Sallija Grīna “Tumšā puse” pilnā atsauksme

Grāmatas pirmās divas daļas es saņēmu jau elektroniskā formātā. Tas bija labs materiāls, lai pārliecinātos par to, ka elektroniski lasīt grāmatas ir viegli, bet nepierasti. Iespējams, jāizmēģina vēl kāda grāmata, lai būtu skaidrs, kurā pusē nostāties. Bet, turpinot par grāmatu, to esmu saņēmusi pilnā formātā un papīra formātā, par to paldies izdevniecībai Zvaigzne.

Pirmās divas daļas biju apskatījusi TE, tagad pienākusi kārta pārējām daļām. Galvenais varonis Neitans turpina savus tēva meklējumus un gaida savu 17. dzimšanas dienu, kad kāds viņam (cerams) pasniegs trīs dāvanas, lai viņš kļūtu par pilntiesīgu burvi. Ak jā, viņš arī atrod Merkūriju, kas viņam varētu pasniegt šīs dāvanas. Bet tad notiek kas negaidīts. Kas? To jūs uzzināsiet, kad izlasīsiet.

Interesanti ir tas, ka grāmatai otrā pusē nav anotācijas. Bet to atver absolūti brīnišķīgais grāmatas vāks. Izlasot grāmatu, es arī ieraudzīju cilvēka sejas apveidu, ne tikai asiņu pleķus. 😀 Arī grāmatas nosaukums ir uztaisīts pietiekami interesanti, lai ieinteresētu nākošos grāmatas lasītājus.

Galvenais varonis Neitans ir pārsteidzoši neattapīgs, kas šo romānu padara ne tik ļoti līdzīgu visiem pārējiem, kas sarakstīti par burvju/raganu tēmu. Neitans brīžiem līdzinās pilnīgi normālam cilvēkam, bet nevar noliegt viņa dziedēšanas māku. Neraksturīgi man, bet man iepatikās viņa tēvs. Gluži kā šī grāmata – sensācija vēl pirms parādīšanās. 🙂

Vērtējums: 9/10. Mākslinieciskais noformējums ir lielisks, stāsts ir ļoti labs, man patika. Bet līdz pilnīgai izcilībai nedaudz pietrūka.

Kunkuļu manis vārītājā putrā nav, bet nav arī nekā cita, jo esmu notiesājis visu medu, ievārījumu un rozīnes

Sakožu zobus; ir tāda sajūta, it kā miesu plēstu no ribām – kā atkaulojot vistu. Miesa turas pārsteidzoši sīksti. Es sāku skaitīt. Kad tieku līdz deviņi, skaitļi pārvēršas lamuvārdos.

Attēls: šeit.

Advertisements

Greiems Simsions “Projekts “Rozija””

Ceļš pie šīs grāmatas bija itin paredzams – jau labu laiku tā stāvēja manā to-read sarakstā, lai gan latviski nebija izdota. Nesen apgāds Zvaigzne to ir izdevuši arī Latvijas lasītājiem, un arī es esmu to izlasījusi. Autors Greiems Simsions ir no Austrālijas, tāpēc nav jābrīnās, kāpēc romāna darbība norisinās tieši tur.

Romāna galvenais varonis Dons ir ģenētikas profesors, kurš precas. Viņš gan vēl nezina ar ko, bet savā dzīvē ievieš projektu “Sieva”. Viņš sastāda 16 lapu garu anketu potenciālajām sievām, ietverot jautājumus par ēšanas paradumiem, smēķēšanu, alkoholu, sportu u.c. aktivitātēm. Tad, lai sievietes sastaptu, Dons dodas uz grupu randiņiem, iepazīstas internetā un lūdz sievietēm aizpildīt savu anketu. Viņa labākais draugs Džīns piepalīdz viņam projektā, un tajā pašā laikā pats gūst no tā labumu – viņam ir pašam savs, diezgan savdabīgs projekts.

Laikam gan tik ātri pēc viena zinātniskā romāna izlasīšanas, nevajadzētu lasīt otru. Bet tā nu bija sagadījies, ka pēc “Raganu atklājuma” sāku lasīt tieši šo. No sākuma Dons man likās savādnieks, bet tāds viņš likās arī viņam apkārt esošajiem personāžiem romānā. Visi zinātnieki ir dīvaini katrs savā veidā. Šim ir zināmas problēmas ar cilvēkiem – viņam gandrīz no jauna ir jāapgūst saskarsme ar cilvēkiem – gan emocionālā, gan fiziskā veidā. Dons nekad nav veltījis laiku tam, kas viņu neinteresē. Savā ziņā tas ir labi – nav jāpārblīvē smadzenes ar nevajadzīgām lietām, bet arī no tām nevar izvairīties. Kaut vai sabiedriskais transports, visur esošās reklāmas un apkārt esošie cilvēki. Biju pārsteigta, ka Dons nepamanīja cilvēku attieksmi un rīcību, bet rūpējās un uztraucās tikai par sevi un sev zināmiem uzskatiem, ko uzskata par vispārpieņemtiem.

Bet tad parādās Rozija un ievieš svaigas vēsmas šajā romānā. Viņa ir meitene, kas atbilst ļoti maz pazīmēm, ko Dons ir piedēvējis savai nākotnes sievai. Lai gan kā sieva viņu var norakstīt uzreiz, tomēr Donu un Roziju saista vēl kaut kas – Dons palīdz noskaidrot viņai kas ir meitenes tēvs. Bet nekad nevar zināt, kad sākas vienkārši interese, un kad, kaut kas vairāk. Patīkami bija vērot, kā Rozija izmaina Donu un viņa paradumus.

Šī grāmata mani piesaistīja ar to, ka runa bija par plānošanu. Arī es ikdienā taisu sarakstus, esmu apkrāvusies ar daudziem tādiem jau uztaisītiem, un plānošana ir vislabākais vārds, ar ko mani raksturot. Bet šajā grāmatā plānošana drīzāk ir otrā plānā – pirmajā ir sieva, kas, lai gan arī balstās uz sarakstiem un plānošanu, tomēr tam visam ir piešķirta pārāk liela nopietnība. Varbūt lai lasītājs saprastu, ko Dons domāja, bet pilnīgi pietiktu, ja saraksta punkti tiktu izklāstīti 1-3 vārdos, nevis 1-3 teikumos.

Valoda ir plūstoša, brīžiem gan gribas grāmatu nolikt malā un tā arī nepacelt, bet tomēr ziņkārība ir lielāka. Brīžiem ir smiekli, brīžiem nesaprašanā sarauktas uzacis, bet tomēr gana interesanti, lai izlasītu līdz galam.

Vērtējums: 7/10.

Disharmoniskas skaņas, vējš, nāves risks – pūlējos nonākt tajā garīgajā stāvoklī, kādu izmantoju pie zobārsta

Kāpēc mēs pievēršam uzmanību noteiktām parādībām uz citu parādību rēķina? Mēs esam gatavi riskēt ar dzīvību, lai izglābtu slīcēju, bet neziedojam naudu, kas varētu glābt desmitiem bērnu no bada nāves.

Jēzus, vienīgā reize, kad tu domā, pirms runā, ir tā vienīgā reize, kurā to nevajadzētu darīt.