Volfgangs Herndorfs “Čiks”.

Maikls Klingenbergs ir viens no tiem garlaicīgajiem tipiem, kuriem skolā nav draugu. Lai gan viņš nāk no labi nodrošinātas ģimenes, tomēr viņš nedara neko, lai izceltos. Viņa māte – alkoholiķe, tēvs – pārdod īpašumus un esošo ģimeni uztver kā apgrūtinājumu. Bet tad klasē ierodas jauniņais Čihačovs, ar iesauku Čiks. Pienāk vasaras brīvlaiks, un kurš gan varēja iedomāties, ka 2 piedzīvojumu pilnas nedēļas var paskriet tik ātri! Zagta Lada, Valahija un nekādu plānu – bez piedzīvojumiem neiztikt, tas nu ir skaidrs.

Lai gan grāmatas vāka otrā pusē jebkurš interesents var izlasīt, ka šis otrais rakstnieka romāns uzreiz ir izpelnījies kritiķu atzinību, man nav skaidrs, par ko īsti. Stāsts ir aizraujošs, bet tajā pašā laikā arī neticams. Nu tik ļoti neticams, ka Lielbritānijā esošā Cūkkārpa ir krietni ticamāka, nekā visi šie atgadījumi un piedzīvojumi. Kāpēc gan vienmēr pareizais Maiks pavelkas uz Čika provokācijām aizbraukt uz Valehiju? Vai tiešām cilvēks 8.-9. klases mijā ir tik naivs, ka tic, ka 2 nedēļu laikā viņi izklaidēsies zagtā Ladā, braucot no Vācijas uz Rumāniju? 14 gadu veci? Whaaaat? (Jap, tieši ar tādu sejas izteiksmi es lasīju visu grāmatu).

Un tie piedzīvojumi – labi, benzīna zagšana un viss pārējais likās vēl kaut cik necik atbilstošs stāstam. Bet kāda velna pēc jārīko drifts pa labības lauku? Kāda velna pēc ir jāmēģina piesēdināt pie stūres cilvēks, kurš to savu mūžu nav darījis? Kāpēc no Vācijas uz Rumāniju ir jābrauc cauri maziem ciematiem, kur neeksistē tāds jēdziens kā asfalts un kur nu vēl šoseja?

Nē, nu labi, pieņemsim, ka ir arī labās puses. Ka šis ir ļoti pamācošs romāns par to, kā nevajag darīt. Izlasāms gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo tieši dēļ pieaugušajiem arī viss šis murgs sākās – tieši dēļ viņu nevēlēšanās zināt neko par saviem bērniem. Labi, es nesākšu liet ūdeni par to, ka 14 gadi ir tas vecums, kad sāk darīt visas muļķības, tas nu ir pat aunam skaidrs. Bērniem šis, iespējams, būtu romāns izklaidei, jo ir pietiekami īss, lai ar to nenobaidītu cilvēku, kurš uz grāmatām pat paskatīties negrib, un ir pietiekami interesants, lai piesaistītu uzmanību.

Saistošs stāsts, vienīgi tas lielais neticamo piedzīvojumu klāsts radīja tik skābu sajūtu, it kā pie maniem mīļākajiem salātiem mērces vietā būtu piespiesta tonna ar citroniem, kas to padarītu absolūti bezgaršīgu.

Vērtējums: 4/10. Jā, iespējams, esmu par vecu. ( *teica 60 gadīgā Marta*).

Man liekas, ka vācu policistiem nav atļauts nevienu spīdzināt. To var darīt tikai televīzijā un Turcijā.

Attēls šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s