90/101: “Lieciet mierā afrikāņu sievietes!”

Grāmata, ar kuru iezvanās sava veida svētki – esmu tikusi galā ar Goodreads Reading Challenge 2013 – gada laikā izlasīt 50 grāmatas. Tas nu ir izdarīts, un šajā mirklī, vismaz manā mājā, tiks korķēts vaļā šampānietis. Vismaz viens challenge man ir izdevies, ko nevarētu teikt par citiem nospraustajiem. Bet vēl jau gads nav beidzies.

Grāmata ir autobiogrāfiska. Stāsts ir par mazu meiteni Kadiju, kas tiek pakļauta sāpīgai operācijai jau pašā bērnībā – klitora izgriešanai, lai viņa nevarētu gūt prieku no bērna radīšanas. Bet jāpiemin tas, ka viņa tāda nav vienīgā – tā dara visu mazo meiteņu mātes, jo Āfrikā vienkārši tā ir pieņemts. Arī izprecinātas meitenes tiek agri – 13 gadu vecumā, tikai, lai izbrauktu no valsts kopā ar vīru un saņemtu uzturēšanās atļauju, jābūt vismaz 16 gadus vecai. Tādi paši noteikumi bija arī Kadijai – klitora izgriešana, saskaršanās ar valsts institūcijām un precības ar vīrieti, kuru viņa nemīlēja un tā arī nekad neiemīlēja. Viņš gribēja mazu meitenīti, kuru varēja izaudzināt pa savam, bet Kadija tāda nebija. Viņa ir viena no retajām tā laika sievietēm, kas spēja celties pāri vīram un nostāties uz savām kājām.

Stāsts ir ļoti iedvesmojošs. Tas ir par to, ka, lai cik grūti mums arī neklātos, mēs tomēr izķepurosimies un beigās jau būs labi. Un sievietes nemaz nav tik bezspēcīgas, kā domā vīrieši, tiesa gan, daudzus gadus atpakaļ, bet Āfrikā šis stereotips joprojām ir saglabājies, ka strādāt var tikai vīrieši. Kaut gan arī šodien ir sievietes, kas skalda akmeņus…

Lai nu kā, grāmata ir laba tieši drēgniem un skumjiem rudens vakariem. Un nebīstieties no sākuma, jo tālāk nekas tik traks nebūs. Tiesa gan, var palikt garlaicīgi, lasot kārtējo sievietes konfliktu ar savu vīru, bet, ja visas garlaicīgās ainas izgrieztu ārā, tad stāsts nemaz nebūtu STĀSTS. Lai nu kā, Kadija tagad ir izsitusies uz augšu, un darbojas starptautiskā komisijā, kas cīnās par “izgriešanas” izbeigšanu.

Diemžēl joprojām daudzi vecāki izmanto braucienus uz dzimteni, lai veiktu savām meitām “izgriešanu”, tādejādi apejot Francijas likumus. Uz robežas pārbauda bagāžu, bet ne meitenes.

Kad sāpes pāriet, viss aizmirstas.

Vērtējums: 9/10. Tomēr bija brīži, kad žāvājos.

Attēls: šeit.

Nākamais plānotais ieraksts saistībā ar grāmatām – Urlaub mit Papa (Dora Heldt)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s