98/101: Mirušie nudien nepiedod.

Ievas Melgalves “Mirušie nepiedod” iznāca krietni pasen – šī gada augustā, un lielā ažiotāža ap šo romānu jau ir palēnām noplakusi. Tieši tāpēc šis ir brīnišķīgs laiks, lai objektīvi apskatītu kārtējo zvaigzni pie latviešu fantāzijas literatūras debesīm. Vēl vien varu piebilst to, ka tieši ar šo grāmatu sākas mana sadarbība ar apgādu “Zvaigzne ABC”. Par to arī liels prieks. 🙂

Stāsts, lai gan vienkāršs pēc uzbūves, tomēr emocionāli un visādi citādi tas ir savijies tik cieši, ka gribot negribot kļūst sarežģīts. Kad Burgā ierodas svešzemju ceļotāja Vega, viņa sāk apšaubīt ierasto lietu kārtību, un kļūst par draudu ikvienam Burgas iedzīvotājam. Visi sāk uzdod jautājumus, un viņai nemaz nepalīdz arī tas, ka viņas klātbūtnē nomiris mags, viņa ir bijusi arī kāda neuzticama maga – Zaka – mācekle. Bet ne tikai iedzīvotāji, bet arī viņa pati uzdod jautājumus, iekļūst, tā teikt, augstajā sabiedrībā, uzzina daudz ko jaunu un atkal un atkal kāpj pāri saviem principiem.

Stāsts ir raits, interesants, bet šis nav tas darbs, kuru gribas izlasīt vienā naktī. To, protams, var darīt, bet daudz labāk taču ir atlikt malā un padomāt: “Kā tādā situācijā būtu rīkojies es?” Pateicīgās 300 lappuses bija viegli pārnēsājamas manā tik ļoti piebāztajā somā, tāpēc šo grāmatu izvēlējos kā dienas literatūru, ko lasīt brīvos brīžos, lai kur es arī dotos. Ar 3 dienām pietika, lai stāstu izbaudītu, pārdomātu, un izjustu. Man ļoti patika savdabīgie vārdi, kādi tika doti romāna varoņiem – Vega, Dārs, Ronada, Boords. Tieši tas ir nepieciešams latviešu literatūrai, jo man, piemēram, ir grūti iztēloties ļauno magu Mārtiņu, viņa sabiedroto Lauru un karali Rihardu.

Pozitīvi vērtējama arī autores māka iepludināt lasītāju stāstā. Vienā mirklī tu atrodies dīvānā, ar siltu tējas krūzi rokās, bet jau nākamajā kopā ar Angi gatavojat brokastis, vai ar Dāru taustāties gar alu sienām, meklējot hrīlus. Ieva Melgalve ir radījusi arī ļoti dziļu emocionālo pasauli, ļoti precīzi atainojot katra varoņa jūtas visdažādākajās situācijās. Un valoda ir tik precīza, ka var gaudot līdzi Vegas pārdzīvojumiem.

Vērtējums: 9/10. Rudenim tik ļoti nepieciešamā literatūra. Kādam tumšam novembra vakaram, kad neko negribās, kā tikai aizmirsties. Bet netikt aizmirstam. Jo kādam taču tēja arī jāvāra.

Bet varbūt neviens, kas lasa tik daudz kā viņa, nevar būt laimīgs, ne jau vienkārša cilvēka laimē.

Reizēm ir jāignorē likums, ja no tā neviens necieš. Citādi no likuma ciešam mēs.

Attēls šeit.

Advertisements

One thought on “98/101: Mirušie nudien nepiedod.

  1. Atpakaļ ziņojums: APSKATS 2013. | kurpjukaste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s