The Hunger Games: Catching Fire

Te nu mēs esam: spārnoti cerībās, ka otrā daļa būs krietni labāka par pirmo, esam ieritinājušies segās, un nolādējuši režisora Francis Lawrence jaunāko veikumu, kas tagad ir arī uz kino ekrānu visā Latvijā.

Stāsts ir kā grāmatā: Katnisa un Pīta ir laimīgi atgriezušies mājās pēc uzvaras Bada Spēlēs, un nu Katnisai jāpārliecina prezidents Snovs, ka visa mīlestība starp Pītu un Katnisu nav teātris. Un protams, kā to vislabāk izdarīt? Sarīkojot vēl vienas Bada Spēles, ar viņu piedalīšanos! Tajās savā starpā sacenšas pagājušo gadu uzvarētāji no 12 apgabaliem. Protams, pirms spēlēm ir sadraudzēšanās vakars, un tiek dibinātas jaunas draudzības un iepazīti ienaidnieki. Tikai – ne jau spēļu dalībnieki ir ienaidnieki. Tādi ir spēļu rīkotāji.

Filma bija krietni savādāka, nekā pirmā daļa. Ja pirmo daļu es nosēdēju žāvājoties un komentējot katru Katnisas (Jennifer Lawrence) izteikto vārdu vai Pītas (Josh Hutcherson) ciešanu pilno sejas izteiksmi, tad šajā daļā es to darīju tikai vēl klāt nākot Geilam (Liam Hemsworth). Filma bija saistoša, bet raitie, viens pēc otra nākošie actioni spēja manas acis noturēt vaļā visas 146 minūtes. Vislabāk tomēr man patika Efija (Elizabeth Banks) – spožs personāžs garlaicīgo un traģikas nomākto pārējo personāžu vidū. Bet nu tāds laikam arī ir stāsta un filmas mērķis – parādīt spožo Kapitoliju un garlaicīgo 12. apgabalu. Tāpat kā grāmatā, arī filmā mani kaitināja prezidents Snovs (Donald Sutherland), un, ja godīgi, nesaprotu tās pilsētas likumu sistēmu, bet nu labi. Šajā filmā, galu galā, vieta bija atvēlēta mīlestībai, nevis politikai. Patīkami pārsteidza Katnisas mazās māsas Primas (Willow Shields) pēkšņā pieaugšana ne tik daudz garumā, cik prātā, un tā atspoguļojums filmā. Pīta man joprojām šķita rūpju mākts, mīlestības atraidīts pusaudzis, kurš, ja vien viņam ļautu, ietu vannā graizīt vēnas, jo, lūk, cietsirdīgā Katnisa kategoriski atsakās ar viņu sadarboties, jo ir tāds koka ģīmis, kurš neko citu, kā smaidīt un saraukt uzacis, nemāk. Bet nu arī šo ciešanu pilnajam pulciņam pievienojās Geils, kurš saprata, ka mīl Katnisu, bet nevar ar viņu būt kopā, un tāpēc viņš visu filmu tēlo ciešanu pārņemto trešo lieko. Jā, šajā ziņā filma ir diezgan uzjautrinoša.

Vizuālie efekti bija jauki, bet ne tādi, ar ko mani varētu pārsteigt. Ja godīgi, biju gaidījusi ko vairāk, bet tam man laikam jāgaida nākamā filmā, ko izdos nākamajā un aiznākamajā gadā (trešā daļa sadalīta 2 daļās, līdzīgi kā tas bija ar “Twilight” sāgu un “Hariju Poteru”). Reti, bet var pasmieties par Katnisas sarkasmu, bet tas arī viss. Joprojām nav skaidrs, kāpēc Pītā tā steidzās par (SPOILERIS) mazuļa gaidīšanas paziņojumu, jo grāmatā tas netika pieminēts (vismaz es neatceros, kas nenorāda uz manu slikto atmiņu, bet gan uz to, ka grāmatu lasīju ļoti sen). Bet filmas tērpu dizaineri vienkārši spridzina, un šeit man atkal jāpiemin Efija – staigājošā varavīksne, kas pārsteidzoši labi atbilst arī viņas iekšienei. Kā arī, man patika tas, ka filmas beigās tiek dota skatītājam tā gaidošā sajūta, ka būs arī turpinājums.

Vērtējums: šī ir pirmā reize, kad lieku zemāk par IMDB nolikto 8,2. Es lieku 6. Bet, tā kā mana filmu gaume vienmēr bijusi diezgan apšaubāma, nebojāšu jums prieku, un teikšu – ejiet. Bet pēc tam pasakiet, ka man bija taisnība.

Attēls šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s