79/101: Changeling.

Lai gan šī ir domāta galvenokārt kā drāma, nebaidītos es pievienot arī nedaudz mistikas žanru. Bet pavisam nedaudz. Lai vai kā, ir kārtējais ģimenes kino vakars, un multenes mēs uz kādu laiku esam nolikuši malā, pieķeramies klāt pie lielo cilvēku filmām, un šoreiz tas ir “Changeling”.

Nedaudz par filmu: Filmas režisors ir Klints Īstvuds, kurš ir režisējis arī tādas filmas kā Million Dollar Baby, Unforgive, bet vairāk gan viņš ir piestrādājis aktieris, protams, nemetot zemē iespēju pafilmēties arī sevis režisētajās filmās. Galvenās lomas filmā Changeling ir Andželīna Džollija (Kristīne) un Getlins Grifits (Valters). Protams, neiztikt arī bez  Džefrija Donovana (Kapteinis) un Džeisona Batlera Harnera (Gordons). Filmas budžets ir 55 miljoni dolāru, un pirmajā (atklāšanas) nedēļā filma sapelnīja miljonu ar astīti. Arī Rīsa Viterspūna pretendēja uz Kristīnes lomu, bet beigās pēc Rona Hovarda ieteikuma, režisors Klints Īstvuds tomēr pieņēma Džolliju.

Stāsts ir tāds: Losandželosa, 1928.gads. Mamma (Džollija) smalki izplāno sestdienu, kad viņa ar dēlu Valteru (Grifits) dosies uz kino un pēc tam pastaigāsies pa pilsētu, bet no rīta mammai Katrīnai ir jāmaina savi plāni un jāstrādā, jo nav kas aizvieto saslimušo darbinieci, tāpēc viņa atstāj Valteru vienu mājās. Bet tad, kad viņa atnāk mājās no darba, Valtera tur vairs nav – viņa izmeklē visur, nekur nav. Viņa sāk krist izmisumā, arī policija neatbalsta viņu – iesniegumus par cilvēku pazušanu var iesniegt tikai pēc 24 stundām kopš pazudušais patiešām ir pazudis. Bet beigās tomēr policija pūlas, pūlas un pūles atmaksājas ar rezultātiem – tiek atrasts puisis, kas atbilst Valtera aprakstam. Bet, kad tiek saaicināti reportieri (jo kas tāds notiek pirmo reizi) uz mātes un dēla sagaidīšanu, Kristīne ir apjukusi – viņas priekšā nestāv viņas Valters, bet gan pavisam cits zēns. Policija uzstāj uz laimīgām beigām un Kristīne ir apjukusi, lai iebilstu. Galu galā, ko viņa var iebilst – zēna saka esam Valters Kolinss un apraksts arī viņam līdzinās – kāpēc lai viņš nebūtu Kristīnes dēls? Tomēr Kristīne atrod cilvēkus, kas apliecina, ka tagadējais Valters nav viņas Valters un uzsāk manāmu sacelšanos pret tajos laikos it kā uzticamo Losandželosas policiju. Vai viņai izdosies panākt savu? Un vai Valters nonāks mājās?

Fakts, ka filmā galveno lomu spēlē Andželīna Džollija, uz mani nenostrādāja. Primārais tomēr bija redzēt, kāda tad bija tā 1928. gada Londona, notikumi, cilvēki, un korupcija. Bet, par Džolliju runājot, tieši šajā filmā pamanīju viņas talantu – spēt pārsteigt un vajadzīgajā vietā uztaisīt vajadzīgo sejas izteiksmi. Nešaubos, ka citas aktrises būtu šausmās sašķobījušas seju, vai vienkārši truli blenztu, bet Džollija pielika roku priekšā mutei (kā redzams bildē), lai paustu pārsteigumu. Bet tagad novēršamies no Džollijas pie filmas.

Jā, filma bija laba (ne izcila, laba). Aktierspēle arī bija laba, bija kārtējie kaitinošie tēli (piemēram, kapteinis), kārtējie koka dēļi (bet tikai fonā), bet kopumā filma izskatījās laba. Vairāk gan vērtēju korupcijas atspoguļojumu, kurš šajā filmā bija diezgan… nezinu. Laimīgs? Laimīga korupcija? Nu kaut kas uz to pusi. Pārāk uzņēmīga sieviete tiem laikiem ņem un saceļas pret policiju, kura tolaik ir palīgs Nr.1, policija pretojas un saceļas pret sievieti  – vārdu sakot filma ir viena liela sacelšanās ar nedabiski laimīgām beigām. Manuprāt, iespēja, ka tajā laikā kāda sieviete uzvarēja cīņā pret policiju, ir diezgan niecīga. Bet nu, galu galā – filma ir, skatītāji to vērtē pēc saviem ieskatiem.

Vērtējums: 7/10.

Attēls šeit un šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s