89/101: Simts gadi

Es pat nezinu ar ko lai sāk. Grāmatas stiprā pēcgarša joprojām jūtama kaut kur dziļi manī, un, līdz ko es par to iedomājos, manās asinīs izplūst kļavu sīrupam līdzīgs salds šķidrums līdz ar skudriņām. Tas bija brīnišķīgs ceļojums trīs dienu garumā, kas radīja vēlēšanos palikt gultā un lasīt, lasīt, lasīt. Kā arī, tas mani atradināja no kāda nesmuka paraduma – pieceļoties tagad pirmo atveru grāmatu, nevis tviteri.

Grāmata ir kā autobiogrāfiska dzimtas sāga, un es pat teiktu, ka, ja jūs gribat visu saprast pilnībā, tad jums būs jāsāk ar “Dinas grāmatu”, un tikai tad ķerties klāt šai. Jo tikai tā jūs varēsiet šo romānu izprast pilnībā. Herbjorga Vasmu šajā grāmatā raksta par 4 dzimtas sievietēm – Sāru Suzanni, Elīdu un Jerdisu. Pēdējā meitene lai jums paliek saldajā ēdienā, kad lasīsiet grāmatu. Es pati biju diezgan patīkami pārsteigta. Grāmatā ir aprakstīti prieki bēdas, skumjas, nāve, laime, laulības, bēres, kristības – viss iespējamais, kas vien gadās dzīves gājumā. Ja jums patīk dzimtas sāgas – paņemiet rokās šo, bet ievērojiet augstāk ieteikto.

Tiesa, uzreiz ar pirmo lasījumu atcerēties visus varoņus ir ļoooti problemātiski – viņu ir tik daudz, viņu bērnu ir tik daudz, viņu vīri, draugi – to visu ir vienkārši neiespējami paturēt prātos.  Ar pirmo grāmatas lappusi bija jāsāk dzimtas koks, un vienmēr jātur pa rokai. Sākums gan grāmatai ir tāds nedaudz… neveiksmīgs – nepavisam neviesa manī vēlmi lasīt tālāk, neveikli vārdi virknējumi, pilnīgi šķita, ka sākumu neraksta autore. Bet šai sajūtai veiksmīgi tiku pāri, un tālāk gāja itin raiti. Vēl mīnusiņu varētu likt par nemitīgo lēkšanu pa vēstures lapām – pāršķir lapu, un jau no 1890. gada tu esi 1945. un lasi pavisam par citu varoni. Bet ideja ir tāda, ka nodaļas beigās netiek radīts nekāds notikumu kāpinājums – visbiežāk galvenais varonis vienkārši aizmieg, lai gatavoties jaunai dienai. Un vēl šausmīgas man likās tās vēstules grāmatas beigās. Likās pilnīgi lieki, un, atzīstos, pēdējās 3 vēstuļu pilnās lappuses es vienkārši pāršķīru. Ja rakstniece Herbjorga Vasmu gribēja lasītājiem paziņot, kā iepazinās Jerdisa un Hanss, viņai tas izdevās, bet pavisam neveiksmīgā izpildījumā. Teikšu, ka pat vēl neveiksmīgākā, nekā bija sākums. Ak jā, un grāmatas vāks man arī nepatīk. Lai gan orģinālais (nav pielikta latvieša roka), tomēr vienalga rodas sajūta, ka autors grāmatu nav lasījis, ir izlasījis tikai anotāciju, kas visticamāk, tā arī ir.

vērtējums: 7/10. Patika stāstā caurvītā noslēpumainība, un pat garie apraksti netraucēja lasīt, jo bija pietiekami interesanti. Bet, jā, mīnusu šoreiz ir krietni vairāk par plusiem.

Attēls: šeit.

Un manai rudens skumjām atbilstošs citāts:

Bēdas. Vai iespējams tās izsāpēt līdz galam? Vai arī tas ir tikai vārds stāvoklim, kad cenšamies nesabrukt?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s