77/101: Atskaite par vasaru, plāni rudenim.

https://i1.wp.com/data.whicdn.com/images/75568017/large.jpg

Rudenis man ir diezgan depresīvs laiks, un 1. septembris man jau ir sācies ar rudens pieskaņu – vakarā sagribējās karstu tēju. Tas vien nozīmē, ka agrie tumšie vakari, krēsla, lietus un krāsainās lapas vairs nav aiz kalniem. Un pēdējais ir pavisam tuvu – pie mājas augošajam bērzam jau ir 3 zari pilni ar dzeltenām lapām. Bet nu pietiks par to. Laiks kam? Apņemšanām pilnajam rudenim un vasaras saraksta noslēguma ceremonijai. 😀

Tā, sāksim ar vasaru. Mērķis gadalaikā (tātad, vasarā) man ir sasniegts. Esmu izlasījusi 20 grāmatas, kaut gan sākotnējais (pats sākotnējais, kad es taisīju 101 lieta 1001 dienā sarakstu) bija izlasīt 25. Bet nu nekas. Pietiks arī ar 80 grāmatām gada laikā. Tad nu lūdzu, iepazīstieties, kuri to vēl nav izdarījuši, ar manu vasaras listi. 1. Stīvens Klārks – Ellīgs gads Parīzē. Viegli, aizraujoši, ar lielu humora devu. 9/10. 2. Leslija Pīrsa – Bella. Viegls dāmu romāns, kuru lasot var ieskatīties prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības pasaulē. Nav tik baisi, cik izklausās. 8/10. 3. Viljams Samersets Moems – Teātris. Klasika, ko tur vairs. Ja godīgi, vairs neatceros, par ko tur bija. Ak vai. Nezin, kāpēc agrāk esmu ielikusi 8/10. 4. Stīvens Čboski – Čārlijs, malā stāvētājs. Latviskais nosaukums diezgan neveikls ir sanācis, un angliski man lasīt patika daudz labāk, jo latviski lasot, grāmata nedaudz vilka uz “Puķes Aldžernonam” pusi. Bet varbūt man tikai tā liekas. Par anglisko variantu 10, par latvisko – 8. 5. Kasandra Klēra – Stikla pilsēta. Latviski izdotās triloģijas noslēguma darbs, filmu Kaulu pilsēta jūs tagad varat redzēt uz ekrāniem. Filmu ievērtēt vēl tikai iekšu, bet par triloģiju (tagad, kad prieks un sajūsmas uzplūdi ir rimuši) lieku 9/10. Pasaule izfantazēta labi, bet tomēr riktīgi traucēja tracinoša galvenā varone, kurai ir tikai 15 gadi. Bet tomēr kaut kas to vērsa par labu. 6. Džūljens Bārnss – Beigu izjūta. Ahā, tagad pārlasot atsauksmi, atsaucu atmiņā par ko iet runa. Jā, stāsts bija labs, nedaudz depresīvs, bet labs. 10/10. 7. Sofi Oksanena – Staļina govis. Šī rakstniece mani patīkami pārsteidza. Lai gan daudzas reizes man sajuka, kad kurš ko stāsta, stāsts bija saprotams un ļoti precīzs. Rakstniece spēj arī kodolīgi izteikties un to es vērtēju ļoti augstu. Arī nelikās, ka lasu vēstures mācību grāmatu, kas jau ir labs rādītājs. 9/10. 8. Lisa Sī – Sniega Roze un slepenais vēdeklis. Stāsti par ķīniešiem un japāņiem un vispār Āzijas kultūru un cilvēkiem man vienmēr ir bijuši sirdij tuvi (ja jums ir ko ieteikt, ierakstiet komentāros.) un šis man sevišķi patika, jo bija aprakstītas man tik mīļās tradīcijas. 9/10. Un te nu nāk mans tik mīļais rakstnieks 9. Frederiks Beigbeders – Franču romāns. Stāsts – cik nu izdomāts, cik īsts – bija par viņu pašu, kurš, cietumā sēžot, cenšas atcerēties savu bērnību. Man patika. 10/10. 10. Lūsinda Railija – Orhideju nams. Izdomāts jauks dzimtas koka romāniņš ar savu sarežģītību un likteņu savijumiem. 7,5/10.

Nu ko, ja pirmais desmits cauri, jāturpina ar otro desmitu.

11. Jānis Joņevs – Jelgava 94. Jā, jā, es atceros par ko bija šajā grāmatā, tiesa gan, ne ar to patīkamo pusi. Savas domas jau esmu izteikusi grāmatai veltītā bloga ierakstā, bet īsumā: metāls kā mūzikas žanrs man nav tuvs, un nu, man vispār grāmata nepatika. 6/10. 12. Ļevs Tolstojs – Anna Kareņina II. Vecmammas uzdāvinātais Annas Kareņinas 2 grāmatu komplekts Ziemassvētkos beidzot ir pieveikts un varu tikai piekrist apgalvojumam, ka klasika ir laba. Šī grāmata nudien ir jāizlasa katram! 10/10 par stāstu, 8/10 par otro grāmatu.  Un te nāk šausmiņa. 13. Aira Levins – Rozmarijas bērns. Šausmiņa, kas nav šausmiņa, kas tomēr beigās izrādās šausmiņa, bet ne jau ar mūsdienu Stīvena Kinga cienīgiem elementiem. Nebūt nē. Šausmas atklājas brīdī, kad to vismazāk gaida, un te nu es saku godīgi: nekādā gadījumā priekšlaicīgi nelasiet beigas. Tas… nav labi. 😀 14. Frederiks Beigbeders – Windows on the World. Pasaka par dvīņu torņiem. Minūti pēc minūtes, paniku pēc panikas. Fakti ir, bet nav ņemts patiess cilvēka stāsts. 8/10. 15. L. un R. Ziedoņi – Leišmalīte. Šo grāmatu lasīju ar lielu piespiešanos, prātā bija “jo ātrāk lasīšu, jo ātrāk pabeigšu” un tā arī laikam pašāvu garām visām izslavētajām foršajām vietām grāmatā. Bet es atradu, ko man vajadzēja (šajā gadījumā tie bija citāti par Latviju un latviešiem), un grāmatu novērtēju uz 5/10. Pārāk monotoni un pārāk… neziedoniski. Tā lūk. 16. Nikolass Spārks – Talismans. Kaut kas šausmīgi nepierasti viegls no Spārksa. Tā man bija pierasts lasīt romāniņus par vēža slimniekiem un atraitnēm un vienvecāku meitām… But wait. Tagad sāku atcerēties, ka arī šeit viss nav kārtībā. Galvenajai varonei nav vecāku, viņu audzināja vecmāmiņa. Bet lai nu kā sirdi postošs romāns dāmām. 6/10. 17. Frederiks Beigbeders – Palīgā, piedod. Kas par daudz, tas par skādi. 3 Beigbederi gadalaika laikā tiešām ir par daudz. Sāk vēl nepatikt, kā man gadījās ar šo grāmatu. Nevarēju saprast, vai esmu ko nelabu apēdusi, ka pēkšņi man nepatīk, vai Beigbeders par daudz sašņaucies, rakstot šo romānu. Laikam jau, ka otrais variants. Lai nu kā, grāmata bija murgs, knapi izmocīju līdz galam, bet ieliku 5/10. 18. Džefrijs Jūdžinidess – Laulību sižets. Stāsts “kā mēs izaugam, pēdējā vidusskolas vasara-universitātes absolvēšana, lēmumu pieņemšana un sekas, un ko darīt/nedarīt esot attiecībās”. 7/10. Kaut kas jau tur bija. 19. Keita Mortone – Aizmirstais dārzs. Līdzīgi kā ar Lūsindas Railijas grāmatu – paaudžu maiņa, ģimenes noslēpuma šķetināšana un, protams, attiecības. Tikai šitas bija sliktāks. 4/10. 20. Otto Ozols – Latvieši ir visur. Arī izlasīju tikai tāpēc, ka man izmisīgi vajadzēja citātus par Latviju un latviešiem, un ar Arta Klimoviča “Personīgo Latviju” lasīšana nevedās. Ja nu kādam ir vēlme, var lasīt arī krieviski – vēl šodien Prismas grāmatu plauktā šo pašu grāmatu krievu valodā varēja atrast un arī iegādāties. 7,5/10.

Grāmatu saraksts noslēdzies. Par filmām varu tikai teikt, ka vairākumā skatījos filmas kopā ar māsu, kurai ir 7 gadi, un kura skatās visas tās Hannas Montanas, Vāģus un citas multenes, vai arī ar mammu, kura iemīļojusi darbadienu romantiskās filmas. Ģimenes kinovakari mums šovasar ir bijuši ļoti maz, bet ir bijuši. Tajos un arī ne tajos tika noskatīta Elizabettauna, Reiz Romā (atsauksme būs.), 2 dienas Ņujorkā, Jane Eyre, Salmon Fishing in the Jemen, Girl with a Dragon Tattoo, Leatherheads, The Big Wedding, Adeles neparastie piedzīvojumi (vēl domāju, vai likt atsauksmi), Izredzētie, Alfijs, Uzvaras punkts (atsauksme top) un Changelin.

Plāni rudenim? Neieslīgt depresijā – numur viens. Rudens tīrīšana – numur divi. Teātris, grāmatas un filmas ietilpst visos pārējos punktos. Bet ieskatam, kas atrodas tagad uz mana galda: izslavētais Nams, kurā…, filmas Moneyball, Adaptation un Breakfast in Tiffany. Un kaut kas no kino repertuāra. Ak jā, un protams, centīšos arī tikt vēl uz priekšu “101 lietas 1001 dienā” sarakstā.

Bet nav jau tā, ka rudeni esmu iesākusi tukšā. Esmu izpildījusi arī vienu no maniem 101 lietas 1001 dienā punktu – nogriezt un nokrāsot matus. Tagad man ir nepierasti īsi un blondi mati. Nu, es domāju, vēl blondāki.

Ko novēlu jums? Saskatīt labo un jauko jums apkārt. Rudens nemaz nav TIK ļauns.

Attēls šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s