Dailes teātra “Milēdija”.

Milēdija

Vakar Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja Dž.Dž.Džilindžera jauniestudējums “Milēdija”. Arī es tur biju. Stāstu neesmu lasījusi, biju domājusi atnākt, apskatīt, un tad lasīt. Gribu teikt to, ka mans viedoklis ir tikai mans viedoklis, to droši var arī kāds neņemt vērā. Bet izrāde man ļoti, ļoti nepatika.

Principā, pašos pamatos stāsts ir par trīs muskatieriem – Artosu, Portosu, Amarisu un D’Artanjanu. Bet galvenā varone ir lēdija Vintere – sieviete, kas aiz sevis sēj postu, bet pati ir pats viltības un grācijas iemiesojums. Viņa ir visur – gan kur viņu vajag, gan kur viņu nevajag. Bet tomēr, ir kāds vēl viltīgāks par viņu. Lēdija neapjūk, bet tieši viņa pati sevi vēlāk iedzen postā, no kura netiek ārā.

Pirmā (un laikam arī vienīgā) lieta, kas man patika, bija Milēdijas tērpi. Īpaši garā kleita, kad Milēdija sēdēja ieslodzījumā, bija sevišķi skaista. Tomēr diezgan nevajadzīgi man šķita augstie papēži, uz kuriem Agnese Zeltiņa (par šo vēlāk) knapi turējās kājās, kā arī apsolītā viņas rotu skate bija, manuprāt, lieka. Nav pie brūnas, neizteiksmīgas krāsas kleitas jāvelk auskari, kas skatītājiem žilbina acis. Arī pēc katra tērpa mainīt rotu komplektu ir lieki. Ja kāds gribēs tās apskatīt, atradīs savu veidu, bet ne jau nu izrāde jāpārvērš par 3 stundu garu reklāmas kampaņu.

Otrkārt, muskatieri. Kāpēc viņi no brašiem, staltiem un lepniem jauniem vīriešiem ir jāpārvērš par noskrandušiem, atvainojos, bomžiem? Noskrandušās drēbes, ēdiena trūkums, goda vārds, pietrūka tikai ratu, kuros vest metālu uz tuvāko nodošanas punktu. Arī viņu muzikālie priekšnesumi šķita 1)par skaļu un 2)galīgi nevietā. Tā vien šķita, ka viņi ir iekļauti izrādē, tikai tāpēc, lai Milēdija paspētu nomainīt tērpu un izvēlētos piemērotāko rotu, ko reklamēt.

Treškārt, kardināls un viņa gvarde. Sākšu ar gvardi. Kopš kura laika gvardē apgūst baleta nodarbības? Tie trīs gvardes locekļi to tik vien darīja, kā gandrīz katru ainu, kad atradās uz skatuves, izpildīja piruetes, špagatveida lēcienus utt. Hei, es atnācu uz teātri, nevis baleta elementu paraugdemonstrējumiem! Par kardinālu runājot, Ģirts Ķesteris tā arī nespēja izkāpt no latviešu slavenā seriāla “Ugunsgrēks” Fēliksa tēla. Pat smiekli bija tieši tādi paši. Ja Intars Rešetins un Ģirts Kesteris apmainītos vietām, tad Aramiss nebūtu tik neizteiksmīgs, bet Kardināls nebūtu tik nenopietns.

Ceturtkārt, Agnese Zeltiņa. Ja viņa nerunā, tad ir labi. Viņa ar ķermeni labi izpauž grāciju un eleganci, to apliecina arī tas, kā viņa nēsā sev uzticētos tērpus. Bet, līdz ko viņa atver muti, tā viss izgaist, un skatītāji iepazīst aktrisi, kas bez emocijām atrunā lomas tekstu. Es neesmu viņu redzējusi tad, kad viņa vēl bija aktrise, bet šī atgriešanās viņai uz Dailes teātra skatuves, ir piedzīvojusi izgāšanos. Pietam diezgan lielu.

Un te sekos viss tas, kas netika pieminēts augstāk. Izrādē izmantotais stroboskops to tik darīja, kā izpūta dūmus skatuves vidusdaļā, bet lika elpot tos visai lielajai zālei. Lieki teikt, ka tā bija diezgan nepatīkama smaka. Es teiktu, ka bez tā varēja iztikt, jo nekādu pievienoto vērtību tas nedeva. Arī rotējošās dekorācijas, kas it kā bija sienas, bet tajā pašā laikā vēl kaut kas nesaprotams, laikam durvis, ļoti traucēja. Nē, nevis traucēja, bet tracināja. Aizejiet uz izrādi, un sapratīsiet, ko es domāju, es to vienkārši nemāku ietērpt vārdos. Pat Kārlis Lācis šo izrādi nespēj glābt, jo kāpēc gan izrādē jāiekļauj krievu dziesmas? Lai glābtu izrādi? Lai būtu kāda saistība ar stāstu? Nu, katrā gadījumā, manī tas radīja tikai un vienīgi neizpratni. Milēdijas vīrabrālis man atgādināja kapraci, nevis augstdzimušu lordu, bet Lilitai Ozoliņai viņas uzticētā loma bija pilnīgi lieka, kas tikai lieki sabojā viņas reitingu, vai kā lai to nosauc.

Izrāde kopumā atstāj uz ātru roku uzmestu skici, kas tā arī netiek pieslīpēta. Beigu bija par daudz, un pašas beidzamās beigas vispār bija bezgaumības un šausmu kalngalns.

No vērtējuma atturos. Negribu baidīt tautu.

Attēls: teātra mājaslapa.

Advertisements

31 thoughts on “Dailes teātra “Milēdija”.

  1. Atpakaļ ziņojums: Atskats uz 2014. | KURPJUKASTE

  2. Kurpjukastei – pareizais vārds ir musketieri un grāmatu noteikti iesaku izlasīt. Vispār jau, izteikt spriedumus par nelasīta darba dramaturģiju ir bērnišķigi. Bet vienā ziņā piekrītu, izrāde auzrauj elpu ar savu kretīnismu.

    • Par šo kļūdu man jau norādīja, uzslava Jūsu vērīgumam. Vēršu Jūsu uzmanību, ka man šajā rakstā ir izteikta doma par iespējamību, ka varētu šo darbu izlasīt. Nekāds vērtējums tieši par šo darbu netiek dots no manas puses. Iesaku rakstu izlasīt cītīgāk, lai saprastu, par ko īsti ir raksts. Jauku dienu!

  3. Ikreiz, kad uz skatuves uznāca četri musketieri, kopā ar viņu muzikālajiem priekšnesumiem bija klāt arī neapturamas žāvas. Aktieru vecākā paaudze savas lomas iznesa baudāmi, bet kādā sakarā tur sasprausta tā popiela + Cūkkārpas studentu praktiskie darbi zižļa vēcināšanā?
    Aizgāju uz izrādi, zinot vienīgi to, ka tie ir Zeltiņas centieni pierādīt, ka viņa ir vērā ņemama aktrise, tāpēc, kad uz paklanīšanos iznāca Džilindžers, vārda tiešā nozīmē apstulbu: Džilim ar šo viduvējo uzvedumu ir kāds sakars?? Bet izrādās, ka vistiešākais…
    Skatīties jau var, bet, ja godīgi, neredzējuši neko nebūsiet zaudējuši.

    • Arī vecā paaudze manā uzskatā nebija baudāma – Lilita Ozoliņa, lai piedod man, bet virpuļoja savā ratiņkrēslā kā driģenes saēdusies, bet lēdijas Vinteres vīra brālis (uz sitiena neatceros uzvārdu) man vienmēr jebkurā izrādē ir vairāk atgādinājis, kā jau minēju, kapraci. Tiesa, esmu redzējusi tikai 3 izrādes ar viņa piedalīšanos, bet nevienā no tām viņš nav izcēlies ar sevišķām aktiera dotībām, kā tikai ar lomas noskaldīšanu.
      Jā, par Džili man arī bija pārsteigums – nebiju pamanījusi viņa vārdu. Bet beigās jau sapratu, kāpēc šāds izsmiekls no klasikas.
      Zeltiņai šī ir neveiksmīga atgriešanās, labāk nebūtu atgriezusies vispār vai izvēlējusies citu izrādi vai vietu. Tas, ka jātēlo auksta milēdija, nenozīmē to, ka to var izdarīt katrs, kurš grib.
      Ja godīgi, noskatījos tikai tāpēc, ka mana mašīna atradās iespiesta starp citu skatītāju mašīnām Dailes teātra stāvlaukumā.
      Paldies par viedokli! 🙂

  4. Pēdējā laikā, ļoti daudzās izrādēs, tiek pārmērīgi liels uzsvars likts uz krievu valodu, tas jau sāk kaitināt, vai tad latviešu valodā dziesmas trūkst… Šajā izrādē mūzikai un dziesmām nebija nekādas sasaistes ar lugas sižetu.
    Stroboskops bija tikai nosacīti, pārāk mazjaudīgs, lai panāktu vēlamo efektu.

    • Parasti gan Džilindžera izrādēs dziesmas, kas ir krievu valodā, ir pa tēmu, bet šeit tās vispār bija ne pa tēmu ne krievu, ne latviešu valodā.
      Stroboskops pašās beigās diezgan komiski ietina vienu no pieciem musketieriem tādā kā miglā, kamēr pārējie 4 vienkārši turpināja un nekādi dūmi viņiem nebija. 😀

  5. Paldies! Mani jau brīdināja, lai nejauši neieklīstu “Milēdijā”, tagad vēl izlasīju detaļas. Un paldies Ilzei Klāvai, kura pirmā pareizi uzrakstīja vārdu “musketieri”! Tā sakne nav “muskats”, bet gan “muskete” – šaujamais 🙂

  6. Es ļoti gaidīju šo izrādi, bet pēc izlasītajām atsauksmēm par pirmizrādi , sapratu, ka velti cerēts. Jā noskatījos līdz galam, nesapratru aktierus, kāpēc viņi to dara, Pastulbi musketieri, biskucīt pajocīgs Rišeljē, ielene Konstance, nekāda lēdija Vintere. Dekorācijas,par tādām nevar runāt, tērpi Zeltiņai daudz un dažādi, rotas, bet ar kādu nolūku tas viss? Mūzika- šoreiz neuzrunāja. Noskatījos līdz galam, jo mašīna bija stāvlaukumā pie Dailes…. Uz Džilindžera izrādēm ilgi neiešu.

    • Jā, Konstance manī arī izraisīja pārdomas. Kāpēc gan meitene ir jāuztaisa par vieglas uzvedības meiteni? Lai skaidrāk parādītu to, ka viņu iekāro ne viens vien vīrietis? Rišeljē tā arī nespēja izkāpt no Fēliksa lomas “Ugunsgrēkā”. Par Kārli Lāci man ir briesmīga vilšanās, jo parasti viņš uztaisa tādu mūziku, kur vēl ilgi sirds dzied līdzi, bet šis bija pilnīgi garām.
      Paldies par viedokli! 🙂

  7. Šī izrāde ir lielākais, pardon, mēsls, kas redzēts. Katrā ziņā 1.cēliens, jo ar otro savu laiku nolēmu netērēt. Un ne es viena. Bezsakara balagāns. Un tās tizlās parūkas… Atviegloti nopūtos, ka neesmu aktrise, kam kas tāds būtu jāspēlē.

    • Ja parasti man 1.cēliens nepatīk, tad es vienalga palieku un noskatos visu līdz galam. Nepatīk kaut ko nepabeigt.
      Spriežot pēc pēdējiem notikumiem ar 1 citu izrādi, aktieriem ir iespēja atteikties no lomām. Es brīnos, kāpēc viņi to nav darījuši.

      • Tajā izrādē atteicās spēlēt aktrise ar privilēģijām, jo viņa ir arī Džilindžera sieva. Parasti aktieriem nav tiesību izvēlēties sev lomas un atteikties no lomām – kas jādara, tas jādara. Skaidrs, ka neviens prātīgs aktieris neatteiksies spēlēt Džilindžera izrādē, ja vēlas turpināt strādāt teātrī un savā profesijā.

  8. Pat ja šī izrāde ir domāta kā parodija – tā nav uztaisīta profesionāli. Jo bija vietas, kurās daži tēli (vadošie aktieri) mēģināja spiest jūtas. Esmu satriekta, apbēdināta un vīlusies. Nebija nekā laba – kostīmi nedarīja Zeltiņu nedz skaistāku, nedz raksturoja viņas tēlu. Ar tām milzīgajām parūkām galvā viņa izskatījās maza un neveikla. Vistrakākās bija pirmā cēliena beigas – tas parodijsekss un kautiņš ar Grāveli. Muskatieri kā muļķi un lūzeri… Kādēļ? Lai paustu visai pasaulei, ka režisors netic varonībai, īstai mīlestībai un visas sievietes ir, atvainojiet – ielenes. Konstance it īpaši. Nesapratu, lai gan parasti esmu Džilindžeram labvēlīga. Kādu laiku izvairīšos no viņa izrādēm.

    • Džilindžers šoreiz pieļāva kļūdu. Ja parasti viņam piedauzība un seksualitāte ir raksturīgi, tad šeit, kopā ar klasiku, tas bija pilnīgi nebaudāmi. Lieki, es pat teiktu. Vajadzēja šo izrāde taisīt kādam citam režisoram, un, iespējams, ka izrāde būtu aizgājusi uz “urrā”. No sākuma jau viņai bija dabīgie mati, pēc tam tikai uzstīvēta tika milzīgā, sagrofētā parūka. Tiesa, tērpi, manuprāt, bija izdevušies tikai Zeltiņas tēlam, pārējie ir vienkārši norakstāmi. Pati izrāde ir kārtējā Džilindžera provokācija, kaut gan šoreiz ne veiksmīgs scenārijs, ne veiksmīga tēma, un ne mazāk veiksmīgs izpildījums.

  9. Skatītājs
    Izrade bija nekāda, Es domaju, ka dzīvē Zeltina varētu būt Milēdija, atvainojos, ja kļūdos. Bet principā vajadz
    etu citu reklāmu un tā izrāde ietu uz urrā: “Jaunā Žurka Kornēlija!”, jo daži “lietpratēji” nepārtraukti smējās par trulajiem jociņiem!

    • Izrāde ir daudzkārt par vieglu vidējam latvietim. Satura praktiskā neesamība arī liek spriest negatīvi vai nespriest vispār. Dzīvē Zeltiņu satikusi neesmu, saistības man ar viņu nav nekādas, nemācēšu spriest. Īstenībā šai izrādei nekādu dižo reklāmas kampaņu neredzēju, kā vien lielais plakāts pie Dailes teātra ārsienas un nemitīgās ziņas tvitterī un sekotājiem e-pastā. Par medijiem nav ne jausmas.

        • Ņemot vērā to, ka šīs raidstacijas klausās vairumā manas vecmāmiņas vecuma cilvēki, es to atļaušos neuzskatīt par pietiekamu reklāmas kampaņu. Jā, ok, pirmizrādē redzēju arī tāda vecuma ļaudis, bet vairums aiztecēja prom jau pēc pirmā cēliena. Tagad reklāmai tāpat nav jēgas, jo izrāde ir tik neveiksmīga, ka pat reklāma to nespēs glābt.

  10. Bāc, es jūtos satriekta 😀 Vnk es arī uz šo skatījos, ka gribētu redzēt. Taču, tad es bildes vakar redzēju un tagad plašāku atsauksmi izlasot, liekas vnk vāks.Es gribēju beidzot Zeltiņu kā aktrisi redzēt(es viņu esmu redzējusi tikai dzeltenajā presē), bet izskatās, ka tur nav diži daudz ko redzēt.
    Paldies par atsauksmi, jo tagad es patiesi ļoti apdomāšu, cik liela ir mana ziņkārība redzēt un vai nav labāk izvēlēties kādu citu izrādi šīs vietā.

    • Jā, par pārsteigumu man, bildes atspoguļo izrādes gaitu un jēgu. Es arī esmu salasījusies dzelteno presi, bet aizgāju uz šo izrādi, izslēdzot tās muļķības no prāta un mēģinot Zeltiņu uztvert tīri, bez baumu mākoņa apkārt. Nu, sanāca diezgan komiski. 😀
      Iesaku gan palasīt profesionāļu un citu cilvēku viedokļus, pirms paļauties uz mani – es šodien tāds negatīvisma burbulītis. 😀

  11. manuprāt Džilindžers atkal ir savos uzdevuma augstumos, spēlējoties ar cilvēka uztveri, izsitot pamatu zem kājām. provokācija? diletantisms? viņam izdevās apvērst visu ačgārni, visu, ko domāju par 3 muskatieriem. pārvērst par lētu balagānu, kur ik pa reizei šausmās pakratīt galvu, pie sevis domājot, no kurienes viņam rodas tādas idejas. katrā ziņā izrādē dziļumu nav ko meklēt. tas ir teātra fastfoods. man, kā teātra gardēdim, bija par daudz, par eļļainu un mākslīgu… manuprāt, izrāde verētu patikt tieši jauniešiem, “vieglas izklaides” žanra dēļ, nekas nav jādomā, tikai sēdi un skaties.. jaunieši iespurgsies, atpazīstot zināmus simbolus, ko džilindžers ielicis – hariju poteru, beyonce – single ladies deju kustības, patiks muskatieri – panki, roks… par aktieru darbu – žēl, ka viņi spiesti, manās acīs, sevi mazliet pazemot, spēlējot “šādus murgus”. ko zin, varbūt – just for fun, atslodze no nopietnajām lomām… biju ar otro pusīti, kurai savukārt izrāde patika, tieši dēļ visa, ko uzskaitīju, kas mani neaizrāva.. kā teica – ka atslodzei pēc grūtas nedēļas lieliska, nenopietna un alternatīva..
    šī ir pirmā izrāde, kas mūsos ir raisījusi tik krasas viedokļu atšķirības.. tāpēc – 1:1

    • Tomēr, lai gan varētu piekrist par provokāciju ar cilvēka uztveri, un, ka teātrim ir jāpiesaista visāda vecuma un interešu skatītāji, tomēr profesionālim ar lielu gadu stāžu teātrī kā galvenajam režisoram ir jāsaprot tas, ka izrādi puspabeigtu nevar atstāt. Ne visi sapratīs, ne visiem patiks. Ja parasti tā ir, ka sabiedrība pēc teātra noskatīšanās dalās 2 daļās kā “patīk” un “nepatīk” un parasti tās ir diezgan vienlīdzīgas, vienaldzīgu nevar atstāt patlaban valdošais “nepatīk”.
      Jā, varbūt jauniešiem, kuriem nav vēl nekādas saistības ar pieaugušo pasauli, kuri nav stereotipu un aizspriedumu pilni un visu uztver daudz vieglāk nekā pieaugušie, patiks. Lai gan pati vēl esmu pie jauniešu grupas pieskaitāma, tomēr manas domas ir citādas.
      Jā, par aktieriem piekrītu. Laba izrāde, ar kuru sākt aptraipīt savu karjeru. Bet pat tādas izrādes IR jāspēlē, ienākumi ir, un par viņiem runā. Tas ir labāk, nekā vispār klusums.
      Izrāde gan manī nekādu atslodzi nemanīja, drīzāk gan saspringumu un nepatīkamas sajūtas. Neizgāja no prāta “ko es te daru”, kas man bija kaut kas jauns, atrodoties Dailes teātra skatītāju rindās.
      Paldies par viedokli, man ir ko pārdomāt. 🙂

      • Jūs visi esat te sapīpējušies? Ko jums Dž,Dž,Dž izdarījis, vai kāda skaudiiba Te domonē??? Aij kādi nopietnie……aiz loga ir nopietnības, un visas muļķības šai valstī ir sadarījuši nopietnie un pieaugušie!!! Tieši jums “pieaugušajiem” nav humora izjūtas, nav lidojuma brīvības , esat piesieti prototipiem ar ķēdēm!!! Lēti efekti, lēti joki, lēta horeogrāfija???? Kada ir dārga? ha

        • Dž.Dž.Džilindžers jau vairākus iestudējumus pēc kārtas ir parādījis, ka nespēj atdzīvināt klasiku tās reālajā nozīmē, bet gan padarīt to lētu. Es vēlreiz uzsvēršu to, kas rakstīts sākumā, ka tas ir tikai mans viedoklis, un to var gan neņemt vērā gan arī piekrist. Lēti joki ir tādi, par kuriem nesmejas lielākā daļa skatītāju. Atļaušos atstāstīt pirmizrādi: liela daļa skatītāju zāli pameta uzreiz pēc pirmā cēliena, un otrā cēliena beigās zālē aplausi bija tik šķidri un klusi, ka man sametās kauns aktieru vietā. Ja Agnese Zeltiņas vidukļa gorīšana, lēkāšana pa gultu un kāju staipīšana skaitās horeogrāfija, es atvainojos. Visu cieņu jūsu viedoklim, bet es jūtos laimīga, ka šai izrādei bija tik īss mūžs. Par vienu kauna traipu mazāk.

  12. It kā pati būtu šo atsauksmi uzrakstījusi. Ja kādam šajā teātrī vēl palicis veselais saprāts, tad to no repertuāra būtu jāizņem. Negribu teikt, ka šī izrāde ir pašdarbnieku līmenī, ko iestudējis pārpīpējies režisors, jo tad es apvainotu pašadarbniekus. Beigas bija pēdējā sauja smilšu uz noraktās izrādes.

    • Palasīju internetā citu cilvēku klejojošās atsauksmes 140 rakstzīmēs (twitter), un pārsteidzoši maz cilvēkiem vispār patika. Līdz ar to var spriest, ka ar šai izrādei būs minimāla dzīvošanās pa repertuāru.
      Beigas, lai gan bija domātas it kā mūsdienīgas, sanāca komiski-traģiskas. Pilnīgi būtu pieticis, ja tādu tur nebūtu.

  13. Tieši domāju, vai gribu “Milēdiju” redzēt (jo man ir “trauma” pēc vilšanās Džilindžera “Romeo un Džuljetā”), bet tagad ir skaidrs – nav tā vērts. Tev ļoti precīzi izdevies “trāpīt” pa tām detaļām izrādē, kuras arī manī izraisītu nepatiku. Paldies par viedokli! 🙂

    • Parasti man pēc teātra apmeklējuma vēl tāds mākonis apkārt un lidinos dažus metrus virs zemes, bet šodien pamodos ar šausmīgām galvassāpēm. Tik sliktu izrādi es nebiju gaidījusi no mana mīļākā teātra puses, vispār es te tagad tā gudrojot nesaprotu šī iestudējuma jēgu. Ja parasti no izrādēm gūst atziņas, tad mana atziņa ir pārlasīt vēl un vēl anotāciju, lai pārliecinātos, vai tiešām es uz to gribu iet, lai nesanāk vienkārši vējā izmesta nauda un laiks.
      Prieks, ka noder. 😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s