87/101: Izdzīvošana grāmatas garumā.

Ja man būtu jāsniedz īsa anotācija par šo grāmatu, neatklājot būtisko, es to raksturotu tieši tā – Izdzīvošana grāmatas garumā. Grāmata “Pī dzīve” ir patiešām neparasta – vēl viens brīnišķīgs romāns, kas kļūs par klasiku. Autors Jans Martels nesen ieguvis Bukera balvu, kas nozīmē, ka ar šo grāmatu nekad nevar nošaut greizi. Un tā arī ir.

Īsumā – kuģis, kas Pī ģimeni pārceļ uz Kanādu, pusceļā avarē, un tīri (ne)gadījuma pēc viņš nonāk vienā laivā ar tīģeri. 227 dienas viņi viens ar otru ir aci pret aci okeāna vidū, kur tīģeris mācās dabūt ko ēdamu, bet Pī mācās nekļūt par ēdienu.

No grāmatas es gaidīju vairāk darbību, vairāk spraiguma, vairāk action. Ko es saņēmu? 8. klases bioloģijas stundu. Es tiešām cerēju uz kaut nelielu ainiņu, kur tīģeris mēģina nogalināt Pisīnu (Pī pilnais vārds. Jā, zinu, izklausās dīvaini), bet es to nedabūju. Tā vietā grāmatai cauri vijas bioloģija bioloģijas galā un garlaicīgi “piedzīvojumi” vienā laivā. Bet nezinātājiem, varu pavēstīt – nē, nesāciet tagad iedomāties 16 gadīgu zēnu un Bengālijas tīģeri tādā laiviņā, kādā  cilvēki brauc pa Rīgas kanālu. Tāpat neiedomājieties jahtu. Salieciet šīs divas lietas kopā un iedomājieties koka laivu vidējas jahtas izmērā. Tā, lūk, ir laiva, kur 227 dienas jāizdzīvo abiem izredzētajiem.

Bet par pozitīvo runājot – patika, ka Pī nebija gluži tipiskais mazais cilvēks, kas atrodas okeāna vidū bez nekā. Tā gluži nebija. Viņam bija itin noderīgs izdzīvošanas komplekts, ko viņš arī lika lietā. Arī tīģera iespaidošana likās tīri okei – galu galā izglābt savu ādu ir daudz svarīgāk nekā domāt un rūpēties par tīģera komfortu… Bet tas arī laikam viss.

Riktīgas dusmas pārmāca mani, kad Pī ik pēc dienas pateicās dievam, ka viņam ir izdevies izdzīvot. Labi, pirmajās dienās viņš acīmredzami aizmirsa par dieva eksistenci, tad grāmatas vidū viņš atkal atcerējās, ka dievs eksistē, tad atkal aizmirsa, un beigās viņam jau bija vienalga. Lai nu ko, bet no Indijas ticības arī šajā grāmatā mums neizvairīties. Diemžēl. Bet vēl kas – lai gan autors centies atainot visu, kā tas arī varētu būt reālajā dzīvē, nevajag rakstīt tik ļoti sīkumaini. Nu, man kā lasītājam ir diezgan nepatīkami lasīt kā Pī mēģināja atviegloties, bet nevarēja, jo bija saķēris kaut kādu infekciju. Tāpat es vienkārši pāršķīru lapas, kur runa gāja par laivas attīrīšanu no tīģera mēsliem soli pa solim. Nevajag jau ieslīgt tik ļoti dziļā sīkumainībā. Var zaudēt līdzšinējās simpātijas pret grāmatu, kas šajā gadījumā tā arī notika.

Vērtējums: 5/10. Pārāk dziļa depresivitāte, kas noteikti nav piemērota šiem rudens vakariem. Nerunājot par sākumā izteiktajiem slavas vārdiem. Filmu, kas diezgan sen (pirms atkārtotas grāmatas izdošanas) gozējās uz kino ekrāniem, gan neplānoju skatīties – grāmata radīja pietiekami daudz empātiju, lai to neskatītos.

 

Attēls šeit.

Dienā, kad pēc maniem aprēķiniem vajadzēja būt mātes dzimšanas dienai, es skaļi nodziedāju “Happy Birthday”.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s