtu savādāk. 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s