Leslija Pīrsa “Solījums”

Rakstniece Leslija Pīrsa lasītāju uzmanību pievērsusi, jo prot rakstīt saistoši, un noturēt lasītāju uzmanību līdz pat pēdējai lappusei. Latviski jau ir izdots viņas romāns “Bella”, par kuru atsauksme ir šeit. Nupat Zvaigzne ABC ir izdevusi šī romāna turpinājumu “Solījums”.

Stāsts turpinās un met jaunus līkločus. Bella ir nupat apprecējusies ar Džimiju, gaida bērnu, dzīve ir lieliska, bet tad nāk karš. Visi vīri staro no iespējas iet un cīnīties tēvijas vārdā, arī Džimijs nav izņēmums, lai gan vairāk par pamudinājumu viņam kalpo baltās spalvas, kuras dāmas dod tiem vīriešiem, kuri nestājas armijā. Kamēr Džimijs ir militārajās apmācībās Francijā, Bellai uzbrūk un izdemolē viņas veiksmīgo cepuru veikalu. Uzbrukuma rezultātā Bella zaudē bērnu, un, vēlēdamās būt tuvāk vīram, piesakās brīvprātīgi strādāt ātrajā palīdzībā, vēlāk arī Francijas Sarkanajā Krustā, ik dienu izvadājot tūkstošiem ievainoto un domājot, ka jebkurā mašīnā varēja būt arī viņas vīrs. Bet domas par seno mīlestību Etjēnu nekur nezūd – un piepeši viņš pats stāv uz viņas dzīves sliekšņa. Vai viņa spēs izšķirties starp abiem vīriešiem – Džimiju un Etjēnu?

Tipisks sieviešu romāns, lai gan es to zināju jau sākumā, tomēr tas nonāca manā īpašumā, jo pēc pirmās daļas bija vēl ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Pirmā grāmata mani arī aizrāva un prasīt prasījās pēc turpinājuma. Tas nu ir sagaidīts, un manas domas nav diez ko glaimojošas, bet visu pēc kārtas. Sāksim ar pozitīvo.

Tomēr pirms Pirmā pasaules kara nebija daudz sieviešu, kas, par spīti sabiedrības noskaņai un tur valdošajiem stereotipiem ņem un atver veikalu, jo veikalnieki un tirgotāji tajā laikā bija pieskaitāmi pie zemas kārtas. Bet Bellai vienmēr ir bijuši stipri nervi, tā kā man rastos šaubas, ja viņa to nebūtu izdarījusi. Lielākoties viss pozitīvais šajā romānā, kas man patika, ir Bellas spēcīgā rakstura rezultāts – viņa apkopj slimos, lai gan neko nezina par savu vīru, viņa aizbrauc, sadedzina aiz sevis visus tiltus un sāk dzīvot pavisam savādāka klimata zemē. Iespējams, es arī tā darītu, bet viņa pārcieš sīkas nepatikšanas un pati tiek ar visu galā.

Bet tagad pie negatīvā. Sāksim jau ar pirmo romāna lapu, kur ir rakstīts novēlējums “Morīnai, ar mīlestību, jo tu esi tā vērta”. Nu, tas man gribot negribot atsauca atmiņā Loreal saukli pēc katras kaitinošās reklāmas televīzijā, tāpēc jau pirmais iespaids par šo grāmatu nebija radies labs. Nākamā piezīme: atšķirība starp ziloņkaulu un krēmkrāsu ir diezgan liela. Labi, tagad pamanīju, ka krēmkrāsu min vīrietis, bet sievietes aprakstā bija ziloņkauls, tāpēc ir piedodami. Vīrieši nekad nav sapratuši krāsu nianses, tā kā tas ir piedodami. Visa stāsta laiku nepameta stereotipi, kas ik pa laikam tika apgāzti, bet tomēr saglabājās. Arī nerakstītie sabiedrības likumi, ko noteikusi mistiskā augstākā sabiedrība, bija kaitinoši. Brīžiem kaitināja arī Bellas neizlēmība dažādās rīcībās un izvēlētie lēmumi, jo nepameta sajūta, ka es jau nu būtu rīkojusies savādāk. Arī tā drausmīgā nožēla, kas piemeklēja Bellu aptuveni grāmatas vidū (saistībā ar slimnīcu, Džimiju un kara sekām), un kas turpinājās līdz gandrīz pašām beigām bija neizturama. Nu kā var tik ilgi žēloties un šaustīt sevi un tēlot cietušo tikai vienas vienīgas nakts dēļ? Labi, pieņemu, ka tagad ir mainījies sabiedrības skatījums uz lietām, bet tomēr tas šķiet nedaudz neticami.

Nākamais, kas man ir sakāms, ir par grāmatas vāku. Labi, tāds tas ir orģinālizdevumam. Šeit vairāk gan replika ir autorei: kāpēc it visām grāmatām uz vāka jāliek sievietes seja, pie tam, vairākumam tikai puse? Un te nu seko mans novērojums pēdējo gadu laikā: vissliktākajiem romāniem uz priekšējiem vākiem liek visslavinošākās atsauksmes. Bet tas laikam tāds izplatīts mārketinga triks, nav nekas jauns. Arī stāstā daudzas reizes atkārtojās tieši tās pašas atziņas, kas bija minētas un arī atzīmētas pirmajā romānā, tāpēc nepameta sajūta, ka tas, ko lasu, jau kādreiz ir lasīts.

Lai nu kā, bija interesanti uzzināt, kā noslēdzas šis stāsts, kaut gan man ir aizdomas, ka jābūt vēl vienai – noslēdzošajai grāmatai, man pietiek pilnīgi ar šo. Priekš manis stāsts ir noslēdzies – aizgājis viss, kas varēja aiziet, un Bella ir izbaudījusi abas alternatīvas.

Vērtējums: 5/10. Piemērota vasarai, un tam laikam, ja gribas distancēties no nopietnās literatūras. Jā, lai gan šeit runa iet par Pirmo pasaules karu, kā jau šāda veida romānos, karš ir tikai fons, uz kura notiek galveno varoņu cīņa.

 

Attēls šeit.

Advertisements

3 thoughts on “Leslija Pīrsa “Solījums”

    • Jau kuro reizi pēc kārtas saku, ka manā blogā ir tikai manas domas. Katram tās var būt savādākas, nav jau mani uzreiz jāņem par kādu literatūras kritiķi.
      Iedvesma? Jā, no vienas puses iedvesma ir sākt biznesu, pelnīt naudu ar sirdslietu, bet no otras puses – aizbraukt prom no dzimtenes uz Austrāliju, jo, lūk, dzimtenē vairs nav ko darīt. Tā nu man rodas jautājums – kurā ziņā šī ir iedvesmojoša grāmata?

      • Katrs pats savas laimes kalējs, un, ja viņa uzskatīja, ka viņai Anglijā vairs nekas nevar sanākt un viņa bija pazaudējusi visu, kas gan liktu cilvēkam neizmēģināt laimi kur citur? Manuprāt, grāmata beidzās tieši tā, kā es to biju gaidījusi un pat neprasās trešo daļu, kaut arī tāda ir…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s